Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Teritorijas labiekārtošanas gadījumā, ja tam nav nepieciešama būvatļauja, varēs iesniegt rakstisku saskaņojumu ar zemes īpašnieku.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Palielināta atbalsta intensitāte
Noteikumos atbalsta pretendentiem svarīgākie grozījumi, kas visus noteikti iepriecinās, ir atbalsta intensitātes palielinājums tā dēvētajiem LEADER projektiem. „Turpmāk šiem projektiem tiks piemērota paaugstināta atbalsta intensitāte no 90 uz 100 procentiem tām biedrībām un nodibinājumiem, kas vismaz gadu pirms projekta kārtas izsludināšanas ieguvušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu,” skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākā referente Andra Karlsone.
Paaugstināta atbalsta intensitāte arī pašvaldībām no 75 uz 90 procentiem un pārējām juridiskām un fiziskām personām – no 50 uz 60 procentiem.
„Jāatgādina, ka vietējā rīcības grupa savas teritorijas attīstības stratēģijā var noteikt mazāku atbalsta intensitāti, ja projektu atbalstam pieejams maz līdzekļu, bet nepieciešams realizēt vairākus projektus. Tāpat kā līdz šim, vietējā rīcības grupa arī var samazināt maksimālo atbalsta apmēru,” atgādina ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja Ineta Stabulniece.
Iesniedzams mazāk dokumentu
Ņemot vērā to, ka LEADER projekti naudas ziņā ir maza apmēra – kopējais viena projekta maksimālais atbalsta apmērs nepārsniedz 20 000 latu –, bet daudziem projektiem šos „griestus” vietējā rīcības grupa ir noteikusi vēl mazākus, pēc sociālo partneru lūguma pretendentiem tiek atviegloti projektu iesniegšanas nosacījumi. „Tādēļ turpmāk atbalsta pretendentiem vairs nebūs jāiesniedz tie dokumenti, kurus Lauku atbalsta dienests (LAD) var tiešsaistē pārbaudīt datubāzēs vai pārliecināties klātienes pārbaudēs,” stāsta A. Karlsone.
Uzsākot projekta realizāciju, pretendentam vairs nebūs arī jāpierāda naudas līdzekļu pieejamība un pietiekamība, piemēram, nebūs jāuzrāda bankas izziņa par kredīta piešķiršanu, apstiprināta konta izdruka u.tml. „Līdz šim šāda prasība bija. Bet, ņemot vērā, ka šie ir maza apmēra projekti un biedrībām un nodibinājumiem, kas galvenokārt ir projektu iesniedzēji, ir iespēja saņemt arī avansa maksājumus, pamatojoties uz iesniegtajiem rēķiniem, projekta īstenošanai (gan projekta uzsākšanas brīdī, gan projekta īstenošanas laikā), tāpat pašvaldībām – avansa maksājumu projektu uzsākšanai, tad risks, ka projektu atbalsta pretendents nebūs spējīgs īstenot ir salīdzinoši mazs,” pieredzē dalās I. Stabulniece.
Atbalsta pretendentiem ļoti svarīgs grozījums ir nomas līguma obligātas reģistrēšanas jeb ierakstīšanas zemesgrāmatā atcelšana. Jāpiebilst, ka līguma reģistrācijas izmaksas joprojām ir attiecināmas un šo naudu pretendents atpakaļ saņem. „Bet sarežģījumi rodas, piemēram, saistībā ar vēl nenostiprinātām īpašuma tiesībām, ko radījusi teritoriālā reforma valstī. Tādēļ prasība par nomas līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā vairs nav obligāta,” uzsver A. Karlsone.
"Svarīgākie grozījumi, kas visus pretendentus noteikti iepriecinās, ir atbalsta intensitātes palielinājums tā dēvētajiem LEADER projektiem."
I. Stabulniece piemetina: „Mēs tomēr iesakām atbalsta pretendentiem nomas līgumus zemesgrāmatā reģistrēt, jo tas šo darījumu – zemes nomu – padara par publisku darījumu. Tas nozīmē, ka iznomātājs nevar nomas līgumu tā vienkārši pārtraukt, un reģistrēšana rada nomniekam papildu drošību. Ja izveidojas situācija, kad nomas līgums tiek pārtraukts, tad jau tā cietušajam nomniekam - atbalsta saņēmējam – vēl arī jāatmaksā izmaksātā atbalsta nauda. Lai maksimāli apgrūtinātu nomas līgumu negaidītu laušanu, mēs silti iesakām nomas līgumus zemesgrāmatā tomēr ierakstīt.”
Jaunums - atbalsta pretendenti turpmāk ar visiem zemes īpašniekiem nomas līguma vietā varēs slēgt patapinājuma līgumu, kas līdz šim bija iespējams tikai ar pašvaldībām. Un vēl - teritorijas labiekārtošanas gadījumā, ja tam nav nepieciešama būvatļauja (norāžu izvietošanai u.tml.), vai pamatlīdzekļu iegādei, kas nav stacionāri novietojami un projekta aktivitātes neīsteno noteiktā telpā, varēs iesniegt rakstisku saskaņojumu ar zemes īpašnieku. Saskaņojumam, tāpat kā nomas līgumam, jābūt noslēgtam uz septiņiem gadiem no projekta iesniegšanas dienas. Bet renovācijas, rekonstrukcijas vai jaunas būvniecības nolūkam vairs nebūs jāiesniedz tehniskais projekts. Tāpat arī atbalsta pretendentam, kurš projektu īstenos savā īpašumā, nebūs jāsniedz zemesgrāmatu nodaļas izdota nostiprinājuma uzraksta kopija vai zemesgrāmatas apliecības kopija par nekustamo īpašumu. Šiem dokumentiem ir jābūt uz vietas.
Projektu iesniegumu konkursu izsludināšana – vietējā laikrakstā
Vietējās rīcības grupas ir atbildīgas par projektu iesniegumu konkursa izsludināšanu. Līdz šim vietējām rīcības grupām bija prasība informāciju par konkursa izsludināšanu ievietot oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Ņemot vērā to, ka šo informāciju vienmēr publicē arī vietējā laikrakstā, kas ir vairāk pieejams novada iedzīvotājiem, tad prasība sludinājumu obligāti publicēt laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” vairs nebūs.
„Tas ir arī naudas jautājums, turklāt novadu iedzīvotāji oficiālo valsts laikrakstu lasa daudz retāk nekā vietējo,” teic nodaļas vadītāja I. Stabulniece. „Jāteic, ka joprojām pamatinformācija par projektu iesniegumu konkursiem ir pieejama LAD mājaslapā www.lad.gov.lv, kur arī redzams oficiālais datums, no kura sākas projektu iesniegumu pieņemšana, un termiņš, līdz kuram tā turpinās.”
"Atbalsta pretendentiem ļoti svarīgs grozījums ir nomas līguma obligātas reģistrēšanas jeb ierakstīšanas zemesgrāmatā atcelšana."
Jāņem vērā arī tas, ka LEADER projektu iesniegumu konkursi attiecas uz konkrētu teritoriju. Pārējos atbalsta pasākumos projektu iesniegumu konkursā var pieteikties pretendenti no visas Latvijas, tad, protams, sludinājums joprojām tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Bet, ja projektam var pieteikties tikai pretendenti no viena konkrēta novada, no ierobežotas teritorijas, tad svarīgākais ir nosacījumus darīt zināmus tieši šīs konkrētās teritorijas iedzīvotājiem. „Bet šādas izmaiņas izsludināšanā ir tikai pasākumiem, kas tiek īstenoti ar LEADER pieeju,” precizē A. Karlsone.
Vairāk funkciju vietējām rīcības grupām
LEADER projektiem ir raksturīgs tas, ka starp atbalsta pretendentu un atbalsta administrētāju LAD ir vēl starpposms – vietējā rīcības grupa, kas ir sagatavojusi vietējo attīstības stratēģiju ar teritorijas attīstības prioritātēm. Tātad atbalstu var saņemt tikai tie projekti, kas atbilst izvirzītajām prioritātēm un rīcībām. „Līdz šim vietējās rīcības grupas veica projekta izvērtēšanu pēc vietējās teritorijas attīstības stratēģijā noteiktiem kritērijiem, un projekti, kas saņēma vismaz minimālo punktu skaitu, tika atzīti par atbilstošiem šai stratēģijai. Taču, lai izslēgtu situāciju, ka iesniegtais projekts atbilst visiem vērtēšanas kritērijiem, bet neatbilst rīcībai pēc būtības, turpmāk vietējā rīcības grupa sākotnēji pārbaudīs projekta atbilstību konkrētai rīcībai (rīcības mērķim, atbalstāmām darbībām u.tml.). Tikai konkrētai rīcībai atbilstošie projekti tālāk tiks vērtēti pēc stratēģijā noteiktajiem kritērijiem,” skaidro vecākā referente A. Karlsone.
"Turpmāk vietējā rīcības grupa sākotnēji pārbaudīs projekta atbilstību konkrētai rīcībai. "
Iepriekšējās projektu iesniegumu pieņemšanas kārtās bija situācijas, kad tika iesniegti rīcībai absolūti neatbilstoši projekti, bet kritērijos nebija nosacījuma, kas ļautu šo projektu kā neatbilstošu attīstības stratēģijai izslēgt no atbalsta saņēmēju loka, stāsta I. Stabulniece. „Tagad, ieviešot sākotnēju projekta izvērtēšanu vietējās rīcības grupās, varēsim savlaikus noraidīt vietējai attīstības stratēģijai neatbilstošus projektus.”
Vietējām rīcības grupām būs iespējams no atbalsta pretendenta pieprasīt papildu informāciju gadījumos, kad tā nav pietiekama vai skaidra, lai izvērtētu projekta atbilstību konkrētai rīcībai un projektu vērtēšanas kritērijiem. Administratīvā procesa likums noteic, ka papildu informāciju var pieprasīt iestādes, kas pieņem gala lēmumu, šajā gadījumā – LAD. Tomēr sākotnējo lēmumu par projektu pieņem starpnieks - vietējā rīcības grupa, kas nav arī valsts iestāde un kam nav formāla pamata pieprasīt papildu informāciju. Lai palīdzētu projekta izvērtēšanas situācijās, kad tiešām nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, noteikumos veikts precizējums, kas šādu rīcību pieļauj.
