Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar topošajiem grozījumiem Muitas likumā paredzēts svītrot visas normas, kur VID lūdz komersantam sniegt ziņas, kuras dienests var noskaidrot pats.
FOTO: Ints Kalniņš, A.F.I
Šoruden seminārā uzņēmējus un muitas klientus ar aktualitātēm nacionālajā muitas likumdošanā iepazīstināja Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa. Kādi ir galvenie jaunievedumu projekti?
Mazāk iesniegumu
MK 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 876 “Noteikumi par ES tarifu kvotu pieteikšanu un administrēšanu” aizstāj iepriekšējos noteikumus ar tādu pašu nosaukumu, kas bija izstrādāti 2006. gadā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ir samazinājies iesniegumu skaits, kas komersantiem ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Iepriekš, ja komersantam tika piešķirtas ES tarifu kvotas un tika iemaksāta drošības nauda, lai to atgūtu, bija jāgriežas ar iesniegumu VID. Tagad pieteikums tarifu kvotai un naudas atmaksai ir apvienots vienā iesniegumā.
Uzticamus komersantus atbrīvos no galvojuma iesniegšanas
MK noteikumu projekts „Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai” izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 22. jūlijā. Tie aizstās MK noteikumus Nr. 1005 (27.12.2005.) par muitas un akcīzes nodokļa parāda galvojuma piemērošanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs un daļēji MK noteikumus Nr. 396 (16.05.2006.) par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanu. Jaunajos noteikumos tiks apvienoti galvojuma noteikumi visām muitas procedūrām. Šajos noteikumos plānots aptvert visus nodokļus, kas tiek piemēroti muitas procedūrās, – muitas nodoklis, PVN un akcīzes nodoklis.
Saskaņā ar Muitas likumā noteikto deleģējumu MK nosaka kārtību, kādā komersants tiek atbrīvots no galvojuma iesniegšanas muitas parādam, kas var rasties (izņemot importu un tranzītu, jo to nosaka Muitas kodekss atsevišķi). Noteikumu projekts paredz, ka komersantu varēs atbrīvot no galvojuma iesniegšanas, ja tas ir saņēmis atzītā komersanta statusu saskaņā ar ES regulām. Atbrīvojumu varēs piemērot arī, ja komersantam jau 10 gadu ir atļauja veikt muitas brokera darbību, izpildot prasības vispārējā galvojuma saņemšanai (nav sodu un pārkāpumu muitas jomā, nav nodokļu parādu). Otra iespēja, ja komersants 36 mēnešus ir izmantojis vispārējo galvojumu muitas procedūrām, izpildījis prasības muitas galvojuma saņemšanai, kā arī tā finansiālā situācija atbilst noteiktiem likviditātes rādītājiem, kas arī tiek definēti noteikumos.
Noteikumu projekts ir papildināts ar prasībām, kādas ir jāiesniedz galvotājiem bankām un apdrošināšanas kompānijām. Iepriekš tas bija noteikts līgumos, ko VID noslēdza ar šiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka tas attiecas uz trešajām personām jeb uz banku un apdrošināšanas sabiedrības klientiem, šīs prasības tiek noteiktas MK noteikumos.
Vienkāršāk muitā, ja bizness nedarbojas pelēkajā zonā
Arī MK noteikumu projekts „Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība” sagatavots, ievērojot grozījumus Muitas likumā. Tas tāpat daļēji aizstāj iepriekšējos MK noteikumus Nr. 396.
Nozīmīgākais jaunums noteikumu projektā ir papildu kritērijs TIR procedūras atļaujas saņemšanai. Tas pamatots ar ēnu ekonomikas apkarošanas plāna uzdevumu, jo tās pazīmes ir saskatītas arī transporta nozarē. Lai apgrūtinātu iespējas iesaistīties ēnu ekonomikā (tostarp algu maksāšanu aploksnēs), TIR karnetes saņemšanai uzņēmumam būs jāizpilda vidējās darba algas kritērijs (kas pirmajos trijos no pēdējiem četriem ceturkšņiem nevar būt mazāka par 70% transporta nozarē). VID šos datus publicē savā mājaslapā. Kā liecina datubāze, 2009. gada 4. ceturksnī un 2010. gada 1. un 2. ceturksnī sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē vidējie mēneša darba ienākumi bija 335 lati, 70% no tiem - 234 lati.
"Komersantu varēs atbrīvot no galvojuma iesniegšanas, ja viņš ir saņēmis atzītā komersanta statusu saskaņā ar ES regulām."
J. Krastiņa informēja, kā VID aprēķina vidējās algas. Piemēram, ja kāds augsta līmeņa darbinieks nesaņem algu vai kāds atrodas ilgstošā prombūtnē, šīs personas tiek ņemtas ārā no vidējā aprēķina. Ir arī speciāla kārtība, kā tiek rēķināta vidējā alga, ja darbinieks strādā pusslodzi. Visi šie pasākumi domāti, lai algas „pavilktu uz augšu, nevis uz leju”.
Saskaņā ar noteikumos plānoto TIR procedūras atļaujas pirms to izsniegšanas pirms tam saskaņojamas ar asociāciju „Latvijas auto”, kura izvērtēs atbilstību. Ja uzņēmums kritērijiem atbilst, tad VID vērtē tā atbilstību citām prasībām, tostarp – vai nav sodāmības, nodokļu parādu, un tad sniedz atzinumu.
Projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 29. jūlijā, iesniegts izskatīšanai MK septembrī.
Biznesam muitas zonā
Saskaņā ar Muitas likuma jau spēkā esošajiem grozījumiem izstrādāts arī jaunu MK noteikumu projekts “Noteikumi par vietas iznomāšanu komercdarbības veikšanai muitas kontroles punkta teritorijā”. Muitas likumā (12.2 pantā) ir noteikts, kuri ir prioritārie komercdarbības veidi, kas, ja tāda iespēja pastāv, būtu jānodrošina. Tie ir muitas brokeru, apdrošināšanas, finanšu un elektronisko sakaru pakalpojumi. Pakalpojumiem ir jāatbilst VID uzdevumiem muitas politikas īstenošanā. Citi pakalpojumi (kafejnīca, dušas) var tikt sniegti tikai tad, kad prioritārie jau nodrošināti.
Noteikumos nomas līgumu nosacījumi tiek standartizēti, lai tie nav jāizstrādā katrreiz no jauna.
Atzītajiem komersantiem priekšrocības
Vēl viens MK noteikumu projekts „Noteikumi par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu” izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 15. jūlijā. Šie noteikumi aizstās iepriekšējos MK noteikumus Nr. 854 (04.08.2009.). Redakcionāli normatīvais akts ir būtiski pārstrādāts, tāpēc tiek izdots jauns. Nepieciešamību veikt grozījumus šajos noteikumos noteica 2010. gada 1. aprīļa grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”.
"Komersantam vairs nebūs jāiesniedz tie dokumenti, ko VID var iegūt pats."
Noteikumu projektā paredzētas papildu priekšrocības personām, kas ir ieguvušas atzītā komersanta statusu. Paredzēti arī ierobežojumi, piemēram, vienkāršota procedūra nebūs piemērojama, ja maksājumi ir skaidrā naudā.
Projekts paredz arī vienotas atļaujas izsniegšanu, tas nozīmē, ka ar šo atļauju varēs strādāt vairākās ES dalībvalstīs. Tas izriet no ES regulām. Līdz 2012. gada 1. janvārim būs jāpārskata atļaujas, kas izsniegtas līdz 2009. gada 1. janvārim.
Mazāk dokumentu arī muitas noliktavu darbībai
Muitas noliktavu darbības noteikumu projekts aizstās iepriekšējos MK noteikumus Nr. 16 (03.01.2006.). Arī šajos jaunajos noteikumos samazināts iesniedzamo dokumentu skaits. Piemēram, nepieciešamību komersantam apliecināt viņa saistības ar telpu – vai tā ir īpašumā, vai nomā. Iepriekš bija diezgan sarežģīta procedūra, tostarp, ka jābūt zemesgrāmatā reģistrētam dokumentam, jauno noteikumu projektā tāda prasība nav paredzēta, skaidroja J. Krastiņa. Komersantam vairs nebūs jāiesniedz arī tos dokumentus, ko VID var iegūt pats. Jaunajā normatīvajā aktā vairs netiek paredzēta valsts nodeva, kas pašreiz ir 1500 latu. Projekts Valsts sekretāru sanāksmē vēl nav izsludināts.
Grozījumi Muitas likumā, lai atslogotu komersantus
Sagatavoti arī kārtējie grozījumi Muitas likumā. Tie top, pildot Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzdevumu svītrot no likuma visas normas, kur VID lūdz komersantam sniegt ziņas, kuras dienests var noskaidrot pats. Piemēram, VID ir informācija par nodokļu parādu maksājuma termiņiem un pagarinājumiem. Likums vairs neprasīs personai, kas vēlas saņemt atļauju muitas brokera darbībai, iesniegt VID dokumentus, kas apliecina informāciju, kuru VID var iegūt patstāvīgi – komersanta statusa apliecinājumu un reģistrācijas apliecības kopiju. VID arī pats prasīs bankai vai apdrošināšanas sabiedrībai apliecinājumu, ka tiks sniegts muitas brokera darbībai nepieciešamais galvojums muitas parādu vai citu maksājumu segšanai. Pašreiz likumā ir noteikta prasība personām, kas ir saņēmušas atļauju muitas brokera darbībai, katru mēnesi iesniegt savas darbības pārskatu. Šī informācija VID rīcībā jau ir, tāpēc šāda prasība likumā tiks svītrota.
Grozījumi paredz, ka VID nosaka muitošanas metodiku un publicē to savā mājaslapā internetā. Savukārt Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz atļauju izmantot TIR procedūru, piešķir TIR karnetes un prasības minētās atļaujas izsniegšanai.
Muitas likumā paredzēti vēl vairāki grozījumi. Likumprojekts 14. oktobrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
Latvijā būs savi „atzītie komersanti”
Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu nevar saņemt ES regulās noteiktā atzītā komersanta statusu. Tāpēc saistībā ar valdības plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai muitas jomā iecerēts izveidot kaut ko līdzīgu atzītā komersanta statusam, tikai Latvijas līmenī. Tas nebūtu tik augsts kā ES, taču ar noteiktām nopietnām prasībām, kuras izpildot komersanti varētu gūt arī zināmas priekšrocības, piemēram, saņemt TIR karneti, vispārējo galvojumu, vienkāršojumu atļauju, klāstīja J. Krastiņa.
