TM Sabiedrības integrācijas lietu departamenta direktore Ruta Klimkāne prezentēja jauno pamatnostādņu projektu, bet biedrības „Sabiedriskās politikas centrs „Providus”” vadošā pētniece Marija Golubeva skaidroja pamatnostādņu projekta būtību.
Kā norādīja R. Klimkāne, laika posmā no 2010. gada 3. augusta līdz 6. septembrim visi interesenti tika aicināti sniegt atzinumus un izteikt viedokli par pamatnostādņu saturu TM mājaslapā www.tm.gov.lv. Pamatnostādnes joprojām var apskatīt sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” (http://www.tm.gov.lv/TMPam_061010.pdf).
Sabiedrības integrācijas jautājums Latvijas Republikas valdībā
Kopš 90. gadu vidus, atjaunojoties Latvijas valstiskumam, sabiedrības integrācijas jautājums ar lielāku vai mazāku intensitāti ir politiskajā darba kārtībā.
LR Satversmē 1998. gadā tika nostiprināts pamatprincips, ka personām, kas ir mazākumtautību pārstāvji, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Aktualizējot mazākumtautību pārstāvju tiesības, tika uzsākts naturalizācijas process, izglītības reforma un nodibinātas nacionālo minoritāšu skolas.
2001. gadā tika izveidots Sabiedrības integrācijas fonds, bet 2002. gadā – īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās amats, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS), kura galvenās kompetences sabiedrības integrācijas jomā bija mazākumtautību tiesību aizsardzība, pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšana, sadarbība ar tautiešiem ārzemēs, lībiešu (līvu) kultūras saglabāšana, diskriminācijas izskaušanas starpnozaru jautājumi, iecietības veicināšana sabiedrībā un imigrantu integrācija.
Saskaņā ar MK 2009. gada 29. maija rīkojumu Nr. 359 „Par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas reorganizāciju” no 2009. gada 1. jūlija TM ir atbildīgā ministrija par valsts politikas izstrādi sabiedrības integrācijas jomā, kā arī par tās īstenošanas organizēšanu un koordinēšanu.
"Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projekts izstrādāts, ņemot vērā pēdējos gados pieņemto politikas attīstības dokumentu nostādnes, sociālo zinātņu pētījumus, ekspertu atzinumus un ieteikumus."
Pirmais un pašlaik spēkā esošais valdības politikas attīstības dokuments par sabiedrības integrāciju ir MK 2001. gadā apstiprinātā valsts programma „Sabiedrības integrācija Latvijā”, kurā galvenās apskatāmās jomas ir pilsoniskās sabiedrības attīstība, sociālā un reģionālā integrācija, iekļaujošas izglītības attīstība, valsts valodas nostiprināšana, kultūra, migrācija, repatriācija un sadarbība ar tautiešiem ārzemēs.
Ņemot vērā migrācijas plūsmu un starpvalstu sadarbības tīklu attīstību pēdējos divdesmit gados, Eiropa ir kļuvusi un kļūst arvien daudzveidīgāka gan etniskajā, kultūras un tradīciju, gan dzīvesveida ziņā. Kultūras daudzveidība un identitāšu dažādība ir ES vērtības, kas dalībvalstīm jāņem vērā, izstrādājot sabiedrības integrācijas politiku nacionālā līmenī. Tāpat katrai valstij atbilstoši savai pieredzei sabiedrības integrācijas politikas izstrādē jānodrošina sabiedrības mazākuma tiesību un vienlīdzības principa ievērošana, lai attīstītu ekonomisko, sociālo un demogrāfisko izaugsmi.
Kā norāda TM, Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu ietvars ir izstrādāts, ņemot vērā pēdējos gados pieņemto politikas attīstības dokumentu nostādnes, sociālo zinātņu pētījumus, ekspertu atzinumus un ieteikumus. Tas balstīts uz šā gada jūnijā Saeimā pieņemto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam.
Problēmas, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku
Balstoties uz situācijas raksturojumu, pamatnostādnēs definētas galvenās sabiedrības integrācijas attīstību traucējošās problēmas:
- Latvijas iedzīvotājiem, jo sevišķi atsevišķām sabiedrības integrācijas mērķa grupām, nav izteikta piederība valstij un ir zems pilsoniskās līdzdalības līmenis;
- Latvijā joprojām ir liels nepilsoņu skaits, it īpaši starp mazākumtautībām, kas neizmanto normatīvajos aktos noteiktās tiesības iegūt Latvijas pilsonību sev un saviem bērniem. Līdz šim īstenoto informatīvo pasākumu neregularitāte, valsts finansiālā atbalsta trūkums to efektīvai īstenošanai, kā arī nepilnības esošajā tiesiskajā regulējumā un zemā nepilsoņu motivācija neveicina situācijas uzlabošanos nepilsoņu skaita samazināšanās ziņā;
- vāji attīstītas iedzīvotāju un profesionāļu starpkultūru kompetences, t.sk. valsts pārvaldes sektorā, neļauj pilnvērtīgi attīstīt starpkultūru dialogu un ietekmē to, ka sabiedrībā joprojām pastāv negatīvi stereotipi pret atsevišķām sabiedrības mērķa grupām un to pārstāvji tiek diskriminēti;
- Latvijas iedzīvotājiem, īpaši gados vecākiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, valsts valodas prasmes nav pietiekamas, lai pilnvērtīgi iesaistītos pilsoniskās un politiskās līdzdalības procesos un nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci darba tirgū;
- Latvijas sabiedrībā pastāv informatīvās telpas sašķeltība par galvenajiem notikumiem valstī, t.sk. vēsturiskajiem notikumiem, politisko kustību mērķiem un sabiedrības integrācijas procesiem Latvijā;
- sabiedrībā pastāv neiecietīga un diskriminējoša attieksme pret atsevišķām sabiedrības integrācijas mērķa grupām;
- Latvijā ir vāji attīstīta visaptveroša imigrantu integrācijas politika.
Sabiedrības integrācijas politikas pamatprincipi un mērķi
Integrācijas politika Latvijas valstī saskaņā ar TM izstrādātajām pamatnostādnēm tiek balstīta uz šādiem principiem:
- demokrātiskās līdzdalības princips – nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem iespēju iesaistīties sabiedrības integrācijas politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanā valsts, pašvaldību un ES līmenī;
- valstiskās identitātes stiprināšanas princips – sabiedrības integrācijas procesos nodrošināts vērtību, uzvedības modeļu un kultūras simbolu kopums, uz kura pamata veidojas, tiek uzturēta un izteikta cilvēka piederība Latvijas valstij, neatkarīgi no viņa etniskās, lingvistiskās, reliģiskās, rasu un citas piederības;
- nacionālo minoritāšu identitātes saglabāšanas princips – nodrošināt iespējas nacionālo minoritāšu pārstāvjiem saglabāt un attīstīt etnisko identitāti;
- starpkultūru dialoga princips – veicināt abpusēju cieņas pilnu uzskatu apmaiņu starp indivīdiem un grupām ar atšķirīgu etnisko, kultūras, reliģisko un lingvistisko pamatu un mantojumu, lai nodrošinātu savstarpēju sapratni un labāku kopā dzīvošanu;
- diskriminācijas aizlieguma princips – nepieļaut nepamatotu atšķirīgu attieksmi, kas noved personu vai personu grupu viņiem nelabvēlīgā situācijā, pamatojoties uz vienu vai vairākiem aizliegtiem pamatiem, piemēram, etnisko izcelsmi, valodu, reliģisko pārliecību, dzimumu, vecumu, invaliditāti vai dzimumorientāciju;
- starpnozaru sadarbības un koordinācijas princips – izstrādājot un īstenojot sabiedrības integrācijas politiku, nodrošināt starpinstitucionālu un starpnozaru sadarbību;
- sabiedrības integrācijas divvirzienu princips – veicināt dinamisku, divvirzienu abpusējas pieņemšanas procesu, kurā piedalās visi Latvijas iedzīvotāji, t.sk. mazākums;
- starptautiskās sadarbības nodrošināšanas princips – izvērtēt starptautisko organizāciju ieteikumus, veicināt citu valstu labās prakses ieviešanu Latvijas integrācijas politikā, turpināt labās prakses un pieredzes apmaiņu starp Latviju un citām valstīm;
- subsidiaritātes princips – sekmēt, ka sabiedrības integrācijas uzdevumus realizē pašvaldības, NVO, kā arī citas juridiskās personas, kas atrodas vistuvāk personai un spēj nodrošināt uzdevumu efektīvu īstenošanu;
- dažādības vadības princips – plānojot konkrētu darbību vai aktivitātes, apzināt, atbalstīt un pozitīvi novērtēt atšķirības un līdzības starp cilvēkiem, lai veicinātu līdztiesības nodrošināšanu sabiedrībā;
- vienas valsts valodas un mazākumtautību valodu saglabāšanas princips – nostiprināt valsts valodas lomu un nozīmi sabiedriskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā, nodrošinot mazākumtautību piederību plašākai sabiedrībai, kā arī sekmējot Latvijas mazākumtautību valodu saglabāšanu.
Integrācijas politikas virsmērķis ir saliedēta sabiedrība demokrātiskas, nacionālas Latvijas valsts līdzsvarotai attīstībai, veidojot vidi cieņas pilnai attieksmei, sadarbībai un vienlīdzības principa ievērošanai, bet vidējā termiņa mērķi ir šādi:
- sekmēt Latvijas pilsonības iegūšanas procesa attīstību un paaugstināt informētības un izpratnes līmeni sabiedrībā, it sevišķi starp sabiedrības integrācijas mērķa grupām, par pilsonības jautājumiem;
- sabiedrības integrācijas politikas mērķa grupām nodrošināt iespējas attīstīt pilsoniskās zināšanas, prasmes un attieksmes, lai pilnvērtīgi iesaistītos pilsoniskās sabiedrības veidošanā;
- saskaņā ar Valsts valodas likumu sekmēt sabiedrības integrāciju, izmantojot valsts valodu, palielinot latviešu valodas nozīmi starpkultūru dialoga veidošanā;
- attīstīt starpkultūru dialogu, iesaistot mērķa grupas, paaugstināt sabiedrības starpkultūru kompetenču līmeni, kā arī sekmēt mazākumtautību kultūras attīstību un etniskās identitātes saglabāšanu;
- veicināt iecietīgas sabiedrības veidošanos, mazināt negatīvu stereotipu un aizspriedumu izplatīšanu, kā arī izskaust jebkāda veida diskrimināciju;
- attīstīt imigrantu integrācijas politikas ietvaru, nodrošinot imigrantu pamattiesību ievērošanu neatkarīgi no viņu statusa.
Izteiktie secinājumi un priekšlikumi
Sabiedriskās apspriedes diskusiju daļā dalībniekiem tika dota iespēja uzdot jautājumus, kā arī izteikt savu nostāju un priekšlikumus par Pamatnostādņu projektu.
Daudzie 14. oktobrī Tiesu namā pulcējušies interesenti bija apliecinājums tam, ka integrācijas jautājums sabiedrībā joprojām ir aktuāls. Tas ir aktuāls ne tikai atbildīgajai ministrijai, NVO, bet arī ikvienam Latvijā dzīvojošajam.
TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis akcentēja nebūt ne vieglo ceļu līdz šim dokumentam. Neiedziļinoties debatēs par ministrijas finanšu un darbaspēka resursiem, kas ir pamats ikviena normatīvā dokumenta izstrādei un virzīšanai tālākai apspriešanai, viņš sacīja: „Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes ir fundamentāls dokuments un pirmā un primārā Tieslietu ministrijas atbildība šajā jomā.”
Pēc valsts amatpersonas domām, pārņemot BĢSILM funkcijas sabiedrības integrācijas jomā, TM pieņēma viedu un pareizu lēmumu – atsaukt tobrīd Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātās Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes (viedokļi par šo dokumentu bija ļoti dažādi) un veidot jaunu dokumentu. Ministrija organizēja pārrunas ar sociālajiem partneriem, lai vienotos par sabiedrības integrācijas jēdzienu un to, cik plaši aplūkojams šis jautājums. „Sabiedrības integrācijas jomā mēs nevaram runāt par jebko, ko kāds varētu mēģināt saprast ar sabiedrības integrāciju, mums jāfokusējas uz pamatlietām un pamatproblēmām,” norāda M. Lazdovskis.
"Nākotnē sabiedrības integrācija būs temats, par ko politiķiem būs jādebatē un jāpieņem lēmumi. "
TM valsts sekretārs M. Lazdovskis
Dokumenta izstrādē iesaistītie sociālie partneri ir strādājuši sabiedriskā kārtā, tāpēc, pēc M. Lazdovska vārdiem, ir pelnījuši lielu paldies no TM par ieguldīto enerģiju, idejām un entuziasmu.
Latviešu valodas aģentūras pārstāve Inese Mukha uzteica šo dokumentu, kas, viņasprāt, ir lielisks, jo tajā redzama moderna pieeja integrācijas jautājumiem. Viņu interesēja finansējuma sadalījums, uz ko M. Lazdovskis atbildēja: „Protams, mēs visi apzināmies valsts budžeta situāciju, bet pamatnostādnes tiek rakstītas pietiekami ilgam laika periodam un diez vai būtu pareizi neplānot pasākumus tikai tāpēc, ka 2011. gada budžeta kontekstā nav skaidri iezīmēts finansējums šo pasākumu īstenošanai. Detalizētāk par konkrētiem pasākumiem un to finansējumu mēs runāsim, izstrādājot konkrētus plānus tam, kā sasniegt izvirzītos mērķus. Ir programmas, kam jau šobrīd ir paredzēts finansējums. Tieslietu ministrijas budžetā joprojām (kaut arī salīdzinoši neliels – 92 tūkstoši latu) ir finansējums dažādiem sabiedrības integrācijas pasākumiem, kas gan skatāms kontekstā ar pilsoniskās sabiedrības attīstību. Šogad šā finansējuma ietvaros TM jau finansē vairākas nozīmīgas aktivitātes. Sabiedrības integrācijas pamatnostādņu kontekstā mums ir ES finansējums, t.sk. fondi, ko administrē Sabiedrības integrācijas fonds. Tie ir skaidrie īstermiņa finansējuma avoti, bet katrai ministrijai ir arī savs, atsevišķs finansējums. Balstoties uz „jumta” dokumentu – pamatnostādnēm, arī pašvaldības aizvien vairāk varētu apzināties savus uzdevumus sabiedrības integrācijas procesa īstenošanā. Ceru – mums būs iespējams piesaistīt arī papildu finansējumu, jo, lai sasniegtu vienotu mērķi, nākotnē sabiedrības integrācija būs temats, par ko politiķiem būs jādebatē un jāpieņem lēmumi.”
Sabiedrības integrācijas pamatnostādņu projekta izstrādes lietderīgumu un mūsdienīgo pieeju apstiprināja arī vairākas nevalstiskās organizācijas. Neizpalika arī kritika un iebildes pret atsevišķiem dokumenta formulējumiem, kas lielākoties, šķiet, bija balstītas emocijās un vienpusējā kāda jautājuma (piemēram, valodas) traktējumā.
Plānotā Tieslietu ministrijas rīcība
Divu nedēļu laikā TM mājaslapā www.tm.gov.lv tiks publicēts kopsavilkums par sabiedriskajā apspriedē izteiktajiem priekšlikumiem un iebildumiem, kā arī precizētais pamatnostādņu teksts. Pamatnostādņu projektu plānots izsludināt 4. novembra Valsts sekretāru sanāksmē.
„Pēc papildu diskusijām ceram nodot šo dokumentu politiķiem tālākai politiskai virzībai, kā arī ceram, ka nekādas ministriju peripetijas un politisko spēku atšķirīgās nostādnes nebūs par pamatu, lai mēs nevirzītu Latvijas valstij tik būtisku dokumentu kā Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes,” norāda TM valsts sekretārs M. Lazdovskis.
