Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vispārējās izglītības likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību izglītības iestāžu un citu vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.
FOTO: A.F.I.
Pirmsskolas izglītība būs pieejamāka
Šobrīd Latvijā pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz 7 gadu vecumam. No piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta, un tā ir jānodrošina pašvaldībai savā administratīvajā teritorijā.
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā nosaka, ka vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta Vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Edgars Grīnis norāda, ka šis minētais Vispārējās izglītības likuma pants konkrētā redakcijā radās pēc vecāku organizāciju priekšlikuma. E.Grīnis atklāj, ka problēmas pašvaldībām nodrošināt pirmsskolas izglītības pieejamību bērniem no pusotra gada vecumu faktiski ir tikai Rīgai un vēl dažām pilsētām, tāpēc Saeimas komisijas deputāti mudina izvērtēt, vai šī jautājuma nodrošināšanai nav iespējams iztikt ar esošo finansējumu.
Stingrākas prasības vērtējumos
Grozījumos ir paredzēts, ka Ministru kabineta (MK) kompetencē ir noteikt obligātās prasības skolēnu pārcelšanai uz nākamo klasi. MK līdz 2011. gada 31. decembrim jāizdod paredzētie noteikumi, kas regulēs skolēnu pārcelšanu uz citu klasi, un jāpiemēro esošie noteikumi Nr. 822 „Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)”.
Šobrīd vēl spēkā esošā Vispārējās izglītības likuma redakcija nosaka, ka apliecību par pamatizglītības apguvi, beidzot pamatskolu, skolēns var saņemt arī tad, ja ieguvis ne vairāk kā trijos mācību priekšmetos nepietiekamu vērtējumu (zemāk par 4 ballēm) gadā vai valsts pārbaudījumos. Gadījumos kad nepietiekams vērtējums ir vairāk nekā trijos mācību priekšmetos, skolēnam tiek izsniegta liecība.
Likuma jaunā redakcija paredz: sākot ar 2011./2012. mācību gadu, pamatskolu varēs pabeigt, ja nebūs vairāk kā viens nesekmīgs vērtējums mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā (ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem skolēns nesaņems apliecību, bet liecību).
"Vietējām pašvaldībām būs jānodrošina vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma."
Savukārt beidzot vidusskolu, jaunietim, lai saņemtu atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi, būs jābūt sekmīgam visos mācību priekšmetos gadā un valsts pārbaudījumos. Vēl šogad vidusskolu varēja pabeigt ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumos.
E. Grīnis norāda: dažādās tikšanās reizēs un pasākumos pedagogi atzīst, ka līdz ar stingrākām prasībām strauji uzlabojas skolēnu attieksme pret mācībām. Statistikas dati liecina, ka izglītības ieguves rezultāti uzlabojas – ar katru gadu nesekmīgo skolēnu skaits, kas tiek pārcelts nākamajā klasē, samazinās (piemēram, vispārizglītojošās programmās 2007./2008. m.g. beigās bija 6,3% nesekmīgu skolēnu; 2009./2010. m.g. – 1,5% nesekmīgo).
„Pēdējos gados esam pakāpeniski izvirzījuši stingrākas prasības iegūtās izglītības kvalitātei – ar 2007./2008. m.g. nosakot, ka 1.-4. klasē uz nākamo klasi pārceļ nevis ar trim, bet tikai ar vienu nepietiekamu vērtējumu; 5-9. klasē pārceļ nevis ar trim, bet tikai ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem. Tika noteiktas obligātas divas nedēļas ilgas konsultācijas pēc mācību gada beigām un obligāti pēcpārbaudījumi visiem, kas saņēmuši nepietiekamus vērtējumus. Ar 2009./2010. m.g. noteikts, ka 10.-12. klasē uz nākamo klasi pārceļ tikai tad, ja nav neviena nesekmīga vērtējuma (iepriekšējā prasība pārcelšanai – ne vairāk kā divas nesekmīgas atzīmes),” informē E. Grīnis.
Der zināt: ja skolēns, beidzot pamatskolu, nav saņēmis apliecību par pamatizglītības apguvi, bet liecību, tad ir iespējami vairāki varianti, kā tālāk rīkoties: atkārtoti apgūt 9. klases vielu vai iestāties profesionālās pamatizglītības vai arodizglītības programmās, kur pieņem audzēkņus ar liecību.
Savukārt pēc vidusskolas beigšanas saņemot liecību, nevis atestātu, nevienā augstākās izglītības iestādē iestāties nav iespējams.
Vakarskolas definīcija
Likuma 40. pants ir papildināts ar piekto daļu, kas nosaka vakara (maiņu) vidusskolu pamatuzdevumus. Tie ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas, lai nodrošinātu iespēju iegūt izglītību personām, kuras ģimenes apstākļu, darba, sociālekonomisku, veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ nav ieguvušas vai neiegūst izglītību citās vispārējās izglītības iestādēs. Vakara (maiņu) vidusskolas var īstenot arī pamatizglītības programmas un pieaugušo neformālās izglītības programmas.
"Sākot no nākamā mācību gada, pamatskolu varēs pabeigt, ja nebūs vairāk kā viens nesekmīgs vērtējums mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā."
Speciālās izglītības programmu īstenošana
Vispārējās izglītības likums tiek papildināts ar jaunu terminu „speciālās vajadzības” – nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni.
Skolēniem ar speciālām vajadzībām ir iespējams apgūt speciālo izglītību, kas ir vispārējās izglītības īpašs veids. Grozījumos ir ietverts, ka speciālās izglītības programmas nodrošina izglītojamajiem ar iegūtiem vai iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem iespēju iegūt vispārējo izglītību atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām. Likumā jaunā redakcijā tiek izteikts pants, kas ietver speciālās izglītības programmu īstenošanu.
Speciālo izglītību iespējams iegūt gan speciālās, gan vispārējās izglītības iestādēs, kurās ir licencēta izglītojamo vajadzībām atbilstoša izglītības programma. Skolām, kas īsteno speciālo izglītību, jānodrošina izglītojamo vajadzībām atbilstoši atbalsta un rehabilitācijas pasākumi, tādējādi palīdzot izglītojamo integrēt vispārējās izglītības iestādēs.
"Beidzot vidusskolu, jaunietim būs jābūt sekmīgam visos mācību priekšmetos gadā un valsts pārbaudījumos."
MK līdz 2011. gada 31. decembrim ir jāizdod noteikumi, kas noteiks prasības, kuras nodrošinātu izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Līdz jauno noteikumu izstrādei tiek piemēroti MK 21.10.2003. noteikumi Nr. 579 „Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām”.
Grozījumi likumā stājas spēkā divos datumos
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā stāsies spēkā ar 3. augustu, tomēr Pārejas noteikumos paredzēts, ka grozījumi 39. panta trešajā daļā un 48. panta otrajā daļā stājas spēkā tikai ar šā gada 1. septembri.
E. Grīnis skaidro, ka grozījumi šajos pantos stājas spēkā tikai ar 2011./2012. mācību gadu, lai kādam neienāktu prātā tos attiecināt uz šo mācību gadu (ņemot vērā, ka centralizēto eksāmenu sertifikātu un atestātu par vispārējo vidējo izglītību izsniegšana, eksāmenu papildu termiņi, apelācijas u.c. noslēdzās tikai pirms nedēļas).
