Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārvietojoties ierobežotas redzamības apstākļos, divritenim jābūt aprīkotam ar atstarotājiem, vēl labāk, ar lukturiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Grozījumos iekļauti pašsaprotami nosacījumi, lai garantētu gājēju, braucēju, velosipēdistu un citu satiksmes dalībnieku drošību. Tā kā praksē tie pietiekami netika ņemti vērā, nu kļuvuši par obligātiem.
Divritenim vajadzīgas bremzes, atstarotāji un lukturi
Sākotnēji par to, kas attiecas uz velosipēdistiem, kuru šogad netrūkst arī sniegotā sala laikā. Tagad vairs nepietiek ar vispārīgo uzstādījumu, kas bija minēts CSN pirms grozījumiem, ka velosipēdam un mopēdam jābūt tehniskā kārtībā. Jo ir ieviesta piebilde „Velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm”. Acīmredzot daudzi līdz šim to nebija sapratuši, kaut gan ir grūti iedomāties, kā, piemēram, pa slidenu ietvi ar divriteni iespējams tikt lejā no jebkura tilta vai vienkārši nolaidenas vietas. Jo vairāk tādēļ, ka pašlaik daudzi velosipēdisti sniega dēļ bieži vien mēdz pārvietoties pa ielas braucamo daļu.
Kaut arī pašlaik tumšs mēdz būt gan rītos, gan pēcpusdienās un arī dienas vidus var izrādīties gauži apmācies, ne viens vien riteņbraucējs riskē gan ar savu braucamrīku, gan arī paša veselību un dzīvību, jo viņu vienkārši var nepamanīt jaudīgāku un ātrāku transportlīdzekļu vadītāji. Tagad CSN 223. punktā skaidri noteikts: „Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos sānos (riteņos) jābūt aprīkotam ar diviem oranžiem (dzelteniem) gaismas atstarotājiem, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju.”
Atstarotāji nav peļama lieta, taču ikviens riteņbraucējs varēs daudz drošāk justies, ja par viņa klātbūtni uz ielas vai ceļa apkārtējos brīdinās mirgojošie lukturīši. Gan patlaban, gan īstajā velobraukšanas sezonā, kad, var jau droši paredzēt, divriteņu spietojums it sevišķi Rīgā un citās lielajās pilsētās varētu vērsties plašumā, lampiņas palīdzēs novērst pedāļu minēju sadursmi.
Kurā vietā kuram ir priekšroka
Jo vairāk riteņbraucēju, jo asākas pretrunas veidojas starp viņiem un kājāmgājējiem. Gājēju neapmierinātību un diskomfortu izraisa velosipēdistu pārvietošanās pa ietvēm, bet – ko citu lai dara, ja mūsu pilsētās joprojām tik maz veloceliņu. Grūti iedomāties, kā ar velosipēdu varētu pabraukt, piemēram, pa Krišjāņa Barona ielas bruģi Rīgā. Tādēļ ir vērts iegaumēt, ka CSN 224. punktā norādīts: velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvu brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt, tikai lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu vai ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir iekārtota atsevišķa braukšanas josla, kā arī šo noteikumu 229. punktā minētajos gadījumos, lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa nomali, bet velosipēdu vadītājiem – arī pa ietvi.
(229. punkts. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā krustojumos apdzīvotās vietās, kur nav iekārtots velosipēdu ceļš, velosipēdu vadītājiem brauktuvju krustošanās vieta jāšķērso pa brauktuvju labo malu, iepriekš pārliecinoties par ceļu satiksmes drošību un dodot ceļu tajā pašā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kam saskaņā ar braukšanas noteikumiem krustojumos ir priekšroka. Ja braukšanai pa kreisi iekārtota atsevišķa braukšanas josla, nogriezties atļauts no šīs joslas labās malas. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojumiem atļauts no brauktuves labās malas.)
"Zīme „Velosipēdu ceļš" atļauj pa celiņu braukt ar velosipēdiem, kā arī netraucējot pārvietoties gājējiem."
Tātad, lai ievērotu abpusēju toleranci, gājējiem ir jāielāgo, ka riteņbraucējiem ir tiesības pārvietoties arī pa ietvi, bet riteņbraucējiem – ka viņi šajā teritorijā tomēr ir viesi un viņiem jāuzvedas delikāti – netraucējot (un netraumējot) gājējus.
Savukārt minētie grozījumi CSN izskaidro pēdējā laika novitāti – kustību pa īpašajiem riteņbraucēju celiņiem, kam ielās tomēr tiek ierādīta arvien lielāka vieta. Pats par sevi saprotams, ka tur goda vietā ir velosipēdisti, kas patiešām saniknojas, ja šajā īpaši iezīmētajā joslā, gaisā skatīdamies, mierīgi pārvietojas gājēji. Protams, tas ir arī abpusēji bīstami, sevišķi, ja riteņbraucējs nav ņēmis vērā CSN grozījumos iepriekš teikto par bremzēm un lukturiem. Taču, kā tagad lasām CSN, nav gluži tā, ka veloceliņš gājējiem būtu aizliegtā zona, jo tur, kur atrodas apaļā zīme „Velosipēdu ceļš", atļauts braukt ne tikai ar velosipēdiem, bet arī pārvietoties gājējiem, netraucējot velosipēdu braukšanai.
Auto ar bākugunīm un skaņas signāliem
Pa gājēju un velosipēdistu ceļiem nav atļauts pārvietoties automašīnām, traktoriem un citiem motorizētiem transporta līdzekļiem. Tomēr šim aizliegumam ir arī izņēmumi, jo ir dažādas saimnieciskas un arī ārkārtas situācijas, kur bez mašīnām neiztikt. Pēdējie grozījumi CSN nosaka: „111. Pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu (piemēram, elektroapgādes, siltumapgādes) transportlīdzekļus, ja tie veic ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus.
Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad pa šiem ceļiem atļauts braukt un stāvēt (tai skaitā stāvēšanas ilgumu) transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (piemēram, pieved preces, būvmateriālus) objektos, kas atrodas tieši pie šiem ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t. Novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, tā salonā pie priekšējā stikla novieto informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis novietots."
"Jo vairāk riteņbraucēju, jo asākas pretrunas veidojas starp viņiem un kājāmgājējiem."
Taču uz ietvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem gluži negaidīti drīkst parādīties arī citi auto – ar iedegtām mirgojošām bākugunīm un skaņu signālu. Jo CSN grozījumi kopš 10. novembra nosaka (46. punkts): „Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu). Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī šo noteikumu 111. punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem.
Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir speciāls krāsojums un piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 135.4., 135.6., 135.7., 135.9., 135.10., 135.11., 135.12., 136.2., 136.3. un 136.4. apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem paredzētajām joslām."
Šis grozījums MK noteikumos iestrādāts pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma, lai situācijās, kad netiek ietekmēta satiksmes drošība, operatīvie transportlīdzekļi (ar krāsojumu) varētu stāvēt bez iedegtām mirgojošām zilām bākugunīm, tādējādi arī nodrošinot ilglaicīgāku transportlīdzekļu ekspluatāciju (akumulatoru darbību).
Kam vēl ir jāpievērš uzmanība
Noteikumos iekļauti arī vairāki jau vispārzināmi nosacījumi, kas obligāti jāievēro satiksmes drošības labad. Piemēram, pārvadājot personu invalīdu ratiņkrēslā, invalīdam jābūt ar drošības jostu piesprādzētam pie transportlīdzeklī novietotā ratiņkrēsla. Savukārt bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram atbilstošā bērnu sēdeklītī un arī jābūt piesprādzētam ar drošības jostu. Bet, ja nepieciešama auto piespiedu apstāšanās apgrūtinātas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā, vadītājam, izejot uz brauktuves vai atrodoties uz nomales, jābūt tērptam apģērbā ar iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem. Kā novērots, jau līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim daudzi auto vadītāji bija iegādājušies dzeltenzaļās vestes ar atstarotājiem un tās jau kļuvušas par ierastu aprīkojuma sastāvdaļu automašīnā. Daudzās citās Eiropas Savienības valstīs šāda speciālā apģērba lietošana normatīvajos aktos noteikta jau labu laiku iepriekš.
Tagad MK noteikumos Nr. 571 vadītājam cita starpā aizliegts atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus.
"Vadītājam aizliegts atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus."
Vērojot autovadītāju rīcību uz ielas, bieži vien šķiet, ka viņi nezina, ko nozīmē ceļa zīme Nr. 505 – zils kvadrāts ar baltu autobusa simbolu un bultu. Tā, lūk, apzīmē joslu, kas paredzēta tikai pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem un taksometriem, kuri brauc vienā virzienā ar pārējo transportlīdzekļu plūsmu. Zīmes darbība attiecas uz joslu, virs kuras zīme uzstādīta. Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, līdz 505.A zīmei (tāds pats simbols ar sarkanu svīru pa diagonāli).
Vēlreiz uzsverams, ka autovadītājiem ļoti uzmanīgiem jābūt pie vilcienu pārbrauktuvēm. Noteikumu 169. punktā norādīts: lai laistu garām tuvojošos vilcienu, kā arī citos gadījumos, kad pārbrauktuvi šķērsot aizliegts, transportlīdzekļa vadītājam tas jāaptur tieši pirms stoplīnijas, bet, ja tās nav – pirms 541. vai 207. ceļa zīmes; ja to nav, – ne tuvāk par pieciem metriem pirms barjeras; ja tās nav – ne tuvāk par 10 metriem no dzelzceļa tuvākās sliedes; ja dzelzceļa pārbrauktuve aprīkota tikai ar luksoforu, – tad pirms tā.
Ja grūtības sagādā šo ceļa zīmju numuru atminēšana, tas nozīmē, ka laiks ne tikai pievērst uzmanību CSN grozījumiem, t. i., aktualitātēm, bet arī pārlasīt pašus noteikumus. Tad, piemēram, uzzināsit, ko nozīmē luksofora signāls – melns aplis ar sarkanu krustu. Jā, tā ir informācija par pretējā braukšanas virziena luksofora signālu.
