No pedagogu un vecāku pienākumiem izriet viņu tiesības

Pienākums audzināt Latvijas patriotus

Pedagogu vispārīgie pienākumi un tiesības ir noteiktas Izglītības likuma VI nodaļas 51. un 52. pantā. Detalizēti tās ir noteiktas ikvienas izglītības iestādes iekšējās darba kārtības noteikumos un darbinieku amata aprakstos.

Darba strīdus gadījumā pedagogi var vērsties Valsts darba inspekcijā www.vdi.gov.lv, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā www.lizda.lv. Pedagogam civiltiesiskā kārtībā ir tiesības piedzīt zaudējumus par morālā kaitējuma nodarīšanu savai personībai.

Saskaņā ar Izglītības likuma 51. pantu pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir šādi:

1.  radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;
2. veidot izglītojamā paša attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus cilvēkus – Latvijas patriotus;
3.  ievērot pedagoga profesionālās ētikas normas;
4.  pilnveidot savu profesionālo kompetenci;
5.  ievērot izglītojamā tiesības;
6. sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos;
7.  piedalīties izglītības procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē;
8.  veikt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.

"Pedagogam civiltiesiskā kārtībā ir tiesības piedzīt zaudējumus par morālā kaitējuma nodarīšanu savai personībai."

Izglītības likuma 52. pantā noteiktās pedagoga tiesības ir paplašinātas, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī izglītības procesa īstenošanai nepieciešamo informatīvo nodrošinājumu.

Pedagogam ir tiesības:

1. piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē;
2. saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu;
3. pamatojoties uz līgumu par mācību līdzekļu izstrādāšanu, saņemt apmaksātu līdz trijiem mēnešiem ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
4.  saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30 kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības pilnveidei;
5. saņemt un izmantot izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo informatīvo un materiālo nodrošinājumu;
6. saņemt sabiedrības atbalstu izglītības programmas īstenošanā.

Pastiprināta vecāku atbildība

Mūsdienās var novērot tendenci, ka vecāku attieksme pret skolu bieži vien ir izšķiroša arī bērna attieksmē pret to. Tagad Izglītības likumā ir pastiprināta vecāku atbildība. Vecāku pienākums ir ne tikai sūtīt savus bērnus skolā, bet arī atbalstīt pedagogus izglītības procesā, t.i., bērna audzināšanu veikt vienā virzienā, lai tās vērtības, ko māca skolā, nebūtu pretstatā ar ģimenes vērtībām. Turklāt vecākiem jāievēro ne tikai sava bērna tiesības, bet arī pārējo bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses.

Tāpat vecāku pienākums ir informēt skolu par bērna veselības stāvokli, piemēram, pavājinātu redzi, dzirdi un citiem veselības traucējumiem, specifiskām īpatnībām un citiem apstākļiem, kuri ir nozīmīgi izglītības procesā, piemēram, organisma alerģiskām reakcijām. Savukārt pedagoga profesionālā ētika prasa šādu informāciju sargāt un neizpaust.

Izglītības likuma 57. pants nosaka vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā. Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības:

1.  izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību;
2.  piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē;
3. slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē;
4.  sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām;
5.  ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē;
6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā.

"Vecākiem jāievēro ne tikai sava bērna tiesības, bet arī pārējo bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses."

Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākumi saskaņā ar Izglītības likuma 58. pantu ir:

1. savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;
2. sadarboties ar izglītības iestādes, kurā mācās bērns, pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām;
3. ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses;
4.  informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, ja tiem var būt nozīme mācību procesā.

Vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību.

Kur vecākiem meklēt palīdzību

Ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu ikvienā izglītības iestādē neatkarīgi no tās dibinātāja kontrolē IZM padotības iestāde – Izglītības kvalitātes valsts dienests (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14, Rīga, LV-1050).

Konsultācijas par neskaidriem izglītības jautājumiem, piemēram, par normatīvajos aktos noteikto, vecāki var saņemt IZM informācijas centrā Vaļņu ielā 2, Rīgā, tālrunis: 67226209; e-pasts: info@izm.gov.lv, bet neskaidros jautājumus par mācību saturu un eksāmenu norisi – IZM Valsts izglītības satura centrā Vaļņu ielā 2, Rīgā, tālrunis: 67212415; e-pasts: visc@visc.gov.lv.

Gandrīz visas pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādes ir pašvaldības padotībā, tāpēc atbildes uz daudziem jautājumiem arī iespējams iegūt, vēršoties pašvaldībā.

Lai noskaidrotu par bērna skolas gaitām un  skolas dzīvi, vecāki var vērsties pie klases audzinātāja, priekšmetu skolotājiem vai skolas administrācijas. Ja skolā darbojas psihologs, vacākiem iespējama arī psihologa konsultācija.