Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bezdarbniekam triju darbdienu laikā jāziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai, ja iegūts darba ņēmēja statuss uz laiku līdz diviem mēnešiem vai uz ilgāku laiku.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši. Normatīvajos aktos nav formulētas konkrētas situācijas, pēc kurām katrs var atpazīt savu gadījumu. Piemēram, kāds bezdarbieka pabalsta saņēmējs uzraksta žurnālam vienu rakstu mēnesī, par to autoratlīdzība tiek saņemta pēc kāda laika, cilvēkam parādās ienākumi un satraukums, ka var zaudēt pabalstu. Citam steidzīgi uzņēmums piedāvājis darbu uz divām nedēļām, grāmatvedībā apgalvots, ka viss tiks nokārtots. Pēc tam darba nav, atņem bezdarbnieka statusu un ar atpakaļejošu datumu arī pabalsta naudu.
Vai patiesi pietiek, ja par īslaicīga darba attiecībām piezvana NVA inspektoram? Zaudējot darbu, cilvēki meklē izeju. Kāds veido pamatus savam biznesam, tas uzreiz naudu neienes, bet vai tādējādi nevar pazaudēt arī pabalstu?
Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskā departamenta Licencēšanas un tiesiskā nodrošinājuma nodaļas juriskonsulte Velta Innuse raksturo normatīvajos aktos paredzētās iespējas un prasības.
Līgums – tikai uz noteiktu laiku
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums nosaka, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās NVA ir personai, kura nestrādā. Tiesības iegūt vai saglabāt bezdarbnieka statusu ir cilvēkam, kas nav uzskatāms par darba ņēmēju saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Bezdarbniekam (saglabājot šo statusu) ir tiesības noslēgt darba līgumu tikai uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz 2 mēnešu termiņu, ievērojot Darba likuma 45. panta prasību, kas nosaka: par darba līguma termiņa pagarināšanu uzskatāma arī jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju, ja laikposmā no iepriekšējā darba līguma noslēgšanas dienas līdz jaunā darba līguma noslēgšanas dienai tiesiskās attiecības nav bijušas pārtrauktas ilgāk par 30 dienām pēc kārtas.
No minētās tiesību normas izriet, ka šādā laika periodā noslēgto darba līgumu termiņus skaita kopā, neieskaitot darba tiesisko attiecību pārtraukumu, un jauns darba līgums ir iepriekšējā darba līguma termiņa pagarinājums. Tādējādi arī bezdarbnieka faktiski nostrādātais laiks ir summējams atbilstoši katra atsevišķā šāda darba līguma termiņam. Vienlaikus jāpievērš uzmanība tam, vai nākamais darba līgums nav noslēgts uz nenoteiktu laiku.
"Jāpievērš uzmanība, vai nākamais darba līgums nav noslēgts uz nenoteiktu laiku."
Ja kopējais atsevišķo terminēto darba līgumu periods, kuri noslēgti, neievērojot 30 dienu pārtraukumu, nepārsniedz divus mēnešus, personai ir tiesības saglabāt bezdarbnieka statusu.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums paredz pienākumu bezdarbniekam triju darbdienu laikā ziņot NVA, ja ir iegūts darba ņēmēja statuss uz laiku līdz diviem mēnešiem vai uz ilgāku laiku. Šo informāciju aģentūras darbinieks ievada informācijas sistēmā.
Darba ņēmēja statusa apliecinājums
Tā kā ir iespējami gadījumi, kad bezdarbnieks godprātīgi nepilda ar likumu noteiktos pienākumus un nesniedz precīzu informāciju par darba ņēmēja statusa iegūšanu, NVA tiesisku lēmumu pieņemšanā ir būtiski precīzi konstatēt, kad un vai persona ir kļuvusi par darba ņēmēju. Darba ņēmēja statusu apliecina informācija, ko sniedz cilvēks pats, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta, darba līgums vai cits līgums, pamatojoties uz kuru persona tiek nodarbināta, kā arī informācija no darba devēja.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums neparedz, ziņojot par darba ņēmēja statusa iegūšanu, obligāti iesniegt vai uzrādīt NVA inspektoram dokumentāru apliecinājumu (darba līgumu, izziņu no darba devēja u.c.). Bezdarbnieka pienākums ir uzskatāms par izpildītu, ja par darba ņēmēja statusa iegūšanu ir paziņots jebkurā iespējamā veidā - telefoniski, rakstveidā u.c. Tāpēc saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem NVA pienākums ir iegūt nepieciešamo informāciju un pieņemt lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu tikai pēc atbilstošas informācijas apstiprināšanas no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Lēmums par bezdarbnieka statusa zaudēšanu šādā situācijā ir pamatojams ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktu (darba ņēmēja statusa iegūšana).
Bezdarbnieka statusu var zaudēt
Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu bezdarbnieka statuss tiek zaudēts, ja bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem.
Atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2. punktā sniegtajai darba ņēmēja definīcijai šis statuss ietver gan darba tiesisko attiecību nodibināšanu, pamatojoties uz darba līgumu, gan cita veida nodarbinātību, pamatojoties uz cita veida civiltiesiskiem līgumiem (uzņēmuma līgums u.c.) vai vēlētiem amatiem un pilnvarojumu.
NVA vērš uzmanību uz to, ka iepriekšminētais Darba likuma nosacījums (45. pants) ir piemērojams tikai darba līgumu noslēgšanas gadījumos. Attiecībā uz cita veida darba ņēmēja statusa iegūšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem šāds nosacījums nav piemērojams un bezdarbniekam ir tiesības iegūt īslaicīgi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu neatkarīgi no laika perioda starp statusa iegūšanu un tā zaudēšanu.
Pašnodarbinātais un sociālā apdrošināšana
Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 3. punkts nosaka, ka pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā
Likuma 5. panta piektā daļa nosaka, ka pašnodarbinātā persona ir uzskatāma par sociāli apdrošinātu, ja faktiski ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pašnodarbinātā persona ir pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai, ja:
2010. gada 7. septembra MK noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 4. punkts nosaka, ka pašnodarbinātais reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē nodokļu maksātāju reģistrāciju, ciktāl šie noteikumi nenosaka citu kārtību.
"Bezdarbnieka statusu zaudē, ja kļūst par darba ņēmēju vai pašnodarbināto uz nenoteiktu laiku vai ilgāku par diviem mēnešiem."
Šo noteikumu 12. punkts nosaka, ka pašnodarbinātais līdz tā mēneša desmitajam datumam, kas seko mēnesim, kurā mēneša ienākumi sasnieguši vienu divpadsmito daļu no MK noteiktā obligāto iemaksu minimālā apmēra pašnodarbinātajam (fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam ar koeficientu 3,3), reģistrējas VID.
Pašnodarbinātie, kuri veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, reģistrējas VID un veic obligātās iemaksas atbilstoši MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1646 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri".
MK 827. noteikumu 34. punkts nosaka, ka pašnodarbinātais iesniedz VID ziņojumu par pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) pārskata ceturksnī. Saskaņā ar noteikumu 36. punktu pašnodarbinātais obligātās iemaksas veic par to pārskata ceturksni (gada ceturksnis, par kuru ir pienācis termiņš veikt obligātās iemaksas), kurā vismaz vienu mēnesi ienākumi ir sasnieguši vienu divpadsmito daļu no MK noteiktā iemaksu minimālā apmēra pašnodarbinātajam (ja maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tiek piemērots koeficients 3,3), kā arī iesniedz ziņojumu par pašnodarbinātā VSAOI pārskata ceturksnī.
Atbilstoši MK 2008. gada 2. decembra noteikumiem Nr. 992 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību pašnodarbinātajam" obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru gadam pašnodarbinātajam nosaka divpadsmitkārtīgā MK noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā.
"Pašnodarbinātais var reģistrēties bezdarbnieka statusam, ja neveic saimniecisko darbību un sociālās iemaksas."
Izvērtējot augstāk minēto, ir secināms, ka pašnodarbinātais (jau minētā likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 3. punktā minētās personas) bezdarbnieka/darba meklētāja statusu nevar iegūt, ja faktiski gūst ienākumus vai ieņēmumus (kas sasniedz 200 latu mēnesī) un ir sociāli apdrošināts (faktiski ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tai skaitā arī kā saimnieciskās darbības veicējam, kurš maksā patentmaksu).
Savukārt, ja pašnodarbinātā persona faktiski neveic saimniecisko darbību (netiek gūti ienākumi/ieņēmumi) un nav sociāli apdrošināta (neveic sociālās iemaksas), persona var reģistrēties bezdarbnieka/darba meklētāja statusa iegūšanai.
Reģistrējot pašnodarbināto kā bezdarbnieku (ja cilvēks apstiprina, ka negūst ienākumus un sociālās iemaksas netiek veiktas), viņam ir jāizskaidro, ka tiklīdz pašnodarbinātais, veicot saimniecisko darbību, sāk gūt ienākumus/ieņēmumus un ir sociāli apdrošināts, viņš zaudē bezdarbnieka statusu un par to ir jāziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai.
Pabalsta maksātājiem jāzina par darba uzsākšanu
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti papildina, ka bezdarbnieka pabalsta piešķiršana un izmaksa notiek saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" un MK 2008. gada 21. oktobra noteikumiem Nr. 866 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība".
Saskaņā ar likuma "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" 10. panta pirmās daļas 2. punktu, bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja statusu (sāk strādāt) uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot).
Uz LV.LV jautāto, vai bezdarbniekam, kurš pabalsta saņemšanas periodā pastrādājis vienu dienu, pietiek, ja par to informēs telefoniski, VSAA norāda: tā kā nav noteikts, kādā veidā jāziņo NVA par darba uzsākšanu, tad ar savu aģentu NVA iespējams sazināties arī ar faksa, e-pasta starpniecību vai telefoniski un sniegt ziņas par darba tiesisko attiecību uzsākšanu, darba devēju un darba periodu. Taču, lai vēlāk nerastos pārpratumi, labāk savam aģentam būtu uzrādīt darba līgumu, piebilst VSAA.
NVA, saņemot informāciju no bezdarbnieka par pagaidu darba uzsākšanu, nekavējoties sniedz ziņas par šo faktu VSAA, lai varētu pārtraukt bezdarbnieka pabalsta izmaksu norādītajā laika periodā.
Tātad, ja bezdarbnieka pabalsta saņēmējs ir noslēdzis darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem un lai nerastos bezdarbnieka pabalsta pārmaksa, noteicošais ir nosacījums, ka viņam trīs darbdienu laikā fakts par darba uzsākšanu jāpaziņo NVA, uzsver Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Kas attiecas uz darba devēju, tad tas (uzņēmuma grāmatvedis) ir atbildīgs par personas darba ņēmēja statusa paziņošanu tikai Valsts ieņēmumu dienestam. Ja bezdarbnieka pabalsta saņēmējs par īslaicīga darba uzsākšanu neinformē Nodarbinātības valsts aģentūru, bet darba devējs ziņas par darba uzsākšanu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, tad savukārt VSAA, salīdzinot bezdarbnieka pabalsta saņēmēju datubāzi ar VID sniegto informāciju par reģistrētajiem darba ņēmējiem, konstatē bezdarbnieka pabalsta pārmaksu, jo bezdarbnieka pabalsta izmaksa netika savlaicīgi apturēta, paskaidro VSAA speciālisti.
