AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
06. februārī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
2
5
2
5

Ar skolēna pienākumu sakopt skolu nedrīkst pārspīlēt

Lielā talka ir labs veids, kā nodarbināt skolēnus, nepārkāpjot viņu tiesības.

FOTO: Ieva Čīka/ LETA

Kā izrādās skolēniem nevar likt mazgāt grīdas izglītības iestādē – tas jādara tehniskajam personālam. Šīs un vēl citas ar skolēnu nodarbināšanu definētās normas nav ierakstītas izglītības normatīvajos aktos, taču tiek pieņemtas, vadoties pēc bērnu tiesību aspektiem.
īsumā
  • Likums nosaka, ka skolēniem ir pienākums piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā, tomēr tas nav jāuzskata kā absolūts.
  • Skolēnam piemērotāki dežuranta darbi ir, piemēram, tāfeles notīrīšana un puķu apliešana.
  • Skolēnam nevar būt pienākums pastāvīgi mazgāt grīdas vai veikt telpu mitro uzkopšanu. Šāds izņēmums var būt tikai talka, kurā apvienojas visa skola.
  • Skolēnam nevar uzlikt par pienākumu uzkopt skolu un tās teritoriju vasarā un par to arī likt novērtējumu; tai jābūt viņa izvēlei.

Izglītības likuma 54.pantā ir skaidri norādīts, ka izglītojamo pienākums ir piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā. Tomēr Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs skaidro: par spīti tam, ka šāds noteikums ir paredzēts, tas nav jāuztver kā absolūts, un tas nenozīmē, ka skolēnam ir jābūt gatavam stundu laikā iet tīrīt skolas gaiteņu sienas. Skolēniem nevar likt pastāvīgi darīt to, kas ikdienā ir tehnisko darbinieku pienākums.

Skola var vienoties kopīgā talkā

Skolās no klases vidus parasti tiek nozīmēti atbildīgie dežuranti, kuru pienākumi var būt dažādi un kas nereti ir ierakstīti arī skolas iekšējos kārtības noteikumos. No bērnu un skolēnu tiesību viedokļa atbalstāmi ir vienkārši darbi, piemēram, tāfeles noslaucīšana pēc mācību stundas vai dienas beigās vai telpaugu apliešana. M.Platonovs akcentē, ka skolēns var arī palīdzēt skolotājam atnest grāmatas, bet mācību iestāde nevar noteikt par dežuranta pienākumu skolēniem pastāvīgi mazgāt grīdas vai veikt telpu mitro uzkopšanu, jo tas ir apkopēja kompetencē. Taču nevajadzētu ieslīgt arī galējībās – atzinīgi ir vērtējama visas skolas vienlaicīga iesaiste kolektīvos uzkopšanas pasākumos, piemēram, dažādās talkās.

Visas skolas kopīga uzkopšana var būt arī ārpuskārtas gadījums. Piemēram, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas rīcībā šovasar tiks nodota jaunbūve, tāpēc skolēni un arī to vecāki tiks lūgti palīdzēt tās iekārtošanā, piemēram, pārnest grāmatas un veikt citus sakopšanas darbus. Ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere stāsta, ka parasti skolā tiek nozīmēti klašu dežuranti. To pienākumos galvenokārt ietilpst tāfeles tīrīšana, tie nepieciešami arī tāpēc, lai pedagogi zinātu, kuru skolēnu uzrunāt, ja ir nepieciešams veikt palīgdarbus vai arī klasē ir nekārtība. Dežūra visā skolā nav paredzēta.

"Likums ir likums, un tas visiem ir viens. Nav nozīmes, vai tā ir galvaspilsētas vai novada skola."

Direktore norāda: ģimnāzijā mācās bērni no septītās līdz divpadsmitajai klasei un nav pārāk jāsatraucas par kārtību starpbrīžu laikā. Pavasarī skola piedalās arī Lielajā talkā, un ir gadi, kad ģimnāzija uzņemas kāda konkrēta pilsētas objekta sakārtošanu. Ja tā nenotiek, bērni talkās dodas individuāli kopā ar savām ģimenēm. Gulbenes novadā ir arī Jauniešu centrs "Bāze", kas pilsētā organizē dažādas aktivitātes un savstarpējo palīdzību, kur brīvprātīgi tiek iesaistīti arī bērni.

Līdzīgs princips pastāv arī Preiļu 1.pamatskolā. Skolas direktore Nora Šņepste stāsta, ka skolēni ir dežuranti klasēs, to pienākums ir notīrīt tāfeli, sakārtot klasi stundai. Bērni arī ar vecāku ziņu tiek iesaistīti sabiedriski derīgos darbos – dodas talkās uz parku pavasarī un rudenī. Semestra beigās skolēni piedalās rūpīgākā klases sakārtošanā un pirms nodošanas labo savas lietotās mācību grāmatas.

Nedrīkst pārvērtēt dežuranta pienākumus

Skolēna - dežuranta pienākumi skolās mēdz būt dažādi. M.Platonovs stāsta par nesen konstatētu gadījumu, kad dežuranta pienākums ir bijis atbildēt par telpā atstātajām mantām līdz brīdim, kad ierodas skolotājs. Šādu pienākumu skolēnam noteikti nevar uzlikt . Skolēns ir nepilngadīgais, kuram nevar uzticēt atbildēt par svešu cilvēku darbībām. IKVD darbinieks secina, ka skolas, pat labu gribot, tomēr nereti pārspīlē ar šo jautājumu. Tas ir iemesls, kāpēc IKVD veic arī preventīvus pasākumus un skata šos jautājumus (skolu iekšējos kārtības noteikumos) arī bez iesnieguma saņemšanas no vecākiem.

Skolas var noteikt klases dežurantiem arī citus neizprotamus un no bērnu tiesību aspekta neatbalstāmus pienākumus. Piemēram, likt klases dežurantam savu pienākumu izpildes dēļ ierasties skolā jau 7.15, lai gan mācības sākas 8.00. Arī šāds nesamērīgs pienākums bērnam nevar būt. Vai, piemēram, skola uztic bērnam pavadīt svešas personas, kas ierodas skolā. M.Platonovs uzsver: "Viņš ir izglītojamais, un šādos gadījumos tiek pārspīlēta izglītojamā loma, un arī atbildību no viņa nevar prasīt tādu, kā skolas bieži vien grib."

Dažādi pārspīlēti dežuranta pienākumi, kas saistīti ar uzkopšanu, kā norāda M.Platonovs, ir bijuši novērojami ne tikai vispārējās izglītības iestādēs, bet arī augstskolās, koledžās un profesionālās mācību iestādēs.

Vasaras darbam jābūt brīvprātīgam, atzīmi likt nedrīkst

Kā nepareizu pieeju IKVD vērtē arī t.s. vasaras darbu noteikšanu skolēniem. Šis princips, ar ko var grēkot skolas, ir vienkāršs – skolēnam noteikts obligāts pienākums piedalīties skolas vai tās teritorijas sakopšanā arī vasaras brīvlaikā, piemēram, nostrādāt trīs dienas. Sevišķi tas var būt aktuāli novada skolām, kurām nereti ir arī liela teritorija, un skolēns tad tiek aicināts piedalīties tās sakopšanas darbos.

M.Platonovs uzsver, ka šāds darbs nekādā gadījumā nedrīkst būt obligāts pienākums. IKVD norāda, ka tā darīt nedrīkst, te jāpastāv brīvprātības principam. Skolas savukārt uzskata, ka šādu pienākumu veikšana ir saistīta ar audzināšanu – ieaudzināt darba tikumu. Tomēr vasaras laiks ir paredzēts bērnu atpūtai un brīvam laikam un šajos gadījumos, IKVD pamatojas uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 16.pantu.

Vēl aplamāks variants ir tad, ja par šādu vasaras darbu tiek izlikts arī vērtējums atzīmes formā. Šāda pieeja ir nepareiza, jo vasaras uzkopšanas darbu laikā netiek apgūta ne programma, ne obligātais mācību saturs.

Akceptējams ir tāds variants, ka tie vecāki, kas vēlas, var savus bērnus sūtīt vasaras darbos, taču nedrīkst būt tā, ka tiem, kas neierodas, par to kaut kas draud. M.Platonovs īpaši uzsver, ka šādos gadījumos jānovērtē arī emocionālā ietekmēšana. Piemēram, ja klasē ir 20 bērni, no kuriem 11 ir apmeklējuši skolas sakopšanu vasarā, bet deviņi nav bijuši. Kā pret šiem deviņiem skolēniem izturēsies klasesbiedri? Iestādes vadītājam būs grūti panākt, lai šos bērnus pārējie nenosodītu. Līdz ar to ir  jāizvērtē arī atšķirīgas attieksmes iespējas.

M.Platonovs norāda, ka izņēmums ir dienesta viesnīcas. Savukārt vispārējās izglītības kontekstā – internātskolas. IKVD pārstāvis akcentē, ka ir saprotams – skolēniem ir jāuzkopj sava istabiņa, jo tā ir viņa privātā telpa. Tāpat arī, ja virtuvē gatavo ēdienu, tad skaidrs, ka pašam aiz sevis viss jāsakopj. Tomēr nav korekti, ja skolēnam liks uzkopt arī koplietošanas telpas, sanitārās telpas – tualetes, dušas. Arī internātā ir jābūt tehniskajam personālam, kas to dara.

Skolas cīnās pretī, IKVD mēģina uzturēt savu viedokli

Tā kā Izglītības likuma 54.pants paredz bērnu iesaisti skolas sakopšanā un arī normatīvajos aktos nav skaidri noteikts, ko tieši bērns var un vai nevar darīt, skolas nereti mēģina aizstāvēt savu lēmumu nodarbināt izglītojamos. Skolu arguments parasti ir tāds, ka vecāki šādiem pienākumiem ir piekrituši un atzinuši par labiem, jo tas bērnus disciplinē. M.Platonovs uzsver: likums ir likums, un tas visiem ir viens. Nav nozīmes, vai tā ir galvaspilsētas vai novada skola. Tā kā skolas direktors ir amatpersona un viņš ir tas, kas atbild par iestādes darbību (nevis vecāki), tad direktors vispār nevar pieļaut šāda jautājuma virzīšanu, piemēram, skolas padomē, jo viņam uzreiz ir jāizvērtē, kādi ir iespējamie riski un kur var būt problēmas ar tiesiskumu. Šādu jautājumu gadījumā – par to, kas ir tiesisks, IKVD parasti cenšas uzturēt vienotu viedokli.

M.Platonovs atgādina, ka IKVD mērķis nav sodīt skolu, bet gan informēt un kontrolēt to, lai mācību iestāde pārkāpumus novērš un atrod tiesisku veidu, kā īstenot savus mērķus. Tieši tāpēc arī sodīts neviens par šiem gadījumiem nav. IKVD pārstāvis uzskata, ka ir citādi veidi, kā pedagogs bērnam var iemācīt darba tikumu vai disciplīnu, ne tikai ar telpu mazgāšanu, jo arī šo pienākumu var veikt dažādi  – viens skolēns rūpīgi, cits pavirši.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS