SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. septembrī, 2010
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
2
43
2
43

Skolēniem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi

FOTO: Nora Krevņeva, A.F.I

Grozījumi Izglītības likumā stājās spēkā šā gada 26. martā. Vienlaikus ar citām likuma izmaiņām, par kurām LV.LV jau rakstīja, likumā precizētas pedagogu, skolēnu un viņu vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības un pienākumi.

Iepriekš trīs punktos noteiktie skolēnu pienākumi un desmit punktos noteiktās skolēnu tiesības nu ir aizstāti ar deviņos punktos noteiktiem pienākumiem un deviņos punktos noteiktām tiesībām, novēršot acīmredzamo disproporciju normatīvajā līmenī. Arī starp skolēnu un skolotāju pienākumiem bija liela nesamērība: skolēniem – trīs pienākumi, bet skolotājiem – astoņi.

Tā kā mūsdienu bērniem ļoti pietrūkst darbaudzināšanas (un ne tikai – vispār audzināšanas) un cieņas pret apkārtējiem cilvēkiem, Izglītības likums nosaka: skolēniem ir jāpiedalās izglītības iestādes vides uzkopšanā un labiekārtošanā atbilstoši izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem. Ir tikai loģiski, ja skolēns drīkst samitrināt sūkli un notīrīt tāfeli, izslaucīt grīdu vai pacelt nomesto papīru. Taču likuma izmaiņas nebūt nenozīmē, ka skolā var likt lietā padomju laika tradīcijas, kad bērniem stundu laikā vajadzēja, piemēram, dežurēt skolas ēdnīcā.

Tāpat skolēniem ar cieņu jāizturas pret Latvijas valsti un tās Satversmi, vēsturi, valsts simboliem, sabiedrību un latviešu valodu, jāievēro pedagogu, skolēnu un citu personu tiesības un intereses.

"Skolēniem ir tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi."

Skolēnu pienākumos ietilpst apgūt pamatizglītības programmu, ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi, nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību, neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību, būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās, atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā.

Daļa skolēnu pārprasti uzskata, ka tikai viņiem ir tiesības uz savu viedokli – diemžēl bieži arī aizskarošu, lai gan Izglītības likumā rakstīts, ka, aizstāvot savas domas un uzskatus, nedrīkst aizskart citu personu cieņu un godu.

Visiem skolēniem Latvijā saskaņā ar Izglītības likumu ir tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi. Ja skolēnu neapmierina sniegtā izglītība, viņš var vērsties valsts un pašvaldību institūcijās un aizstāvēt savas tiesības.

Izglītības likuma 54. pants nosaka šādus izglītojamā pienākumus:

  1. apgūt pamatizglītības programmu;
  2. ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;
  3. ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu;
  4. ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;
  5. nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;
  6. neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;
  7. būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;
  8. atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā;
  9.  piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.

55. pantā ir noteiktas izglītojamā tiesības:

  1. uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;
  2. mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu;
  3. iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā mācību procesā izmantot izglītības iestādes telpas, laboratorijas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību grāmatas, citu mācību procesam nepieciešamo literatūru, mācību līdzekļus un elektroniskos mācību resursus, kā arī saņemt bibliotekāros un informācijas pakalpojumus;
  4. saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un cita veida materiālo palīdzību;
  5. saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredzētajā profilaktisko apskašu programmā ietvertās profilaktiskās apskates, un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;
  6. piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē;
  7. uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē;
  8. uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;
  9. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

Izglītības likuma 56. pants attiecas uz bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Saskaņā ar likumu bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē valsts valodā. Bārenis un bez vecāku gādības palicis bērns turpina izglītību valsts valodā vai valodā, kurā tā ir uzsākta Latvijas valsts vai pašvaldības izglītības iestādē.

"Ir tikai loģiski, ja skolēns drīkst samitrināt sūkli un notīrīt tāfeli, izslaucīt grīdu vai pacelt nomesto papīru."

Nepilngadīgi vienas ģimenes bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni izglītojas vienā vispārējās pamatizglītības iestādē un nav šķirami, izņemot gadījumus, kad kāds no viņiem tiek ievietots speciālās izglītības iestādē, klasē vai sociālās korekcijas izglītības iestādē vai klasē.

Ja Izglītības likums tiek pārkāpts

Kas notiek, gadījumā ja, piemēram, kāds skolēns regulāri traucē strādāt skolotājam un citiem skolēniem vai skolotājs mācību darbā, teiksim, izmanto viduslaiku audzināšanas metodes? Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbild – tas pats, kas ar jebkura cita likuma pārkāpumu. Var vērsties ar sūdzību pat policijā un iet līdz pat tiesai. Tomēr vispirms ar jautājumu par sankcijām jāvēršas Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), kura tiešais pienākums ir kontrolēt izglītības procesa atbilstību Izglītības likumam.

Taču ir jāņem vērā, ka IZM kompetencē nav noteikt sodus par Izglītības likuma pārkāpumiem, un IKVD atbilde, iesakot risinājumu, varētu būt visai vispārīga. Lai nepieļautu turpmākos pārkāpumus, dienests sadarbojas ar izglītības iestāžu administrāciju, izglītības iestāžu dibinātājiem, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju (VBTAI), pašvaldībām, tiesībsargājošām iestādēm (policiju), citām iestādēm, kā arī izglīto vecākus, tai skaitā jautājumos par sekām un atbildību saistībā ar pienākumu nepildīšanu un tiesību pārkāpumiem.

"Izglītības kvalitātes valsts dienesta tiešais pienākums ir kontrolēt izglītības procesa atbilstību Izglītības likumam. "

Vai likums nav pārāk formāls, ja tajā skaidri un precīzi netiek definēts, kādas sekas ir tad, ja skolēns nepilda savus pienākumus? Pēc VBTAI vadītājas L. Riekstas-Riekstiņas domām, risinājums varētu būt šāds: skola savos iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt arī kādas sankcijas pārkāpējam, bet tām ir jābūt ar mērķi audzināt bērnu, nevis viņam atriebties. Tas varētu būt, piemēram, aizliegums uz noteiktu laiku piedalīties skolas izklaides pasākumos vai ekskursijās, proti, kādu privilēģiju liegšana. Turklāt svarīgi ir atcerēties, ka pedagogiem un vecākiem ar bērnu ir jāsarunājas un kopīgi jānonāk pie izpratnes, kāpēc kāda rīcība ir bijusi slikta.

Labs saturs
43
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU