Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Par asins donoru Latvijā var kļūt ikviens vesels cilvēks, kas ir vismaz 18 gadus vecs un nav vecāks par 65 gadiem. Asins nodošana raisa pozitīvas izjūtas, jo esi palīdzējis kādam grūtā, varbūt pat izšķirošā brīdī.
FOTO: Inga Kundziņa, A.F.I
Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) likums, kas ir spēkā kopš 2009. gada 8. aprīļa, paredz, ka viens no LSK pamatuzdevumiem ir popularizēt un veicināt bezatlīdzības asins donoru kustību, piešķirt Goda donora nosaukumu daudzkārtējiem asins donoriem. Latvijas Sarkanā Krusta likums nosaka: Goda donora nosaukuma piešķiršanas kritērijus un Goda donora apliecības piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Bet līdz šim vēl nebija izstrādāti Ministru kabineta (MK) noteikumi. 2010. gada 10. augustā MK tam doto uzdevumu Sarkanā Krusta likumā izpildīja un pieņēma „Noteikumus par Goda donora nosaukuma piešķiršanas kritērijiem un Goda donora apliecības piešķiršanas kārtību”.
Trīs Goda donora pakāpes
Noteikumos teikts, ka Goda donora nosaukumu piešķir Latvijas Sarkanais Krusts. Ja donors bez atlīdzības nodevis asinis vai asins komponentu vismaz 25 reizes, viņam tiek piešķirta Goda donora III pakāpe. Tiem, kas asinis vai asins komponentu nodevuši vismaz 50 reizes, tiek piešķirta Goda donora II pakāpe, bet donoriem, kas to izdarījuši vismaz 100 reizes un vairāk, tiek piešķirta Goda donora I pakāpe. Piešķirot Goda donora nosaukumu, donoram tiek izsniegta attiecīgās pakāpes Goda donora apliecība un nozīmīte.
"No 2008. līdz 2010. gadam Latvijā Goda donora pakāpe piešķirta 951 personai."
Informāciju par donoriem, kas nodevuši asinis vai asins komponentus bez atlīdzības vismaz 25 reizes, LSK rakstiski pieprasa Valsts asinsdonoru centram. Centrs informāciju sniedz ar donora rakstisku piekrišanu, norādot donora vārdu, uzvārdu un personas kodu. LSK komiteja mēneša laikā pēc šīs informācijas saņemšanas sagatavo pretendentu sarakstu Goda donora nosaukuma piešķiršanai un attiecīgās pakāpes Goda donora apliecības izsniegšanai. LSK rakstiski informē donoru par pieņemto lēmumu, norādot Goda donora apliecības izsniegšanas vietu un laiku.
Goda donora apliecība ir bez termiņa ierobežojuma, un tajā tiek iekļauta šāda informācija: LSK emblēma un nosaukums "Latvijas Sarkanais Krusts"; apliecības reģistrācijas numurs; donora vārds, uzvārds un personas kods; donoram piešķirtā Goda donora pakāpe; LSK atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds un paraksts; apliecības izdošanas datums un LSK zīmogs.
Iesaka apliecības saņemt un saglabāt
Donoru apliecību un pakāpes piešķiršana nav jaunums. LSK donoriem attiecīgās pakāpes apliecības ir izsniedzis jau līdz šim tādā pašā kārtībā, kā to tagad paredz noteikumi. No 2008. gada līdz 2010. gadam Latvijā Goda donora pakāpe piešķirta 951 personai. Kā skaidro LSK Asins donoru programmas vadītāja Terēza Beāta Rutkovska, visas līdz šim izsniegtās apliecības ir derīgas, nevienam tās nav jāmaina vai jāizmet. Arī turpmāk apliecības izskatīsies tādas pašas, kā līdz šim.
"Laiki var mainīties, un arī Latvijas valsts reiz spēs atbalstīt savus Goda donorus, tādēļ ir vērts apliecības rūpīgi glabāt."
Noteikumi papildu iespējas vai labumus Goda donoriem Latvijā diemžēl neparedz. Pirms valsti vēl nebija piemeklējusi ekonomiskā krīze, LSK rosināja I pakāpes Goda donoriem dot iespēju bez maksas izmantot sabiedrisko transportu, bet šī iecere tā arī neīstenojās. Tomēr laiki var mainīties, un arī Latvijas valsts reiz spēs atbalstīt savus Goda donorus, tādēļ ir vērts apliecības rūpīgi glabāt, iesaka T.B. Rutkovska. Viņa stāsta, ka tikai retos gadījumos donori neatnāk saņemt piešķirto apliecību un apbalvojumu – īpašo nozīmīti zelta, sudraba vai bronzas krāsā. Parasti cilvēki nāk un priecājas par viņiem pateikto paldies. „Es viņus saucu par vienkāršiem varoņiem,” tā T.B. Rutkovska saka par cilvēkiem, kas asinis ziedojuši 25, 50 un pat 100 reizes.
Trīs lati, maltīte un brīvdiena
Valsts asinsdonoru centra informācija liecina, ka 2009. gadā asinis un asins komponentus Latvijā ir nodevušas 38 986 personas, no tām 15 547 to darīja pirmoreiz, bet pārējās 23 439 bija daudzkārtējie donori. Turklāt centra informācija liecina, ka daudzkārtējo asins un asins komponentu donoru proporcija ik gadu pieaug. 2007. gadā no visa donoru kopskaita 56% bija daudzkārtējie donori, 2008. gadā – arī 56%, bet 2009. gadā – jau 60 procenti.
Jebkuram donoram, arī tam, kas asinis ziedo pirmoreiz, no valsts pienākas simboliska kompensācija un likumā paredzētas brīvdienas.
"Donoram pienākas divas apmaksātas brīvdienas – diena, kurā viņš, iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis un arī nākamā diena pēc asins nodošanas."
“Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem un kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai” paredz, ka asins donoram pienākas 3 latu kompensācija par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai, kā arī bezmaksas maltīte viena lata vērtībā.
Savukārt “Darba likuma” 74. pants paredz, ka donoram pienākas divas apmaksātas brīvdienas – diena, kurā viņš, iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis un arī nākamā diena pēc asins nodošanas. Šo brīvdienu, darbiniekam un darba devējam vienojoties, var piešķirt citā laikā. Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, viņam par šīm dienām izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, viņam izmaksā vidējo izpeļņu.
