Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Satversmes tiesā 2009. gadā tika iesniegtas 4030 konstitucionālās sūdzības.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Tādos gadījumos ar konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu atliek vērsties Latvijas Republikas Satversmes tiesā. Šādu iespēju izmanto daudzi cilvēki saistībā ar visdažādākajām lietām. Piemēram, par nomas maksas noteikumiem zemei zem daudzdzīvokļu mājas, par uzturlīdzekļu apjoma samazinājumu bērniem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, par atsevišķu Civilprocesa pantu atbilstību Satversmei, par pašvaldību saistošo noteikumu atbilstību Satversmei saistībā ar detālplānojuma izstrādi privātīpašuma zemei, par pensiju lietām un daudz ko citu.
Pieteikumu var iesniegt ikviens, bet – ar nosacījumiem
Taču, pirms vērsties Satversmes tiesā, ir jāzina daži pamatnosacījumi, lai negadās velti tērēt gan savu, gan Satversmes tiesas darbinieku laiku.
Par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesas likuma 19.2 pantā teikts:
Tātad konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesai var iesniegt ikviens, kurš uzskata, ka ar kādu likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņa pamattiesības, piemēram, tiesības uz dzīvību, uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā.
Cilvēka pamattiesības ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļā.
Kādas lietas izskata „tiesību tiesa”
Sagatavojot un iesniedzot konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, ir jāņem vērā, ka šī sūdzība ir galējais cilvēka pamattiesību aizsardzības līdzeklis. Pirms vērsties Satversmes tiesā, cilvēkam savas aizskartās tiesības ir jāmēģina aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Piemēram, ja cilvēks uzskata, ka valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāde vai amatpersona ar rīcību vai pieņemto lēmumu ir aizskārusi viņa tiesības, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā institūcijā vai augstākai amatpersonai. Ja arī tās lēmums neapmierina, var vērsties rajona (pilsētas) tiesā, savukārt rajona (pilsētas) tiesas spriedumu apelācijas kārtībā var tālāk pārsūdzēt apgabaltiesā. Apgabaltiesas spriedumu kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā. Ja neapmierina arī Senāta spriedums, bet visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi nu ir izsmelti, turklāt persona uzskata, ka problēmas pamatā ir piemērotā normatīvā akta neatbilstība Satversmei, tikai tad cilvēks var vērsties Satversmes tiesā.
"Pirms vērsties Satversmes tiesā, ir jāzina daži pamatnosacījumi, lai negadās velti tērēt gan savu, gan Satversmes tiesas darbinieku laiku."
Kā skaidrots arī Satversmes tiesas interneta vietnē, Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt citu tiesu – rajona (pilsētas), apgabaltiesas, kā arī Augstākās tiesas spriedumus un citus nolēmumus. Šī tiesa nelemj par to, vai konkrētā civillieta, krimināllieta vai administratīvā lieta minētajās tiesās izskatīta pareizi, vai piemērots nepieciešamais likums, vai, spriežot tiesu, ir ievērota procesuālā kārtība. Satversmes tiesa, atšķirībā no citām tiesām, ir „tiesību tiesa”. Tas nozīmē, ka lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa pārbauda, vai likums (arī Latvijas parakstītais vai noslēgtais starptautiskais līgums, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldības saistošie noteikumi, tas ir, akti, kas satur tiesību normas) nav pretrunā ar Satversmē noteiktajām cilvēka pamattiesībām.
Piemēram, Augstākās tiesas Senāts izskatījis lietu un savu spriedumu ir pamatojis ar tādu likuma normu, kuru kāda no lietā iesaistītajām pusēm uzskata par antikonstitucionālu, tas ir, tādu, kas aizskar viņas pamattiesības. Šādā gadījumā cilvēks var vērsties Satversmes tiesā nevis ar lūgumu pārskatīt Augstākās tiesas Senāta spriedumu, bet gan ar lūgumu pārbaudīt, vai minētā likuma norma nav pretrunā ar kādu no Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Ja Satversmes tiesa atzīs, ka likuma norma neatbilst Satversmei, šī norma zaudēs spēku. Savukārt persona varēs vērsties attiecīgajā tiesā, lai lieta tiktu izskatīta no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, proti, tāpēc, ka iepriekš piemērotā norma ir atcelta.
Kas jāraksta pieteikumā
Kā norādīts Satversmes tiesas likumā, pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā iesniedzams rakstveidā. Pieteikumā jānorāda:
Vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā pieļaujama vienīgi tad, ja:
Pieteikumu paraksta pieteikuma iesniedzējs. Ja pieteikumu iesniedz koleģiāla institūcija, to paraksta tās vadītājs. Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, to paraksta katrs no šiem deputātiem. Pieteikumam pievieno: koleģiālās institūcijas lēmumu, ja pieteikumu iesniedz šāda iestāde; paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai.
Un vēl. Papildus iepriekšminētajam šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma saturam vēl ir šādas prasības - konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, ka: ir aizskartas Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības; ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi, vai arī tādu nav.
"Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās dienas."
Konstitucionālajai sūdzībai jeb pieteikumam pievieno paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumos, kad tādi ir.
Pieteikuma iesniedzēja Marika Skulte, kura Satversmes tiesā bez sekmēm apstrīdēja bērna uzturam no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamā apjoma samazinājumu, stāsta, ka ar pieteikumu Satversmes tiesai tikusi galā pati, jo ar līdzīgiem juridiskiem jautājumiem nākas sastapties ikdienas darbā. Taču viņa atzīst, ka cilvēkam bez juridiskām zināšanām uzrakstīt un nokomplektēt pieteikumu būs ļoti grūti, un tieši precīza pamatojuma trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ tiesa atsaka lietu ierosināšanu.
Satversmes tiesas spriedumā cita starpā M. Skultes un Renātes Dorondo prasības noraidījums janvārī pamatots šādi: „/../ pieteikumu iesniedzējas varēja paļauties uz to, ka viņu bērniem būs tiesības saņemt uzturlīdzekļus no Garantiju fonda, taču viņām nevarēja rasties tiesiskā paļāvība uz šo līdzekļu izmaksu konkrētā apmērā.”
M. Skulte domā, ka tiesas spriedums varētu būt citādāks, ja nebūtu tik lielas problēmas ar valsts naudas taupīšanu. Taču viņa dūšu nav zaudējusi un saskata vēl vienu iespēju – vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. „Šāda doma ir, bet apzinos, ka tas būs ļoti laikietilpīgs, sarežģīts process. Taču pašlaik man tā ir arī principa lieta.”
Sūdzību arvien vairāk
Satversmes tiesā iesniegto fizisko personu konstitucionālo sūdzību skaits pēdējos gados ir ārkārtīgi pieaudzis. No 1997. gada līdz 2000. gadam to nebija vispār, turpmākajos astoņos gados pieteikumu skaits svārstījās ap diviem un trim simtiem, vien 2003. gadā sasniedzot 450. Taču 2009. gadā konstitucionālo sūdzību bija nepieredzēti daudz - 4030; pērn – 572, kas arī nav maz.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovaļevska to skaidro tā: „Ņemot vērā to, ka lielākā daļa Satversmes tiesas lietu tiek ierosināta uz konstitucionālo sūdzību pamata, domājams, ka, pirmkārt, ir pieaugusi Satversmes tiesas atpazīstamība un popularitāte, otrkārt, ir palielinājusies gan fizisko, gan juridisko personu izpratne par savām tiesībām un gatavība savas tiesības aizstāvēt. Par labu otrajam argumentam liecina arī tas, ka arvien samazinās tādu iesniegumu skaits, kas tiek atzīti par acīmredzami nepiekritīgiem un netiek nodoti izskatīšanai tiesnešu kolēģijai. Turklāt kopumā ir uzlabojusies arī pieteikumu kvalitāte.
Jā, 2009. gads iezīmējās ar ārkārtīgi lielu iesniegumu skaitu, šajā ziņā 2010. gads bija salīdzinoši mierīgāks, ir saņemti 596 iesniegumi, taču ierosināto lietu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieaug.” (2009. gadā ir ierosināts lielāks lietu skaits, taču vairākas līdzīgas lietas vēlāk tika apvienotas). Aizpērn lielais sūdzību skaits lielā mērā saistīts ar pensiju un pabalstu samazinājumu 2009. gada vasarā, atzīst L. Kovaļevska.
Par ko saņemts visvairāk konstitucionālo sūdzību? Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze informē: „Arvien ir daudz sūdzību, kas saistītas ar apstākļiem ieslodzījuma vietās. Tāpat aktuāli temati ir izmaiņas sociālo garantiju sniegšanā. Ir sūdzības par procesuālajiem likumiem, proti, lietas dalībnieku tiesībām gan civilprocesā, gan administratīvajā procesā, gan kriminālprocesā. Ir mazliet samazinājies sūdzību skaits par teritorijas plānojumiem, tomēr arī šie jautājumi ir diezgan aktuāli.”
"Satversmes tiesā iesniegto fizisko personu konstitucionālo sūdzību skaits pēdējos gados ir ārkārtīgi pieaudzis."
Tomēr ir ļoti liela starpība starp tiesā iesniegto pieteikumu un tiesā ierosināto lietu skaitu. Piemēram, 2009. gadā ierosinātas tikai 117 lietas, pērn – 73. To L. Kovaļevska skaidro šādi: „Ikvienam pieteikumam ir jāatbilst Satversmes tiesas likumā noteiktajām prasībām, proti, ir jānorāda pieteikuma iesniedzējs, institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, lietas faktisko apstākļu izklāsts, pieteikuma juridiskais pamatojums un prasījums Satversmes tiesai. Turklāt attiecībā uz konstitucionālo sūdzību pastāv papildu prasības, pirmkārt, sūdzības iesniedzējam ir jāsniedz pamatojums par to, ka apstrīdētā norma aizskar viņa pamattiesības, otrkārt, ir jāizmanto visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi (sūdzība augstākai institūcijai vai amatpersonai, sūdzība vai pieteikums vispārējās jurisdikcijai tiesai u.c.), vai arī jāpamato, ka konkrētajā gadījumā šādi līdzekļi nepastāv.
Visbiežāk pieteikumos trūkst tieši juridiskā pamatojuma: cilvēks pauž savu uzskatu, ka kāda norma aizskar viņa tiesības, bet nepamato savu uzskatu ar juridiskiem argumentiem. Tiesa šos argumentus cilvēka vietā izdomāt nedrīkst. Tas ir arī svarīgi tādēļ, lai institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, savā atbildes rakstā varētu šos juridiskos argumentus izvērtēt un censties atspēkot.”
Protams, saistībā ar lielo sūdzību skaitu rodas arī jautājums par normatīvo aktu izstrādātāju profesionalitāti, ja Satversmes tiesa normatīvajos dokumentos tomēr atrod neatbilstību Satversmei vai citiem likumiem.
„Dažkārt ir vērojama tieksme „nogrūst” kādu jautājumu uz Satversmes tiesas pleciem, proti, likums jau sākotnēji tiek pieņemts ar apziņu, ka tas, visticamāk, neatbilst Satversmei un var tikt atcelts. Taču jāņem vērā arī apstāklis, ka likumu nepilnības bieži vien var atklāties tikai likuma piemērošanas gaitā. Tāpat nozīmīgs ir laika faktors: sabiedrības vajadzības un arī izpratne par tiesībām laika gaitā mainās – kas bija labs pirms desmit gadiem, šodien vairs nav derīgs,” precizē L. Kovaļevska.
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, bet jau gandrīz trīs gadus tiesa strādā samazinātā – sešu tiesnešu – sastāvā. Tiesnesis Uldis Ķinis šobrīd piedalās Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla lietas izskatīšanā. Sagaidāms, ka darbā Satversmes tiesā viņš varētu atgriezties šā gada pavasarī.
Satversmes tiesas tiesnešiem nav noteiktas specializācijas, lietas sagatavošanai tiek iedalītas rindas kārtībā, un lielākā daļa lietu tiek izskatītas pilnā sastāvā - ar visu tiesnešu piedalīšanos. Ievērojami pieaudzis arī vienam tiesnesim izskatāmo lietu skaits. Piemēram, 2001. gadā viens Satversmes tiesas tiesnesis izskatīja 2,8 lietas, tad 2009. gadā – 19,5, bet pērn – 12,2. Katrs pieteikums prasa ļoti rūpīgu un pamatīgu darbu.
