Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kā liecina VSAA informācija, 2010. gada oktobrī slimības pabalstu VSAA piešķīra 22 439 gadījumos, un tā vidējais apjoms bija Ls 200,68. Savukārt iepriekšējā gada oktobrī slimības pabalstu piešķīra 23 095 gadījumos, un tad tā vidējais apjoms bija Ls 322,56.
FOTO: www.tutor2u.net
Vēršam uzmanību, ka rakstā esošā informācija ir sagatavota 2010. gadā! LV portālā ir pieejams aktuālais 2016. gada skaidrojums - Slimības lapas A piešķiršana un apmaksa.
„Ņemšu slimības lapu,” darba devējam ziņo darbinieks. Līdz ar šo lēmumu rodas vairāki jautājumi: kas man jādara, kur jāiet, cik, kas un kad man par slimošanas laiku maksās?Par niansēm saistībā ar slimības pabalsta saņemšanu un izmaksu portālam LV.LV skaidro Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta Pabalstu politikas nodaļas vadītāja Ināra Baranovska.
Tiesības uz slimības pabalstu
I. Baranovska atgādina, ka slimības pabalstu var saņemt tie cilvēki, kuri ir sociāli apdrošināti, tātad, tie, kuri strādā un par kuriem saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas jeb sociālais nodoklis vai arī viņi paši to maksā. Tie ir darba ņēmēji, tajā skaitā darbinieki, un pašnodarbinātie. Viņi visi ir apdrošināti slimības un maternitātes gadījumam.
Slimības pabalstu piešķir gadījumos, kad darba ņēmējs slimības dēļ neierodas darbā, tādējādi zaudējot darba ienākumus, vai arī kad šī iemesla dēļ ienākumus negūst pašnodarbinātais: slimība vai trauma, profilaktiskas vai ārstnieciskas medicīniskās palīdzības gadījumā, karantīna, protezēšana vai ortozēšana stacionārā, kā arī slima, līdz 14 gadus veca bērna kopšana.
Izmaksas periods
Vispirms par situāciju, kad saslimst pats darbinieks. Šādā gadījumā pirmās desmit dienas slimības naudu izmaksā darba devējs. Te ir šāda kārtība: pirmā ir nogaidīšanas diena, kad slimības naudu vispār nemaksā, par 2. un 3. slimības dienu darba devēja pienākums ir maksāt ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, bet no 4. līdz 10. dienai – ne mazāk kā 80% no vidējās izpeļņas. Protams, ja tas ir noteikts darba līgumā vai kādos citos iestādes dokumentos, darba devējs var maksāt arī 100%, norāda speciāliste. Slimības naudu, tāpat kā darba samaksu, rēķina, pamatojoties uz Darba likumā noteiktās vidējās izpeļņas un darba samaksas aprēķināšanas kārtību.
Slimības pabalstu, ko piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), maksā par kalendāra dienām. No darbnespējas 11. dienas līdz laikam, kamēr cilvēks atveseļojas, slimības pabalstu izmaksā valsts, bet ne ilgāk kā 26 nedēļas, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja cilvēks slimo nepārtraukti, vai arī ne ilgāk kā 52 nedēļas trīs gadu laikā, ja slimo ar pārtraukumiem.
"Ārstējošā ārsta pienākums ir izsniegt attiecīgajam pacientam tik daudz slimības lapu A, cik pacientam ir nepieciešams. Ja darbiniekam ir pieci darba devēji, ārsta pienākums ir izsniegt saslimušajam darbiniekam piecas slimības lapas A."
Ir atsevišķi gadījumi, kad pilnvērtīgas ārstēšanās nodrošināšanai, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (VDEĀK) atzinumu, slimības lapu var pagarināt arī pēc 26 nedēļām, bet ne ilgāk kā līdz 52 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas. Tādos gadījumos ārstējošajam ārstam ir jānosūta pacients uz VDEĀK. Pacientam visi dokumenti, kas saistīti ar slimošanu, komisijā ir jāiesniedz ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms tam, kad beidzas 26 nedēļu nepārtrauktas darbnespējas periods. Pēc tam VDEĀK lemj par darbnespējas jeb slimības lapas pagarināšanu vai nepagarināšanu, vai arī invaliditātes noteikšanu. Ja tiek noteikta invaliditāte, slimības lapa netiek pagarināta. To VDEĀK var pagarināt tikai prognozējamas invaliditātes gadījumos, lai šajā laikā cilvēks varētu rūpīgi ārstēties, saņemt rehabilitācijas pakalpojumus un nekļūt par invalīdu.
Slima bērna kopšanas gadījumā tiek izsniegts slimības pabalsts, un to piešķir tikai VSAA. Slima bērna kopšanai valsts slimības pabalstu izmaksā no 1. līdz 14. dienai, ja cilvēks, kurš audzina bērnu (viens no vecākiem, aizbildnis vai cita persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj), bērnu kopj mājās. Savukārt gadījumā, ja iepriekš minētajā periodā bērns ir kopts arī stacionārā, piemēram, slimnīcā, tad slimības pabalstu izmaksā līdz 21. dienai. Pēc tam pabalstu vairs neizmaksā.
Slimības pabalsta piešķiršanas pamats
Slimības naudas piešķiršanas pamats cilvēkam ir darba nespējas lapa A, norāda I. Baranovska. Ārstējošā ārsta pienākums ir izsniegt attiecīgajam pacientam tik daudz slimības lapu A, cik pacientam ir nepieciešams. Piemēram, ja darbiniekam ir pieci darba devēji, tad ārstam ir pienākums izsniegt saslimušajam darbiniekam piecas slimības lapas A. Turklāt katrs darba devējs atbilstoši darbinieka vidējai izpeļņai arī maksā viņam slimības naudu.
Sākot no 11. slimošanas dienas, darbiniekam tiek izsniegta darbnespējas lapa B. To ārstējošais ārsts izsniedz tikai vienā eksemplārā par visu attiecīgo darbnespējas periodu. Šo lapu pacients iesniedz VSAA.
Pacientam, kurš slimo ilgstoši, ir tiesības ik pēc divām nedēļām vērsties pie sava ārstējošā ārsta ar lūgumu attiecīgo darbnespējas lapu B noslēgt un izrakstīt nākamo slimības lapu B kā iepriekšējās turpinājumu. Tas nodrošina regulāru slimības pabalsta saņemšanu ilgstošas slimošanas gadījumā. Darbnespējas lapā B noteikti ir jābūt darba devēja apliecinājumam par to, ka darba ņēmējs attiecīgajā darbnespējas periodā nav ieradies darbā, norāda speciāliste. Bet, ja cilvēks ir pašnodarbinātais, tad viņš to apliecina pats.
"Ja cilvēks ikgadējā atvaļinājuma laikā saslimst, tad atvaļinājums tiek attiecīgi pārcelts. Turklāt tā laikā cilvēkam ir tiesības saņemt arī slimības pabalstu."
Ir arī izņēmuma gadījumi, kad darba devējam nekas nav jāapliecina slimības lapā B. Proti, ja cilvēks ir saslimis mēneša laikā pēc atbrīvošanās no darba un ja viņš ir bijis apdrošināts iepriekšējos divos mēnešos (ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas) pirms attiecīgā iemaksu perioda beigām. Arī šādā gadījumā ārstējošais ārsts izsniedz slimības lapu B un saskaņā ar vispārējiem noteikumiem cilvēkam ir tiesības uz slimības pabalstu. Šādi noteikumi neattiecas uz slima bērna kopšanas gadījumu, bet gan tikai uz bijušā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā darbnespējas gadījumu.
Par slimības lapas izsniegšanu ir izdoti Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 152 Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība. Tajos norādīts, ka gadījumos, kad darbnespēja (slimība vai cits iemesls) turpinās ilgāk par 45 dienām, ārstējošā ārsta pienākums, ņemot vērā attiecīgo diagnozi, ir nosūtīt cilvēku pie cita ārsta. Tam attiecīgi 30 dienu laikā ir jālemj, vai slimības lapa ir turpināma vai slēdzama. Šeit ir arī izņēmuma gadījumi, kad nav jāsūta pie citiem speciālistiem. Piemēram, ja sievietei ir grūtniecība, ja darbnespēja iestājusies traumas rezultātā, kura saistīta ar kaulu lūzumiem, cilvēkam ir ļaundabīgs audzējs, cukura diabēts, astma, ja cilvēks šo 45 dienu laikā ir ārstējies slimnīcā.
Gadījumos, kad cilvēkam vienlaikus ir radušās tiesības gan uz bezdarbnieka, gan slimības pabalstu, līdz laikam, kamēr cilvēks atgūst darba spējas, tiek izmaksāts tikai slimības pabalsts. Pēc tam, ja tas ir nepieciešams, atsāk izmaksāt bezdarbnieka pabalstu.
Slimības pabalsta izmaksa atvaļinājuma laikā
Ja cilvēks ikgadējā atvaļinājuma laikā saslimst, tad atvaļinājums tiek attiecīgi pārcelts. Turklāt tā laikā cilvēkam ir tiesības saņemt arī slimības pabalstu. Savukārt, ja cilvēks atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas jeb bezalgas atvaļinājumā, slimības pabalstu izmaksā tikai ar 11. dienu, bet ne ātrāk kā ar to dienu, kad viņam ir jāsāk strādāt pēc atvaļinājuma.
Ja viens no vecākiem ikgadējā atvaļinājuma laikā kopj slimu bērnu, tad slimības pabalstu par šo periodu nemaksā. Minēto pabalstu sāk maksāt tikai ar to dienu, kad vienam no vecākiem pēc atvaļinājuma ir jāsāk strādāt. Tas noteikts likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu.
Protams, ir arī gadījumi, kad slimības pabalstu nepiešķir vai tā izmaksu pārtrauc. Piemēram, ja cilvēks atrodas pilnā valsts apgādībā, ja atrodas brīvības atņemšanas vietā, ja cilvēks darba nespējas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, ja darba nespēja iestājas saistībā ar nozieguma izdarīšanu vai tā rezultātā un to konstatējusi tiesa, ja cilvēks pats apzināti kaitējis savai vai kopjamā veselībai un to konstatējis ārsts, ja pabalstu mēģina iegūt viltus ceļā, ja to ir konstatējis ārsts vai VSAA.
Slimības pabalsta aprēķināšana
Likums Par maternitātes un slimības apdrošināšanu nosaka, ka šobrīd slimības pabalsta apmērs ir 80% no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Darba ņēmējam iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kad darba ņēmējam iestājusies darbnespēja. Pašnodarbinātajam minēto iemaksu algu tāpat rēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu, to beidzot ceturksni pirms gada ceturkšņa, kad viņam iestājusies darbnespēja. Tas ir saistīts ar to, ka pašnodarbinātie iemaksas maksā reizi ceturksnī.
Slimības pabalsts ir vienīgais pabalsts, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ņemot vērā neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām – bērniem u. c.
"Slimības pabalsts ir vienīgais pabalsts, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ņemot vērā neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām."
Tomēr I. Baranovska atzīst, ka praksē mēdz būt arī sarežģītāki slimības pabalsta aprēķināšanas gadījumi. Piemēram, 12 mēnešu periodā par darba ņēmēju nav bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādā gadījumā ir noteikts: ja iemaksas nav veiktas tāpēc, ka cilvēks nav bijis sociāli apdrošināts, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu un arī pabalstu aprēķina no 40% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. To nosaka VSAA. Šādā gadījumā piemēro nevis to iemaksu algu, kāda bijusi iepriekšējā gadā, bet gadu pirms tā. Piemēram, ja pabalsts būtu jārēķina šogad, tad aprēķinos piemērotu 2008. gada vidējo valstī noteikto iemaksu algu. 2008. gadā šī alga bija 439,71, 2009. gadā – 393,79.
Ja iemaksu alga visā periodā nav bijusi tāpēc, ka sieviete ir bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai viņai ir bijusi pārejoša darbnespēja, tad, aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, atkāpjas par kārtējo 12 mēnešu periodu. Proti, darba ņēmējiem ne vairāk kā par 32 kalendāra mēnešiem, pašnodarbinātajam – ne vairāk kā par 39 kalendāra mēnešiem. Savukārt, ja atkāpjoties izrādās, ka iemaksas minētajā periodā nav veiktas, tad rēķina no iepriekš norādītajiem 40% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Analoģiskas normas attiecībā uz 40% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas piemērošanu attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad iemaksu alga (sakarā ar to, ka persona nav bijusi sociāli apdrošināta) nav bijusi kādā noteiktā 12 mēnešu perioda daļā.
Slimības lapa B ir jāiesniedz apstiprināšanai darbavietā, pēc tam to iesniedz jebkurā VSAA nodaļā. Slimības pabalstu var pieprasīt 12 mēnešu laikā no tās dienas, kad cilvēks ir saslimis (iestājusies pārejoša darbnespēja).
Ierobežojumi slimības pabalsta izmaksā
Saskaņā ar likumu Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. līdz 2012. gadam ir noteikts ierobežojums slimības pabalsta izmaksai. Sākot no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim slimības pabalstu izmaksā šādā apmērā: ja aprēķinātā slimības pabalsta summa vienā dienā pārsniedz 11,51 latu, tad izmaksā 11,51 latu un no tās summas, kas to pārsniedz, izmaksā tikai 50%.
LV portāla redakcijas piezīme: 2011.gada 14.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus, pagarinot ierobežojumu termiņu un mainot arī likuma nosaukumu “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam”. Šie grozījumi stājās spēkā 2011.gada 1.jūlijā un ir spēkā līdz 2014.gada 31. decembrim. Slimības pabalstiem noteiktie ierobežojumi ir saglabāti ieriekšējā apmērā.
