Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja bērnam ir abi vecāki, ja ir vecmāmiņas un citi palīgi, slimošanas laiku ģimene var pārciest salīdzinoši vieglāk. Daudz sarežģītāka situācija izveidojas tad, ja, piemēram, māmiņa mazuli audzina un apgādā viena un viņai nav neviena palīga.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Darbnespējas lapas termiņš nav ierobežots
Ministru kabineta noteikumi "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" paredz, ka darbnespējas lapu līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kas saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ja minētā persona sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus.
Šie paši noteikumi nosaka: ja ārstniecības iestādē ārstējas bērni vecumā līdz trim gadiem, kā arī smagi slimi bērni līdz 14 gadu vecumam, kam pēc ārsta atzinuma nepieciešama kopšana, un personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kas saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ir iespēja atrasties minētajā iestādē kopā ar bērnu, tad darbnespējas lapu izsniedz par laikposmu, kurā minētās personas atrašanās ārstniecības iestādē ir nepieciešama.
Tātad darbnespējas lapas termiņš nav ierobežots – ārsts vajadzības gadījumā drīkst vecākam izrakstīt darbnespējas lapu kaut par pusgadu vai gadu.
Pabalstu maksā ne vairāk kā trīs nedēļas
Tiktāl viss ir saprotams, taču ir kāda būtiska nianse.
Ja saslimst darbinieks, viņš pirmās 10 slimošanas dienas saņem slimības naudu - algotā darbā gūtos ienākumus, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā. Pēc tam darbinieks saņem slimības pabalstu. Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 13. pants nosaka slimības pabalsta izmaksas periodu. Likumā teikts, ka slimības pabalstu personai piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta; vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Bet šis nosacījums attiecas uz gadījumiem, kad slimo pati sociāli apdrošinātā persona.
Gadījumus, kad slimo bērns, regulē citi šī likuma nosacījumi. Slima bērna kopšanas gadījumā slimības naudu darba devējs nemaksā, un no bērna slimošanas pirmās dienas tiek izsniegts slimības pabalsts, ko piešķir tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Par laiku līdz darba nespējas 14. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās; par laiku līdz darba nespējas 21. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns atrodas stacionārā.
"Slimnīca atbalsta vecāku klātbūtni pie bērna. Vecāku klātbūtne rada bērnam drošības sajūtu un uzlabo viņa emocionālo labsajūtu."
Tātad – ja bērns divu nedēļu laikā neizveseļojas, būdams mājās, slimības pabalsta izmaksu pārtrauc. Tāpat to pēc 21. dienas pārtrauc arī tad, ja bērns slimošanas laikā ir bijis vai pat turpina atrasties slimnīcā. VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga uzsver: slimības pabalstu par slima bērna kopšanu mājās vai stacionārā nevar noformēt, piemēram, vispirms vienam no vecākiem, bet tad uzreiz otram. Kad 21 diena pagājusi, pabalsta izmaksa beidzas.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta Pabalstu politikas nodaļas vadītāja Ināra Baranovska apliecina: jā, tā ir. Ja slimo pieaugušais, viņam apmaksā 26 slimošanas nedēļas arī tad, ja viņš neatrodas slimnīcā, bet attiecībā uz bērnu slimības pabalsta periods ir daudz īsāks, jo bērns nav sociāli apdrošināta persona.
Labklājības ministrijā patlaban šai ziņā nekādas izmaiņas netiek plānotas. "Diemžēl šis ir viens no daudzajiem "robiem" mūsu bērnu un ģimenes politikā," atzīst demogrāfs Ilmārs Mežs.
Bērnu slimošana vecākiem nav izdevīga
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) mājaslapas sadaļā "Vecākiem" ir teikts: "Slimnīcā ārstēšanu un aprūpi nodrošina ārsti, māsas un māsu palīgi. Par bērnu interesēm un izglītību rūpējas pedagogi. Taču bērns ilgojas arī pēc tuviem cilvēkiem, tāpēc mēs aicinām Jūs piedalīties Jūsu bērna aprūpes procesā. Slimnīca atbalsta vecāku klātbūtni pie bērna. Vecāku klātbūtne rada bērnam drošības sajūtu un uzlabo viņa emocionālo labsajūtu."
Slimnīca atgādina: ja māmiņa vai pavadošā persona paliek slimnīcā pie bērna līdz septiņu gadu vecumam, tad šos izdevumus sedz valsts, ja bērns ir vecāks par septiņiem gadiem, bet bērna veselības stāvokļa dēļ (par to lemj ārstējošais ārsts) ir nepieciešama vecāku klātbūtne, tad arī par to maksā valsts.
Veselības ekonomikas centra apkopotie statistikas dati par stacionāro gultu fondu un tā izmantošanas rādītājiem un ķirurģiskā darba rādītājiem Latvijas stacionāros un stacionāros ārstētajiem pacientiem 2010. gadā liecina, ka stacionāros ārstēto bērnu vecumā līdz 14 gadiem vidējais ārstēšanās ilgums 2010. gadā bija 6,1 diena.
"Arī tad, ja valstī gada laikā būtu tikai viens vai divi gadījumi, kad vecākam ar slimo bērnu jāpavada kopā ilgāk nekā 21 diena, likumos būtu jāparedz iespēja neatstāt šādu vecāku bez iztikas līdzekļiem."
Īsais vidējais ārstēšanās laiks slimnīcā ļauj secināt, ka ne visiem sasirgušo bērnu vecākiem būtu nepieciešams saņemt slimības pabalstu ilgāk par 21 dienu, kā tas ir šobrīd. Tomēr situācijas ir dažādas.
"BKUS statistika liecina, ka slimnīcā vidējais ārstēšanās ilgums ir 5,5 dienas. Neapšaubāmi, atsevišķos profilos ārstēšanās laiks mēdz pagarināties, piemēram, hematoonkoloģijā jāārstējas aptuveni 30 dienas," stāsta BKUS speciāliste Inga Miķelsone.
"Arī tad, ja valstī gada laikā būtu tikai viens vai divi gadījumi, kad vecākam ar slimo bērnu jāpavada kopā ilgāk nekā 21 diena, likumos būtu jāparedz iespēja neatstāt šādu vecāku bez iztikas līdzekļiem," uzskata Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste Līga Kozlovska. Viņa turpina: "Būtu ļoti normāli un cilvēcīgi, ja gadījumos, kad bērnam mājās jāārstējas ilgāk par 14 dienām, bet tad, ja bērns bijis vai ir slimnīcā – ilgāk par 21 dienu, vecāki tomēr saņemtu valsts atbalstu. Pašlaik tik aktuāla tēma ir bērnu traumatisms. Apšaubu, vai pēc nopietnas traumas pilnībā iespējams atveseļoties 21 dienas laikā."
Daktere piekrīt: lai mainītu darbnespējas apmaksas sistēmu, protams, būtu vajadzīga padziļināta analīze, tomēr viņai šķiet, ka pašreizējā kārtība nav taisnīga ne pret ģimeni kopumā, ne pret mazo slimnieku.
Risinājumam vajadzīgs papildu finansējums
"Šī problēma noteikti agri vai vēlu tiks risināta, bet maz ticams, ka tas notiks līdz 2014. gadam," atzīst Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa. Viņa piekrīt, ka noteikti ir gadījumi, kad bērna ilgstošā slimošana viņa tuvākajiem cilvēkiem rada būtiskas problēmas – gan emocionālas, gan finansiālas. Ja bērnam ir abi vecāki, ja ir vecmāmiņas un citi palīgi, slimošanas laiku ģimene var pārciest salīdzinoši vieglāk. Daudz sarežģītāka situācija rodas tad, ja, piemēram, māmiņa mazuli audzina un apgādā viena un viņai nav neviena palīga.
Lai mainītu pašreizējo darbnespējas lapu apmaksas kārtību, kad slimo bērns, ministrijai būtu vajadzīga plaša, izsvērta diskusija ar sociālajiem partneriem: gan ar arodbiedrībām, gan darba devējiem. "Maz ticams, ka darbnespējas lapu darbinieka bērna slimošanas gadījumā uzņemtos apmaksāt darba devēji, kā tas pirmās slimošanas dienas notiek darbinieka slimošanas gadījumā," saka L. Liepiņa.
Viņa uzsver, ka jebkurā gadījumā runa ir par naudu. Diez vai atradīsies kāds cilvēks, kas teiks: vecāki bērna slimošanas gadījumā nav jāatbalsta. Tomēr katram šādam "jā" vārdam pretī vajadzīgs finansējums.
