Ko nozīmē Vietējā rīcības grupa
Pašlaik visā Latvijā darbojas 28 vietējās rīcības grupas (VRG). Tālāk aplūkojamā kartē dzeltenajā krāsā iezīmētajā teritorijā VRG jau īstenoja projektus iepriekšējā programmēšanas periodā, bet zaļā krāsā iezīmētās teritorijas VRG tikai gatavojās projektu realizēšanai šim, 2007. – 2013. gada programmēšanas periodam. Baltās krāsas teritorijā pašlaik arī ir izveidojušās VRG. Melnās krāsas teritorija ir tā, kura palikusi ārpus „Leader” projekta ietvariem, un tajā VRG netiek veidotas, jo iedzīvotāju skaits ir virs 15 tūkstošiem. Tās ir lielākās Latvijas pilsētas.
VRG grupa ir apvienība, kurā darbojas vietējo pašvaldību, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji. Šī trīspusējā partnerība ir obligāts VRG nosacījums. VRG uzdevums ir aktivizēt vietējos iedzīvotājus savas teritorijas attīstīšanai un labiekārtošanai.
VRG iniciators var būt jebkurš cilvēks. Izveidojot VRG, tā ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā kā juridiska persona – biedrība vai nodibinājums.
„Bet ir ierobežojums,” stāsta Andra Karlsone. „Vienā teritorijā (pagastā) var darboties tikai viena VRG. To darbība nedrīkst pārklāties. Ja teritorijā jau darbojas VRG, tad aktīvajiem cilvēkiem ir jāpievienojas un jādarbojas kopā ar jau esošo grupu. Pašlaik lielākā daļa VRG izveidojušās rajonu administratīvo teritoriju robežās.”
Viena rajona teritorijā var līdztekus darboties arī divas vai vairākas VRG, bet ar šādam „skaldījumam” ir ierobežojums – uz vienu VRG jābūt vismaz 5000 iedzīvotāju. VRG ir jāsaņem atbalsts no pašvaldības par to, ka šī biedrība vai nodibinājums var savas pašvaldības teritorijā darboties un ka pašvaldība savu atbalstu neliegs.
VRG noteicošā „balss” pieder kopsapulcei, kas izvirza pārstāvju sapulci ar lemšanas tiesībām, tajā skaitā atbildību par VRG stratēģiju un iesniegtajiem projektiem. Tiek arī izveidota „izpildvara” – valde ar administratīvo un finanšu vadītāju.
Zemkopības ministrija 2006. gada beigās izvēlējās 28 VRG, no kurām 17 jau saņēma finansējumu savas attīstības stratēģijas īstenošanai, bet 11 VRG – iespēju mācīties un saņemt konsultācijas savas attīstības stratēģijas izstrādei.
Paralēli tam tika īstenota ZM nacionālā programma, kas iekļāva dažādus informatīvos seminārus, informatīvo materiālu izdošanu un izplatīšanu, mācības, atbalstu VRG sadarbības pasākumiem Latvijā un ārvalstīs (piemēram, konferencēs, semināros, studiju vizītēs). Ir izveidota arī mājaslapa (http://leader.zm.gov.lv) un vēl top videomateriāls par labo „Leader” praksi. VRG ir pamats, lai teritorija piesaistītu „Leader” finansējumu.
„Leader” – kas tas ir?
„„Leader” ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām. „Leader” būtība ir uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos, domājot gan par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām,– tā skan šīs programmas oficiālā definīcija,” skaidro A. Karlsone. „Vienkāršiem vārdiem sakot – vietējie iedzīvotāji paši sāk domāt par savas teritorijas attīstību un paši arī sāk to veidot, nevis gaida kaut ko no „augšas”. VRG apvieno visas teritorijas iedzīvotāju dažādas intereses.”
„Leader” programmā pieteikto projektu pirmo atlasi veic VRG, kas izvērtē projektu atbilstību attīstības stratēģijai. Tālāk tā projektus iesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD).
„Pašlaik ir īstenoti apmēram 100 pagājušā programmēšanas perioda „Leader” projekti aktivitātē „Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas”. Kopā atbalstu saņēmuši 430 projekti ar kopējo finansējumu 1 650 001 latu apmērā, kurus īsteno biedrības vai nodibinājumi,” lēš A. Karlsone. „Projektiem jābūt pabeigtiem līdz šā gada 31. augustam.”
Kas gaidām jaunajā periodā?
Turpmāk būs iespējas saņemt „Leader” veida atbalstu no diviem fondiem – Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF). Nule ir izstrādāti atbilstošie MK noteikumi „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai piešķiršanas kārtība”. Katrs no abiem fondiem ietver vairākus pasākumus, domātus „Leader” pieejas īstenošanai. Lauku attīstības programmas (LAP) 2007. – 2013. gadam pasākumam „Vietējās attīstības stratēģijas” piešķirti Ls 13 170 577 no ELFLA un Ls 3 292 645 no Latvijas budžeta, pavisam 16 463 222 Lati. Bet pasākumam „Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” no Rīcības programmas (RP) EZF 2007. – 2013. gadam piešķirti Ls 16458472 no EZF un Ls 16 458 472 no valsts budžeta, pavisam 21 944 629 lati.
"Vietējā rīcības grupa (VRG) ir apvienība, kurā darbojas vietējo pašvaldību, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šī trīspusējā partnerība ir obligāts nosacījums."
„Šie pieņemtie noteikumi ir visu pārējo „Leader” noteikumu „cepure”. Vēl ir jāizstrādā noteikumi, kas reglamentēs vietējo attīstības stratēģiju īstenošanu – tajā paredzēto rīcību īstenošanu – un attieksies uz projektu rakstītājiem,” stāsta A. Karlsone „Vispirms projekta iesniedzējam jāiepazīstas ar attiecīgās VRG vietējo attīstības stratēģiju un tai pievienoto rīcības plānu. Projekta rakstītājam jāpārliecinās vai projektā plānotā darbība ir atbilstoša kādai no VRG stratēģijai pievienotajā rīcības plānā ietvertai rīcībai. Papildus tam projekta rakstītājam būs jāņem vērā rīcībai atbilstoša LAP vai RP pasākuma nosacījumi. Programmēšanas periodā 2007. – 2013. būs viena stratēģija, kas ietvers katram finansēšanas avotam atsevišķu rīcības plānu. Ja VRG pretendēs uz atbalstu gan no ELFLA, gan no EZF, tad stratēģijai būs pievienoti divi rīcības plāni. Tāpat VRG var plānot saņemt atbalstu vēl arī no cita Eiropas Savienības fonda un pievienot vēl trešo rīcības plānu. Taču rīcības plānos noteiktās rīcības nevar pārklāties. Vienas un tās pašas darbības nevar tikt atbalstītas no dažādiem fondiem.”
Kā darbojas „Leader”
Kā tas viss darbosies? Piemēram, cilvēks ir izvēlējies projekta tematu. Izvēlētais projekts būs jāizstrādā un jāiesniedz VRG izvērtēšanai. Pēc tam, kad VRG būs izvērtējusi projekta atbilstību stratēģijai un tas būs guvis akceptu, projekts turpinās ceļu uz LAD, kur būs nākamā atlase.
Piemēram, cilvēks nolēmis izveidot rotaļu laukumu. Viņam jāpārliecinās, vai VRG stratēģijā ir paredzēta šāda aktivitāte un uz kuru no LAP pasākumiem ir atsauce. Ja šī aktivitāte ir ietverta, tad ir jāizpēta atbilstošā LAP pasākuma MK noteikumi un jāņem vērā visi tur minētie nosacījumi, jāaizpilda atbilstošā pasākuma projektu iesnieguma veidlapa un jāpievieno prasītie dokumenti.
Uzrakstītais projekts jāiesniedz VRG, kura izvērtēs tā atbilstību stratēģijai un pēc tam pati VRG projektu iesniegs izvērtēšanai LAD. Tad projekta iesniedzējam būs jāgaida atbilde no LAD par projekta akceptu vai noraidīšanu.
„Izklausās sarežģīti, bet, kad sāk darīt, tad nemaz tik sarežģīti nav. Vajag katram aktīvam cilvēkam kaut reizi pamēģināt!” mudina Andra Karlsone.
Provizorisks laika grafiks
Pašlaik dokumenta projekts ir saskaņots, bet vēl ir jāizstrādā MK noteikumu projekts ar nosacījumiem projektu iesniedzējiem LAP ietvaros un RP ietvaros. Nepieciešamās dokumentācijas veidošana varētu risināties līdz rudenim.
Apmēram novembrī varētu aktivizēties VRG, kurām vispirms jāizstrādā un jāiesniedz savas stratēģijas LAD. Nākamā gada pavasarī šīs stratēģijas varētu tikt izskatītas, un tad būs zināms, kuras VRG būs saņēmušas finanšu atbalstu. Tad jau varēs sākt izstrādāt projektus.
„Projektu konkursu plānojam nākamā gada vasarā,” teic Andra Karlsone.
