„Šis viens salīdzinoši zemais nodoklis ietvers vienlaikus četrus maksājumus - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par darbiniekiem, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokli un mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli,” iepriekš skaidroja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš.
Likums paredz, ka mikrouzņēmums ir individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kā arī cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Atbilstībā ir vairāki kritēriji. Mikrouzņēmumu dalībnieki varēs būt tikai fiziskas personas, turklāt SIA dalībnieki vienlaikus būs arī valdes locekļi. Mikrouzņēmumu nodoklis paredzēts apgrozījumam kalendārā gada laikā līdz 70 tūkstošiem latu.
Likumam atbilstošajos uzņēmumos darbinieku skaits varēs būt ne vairāk kā pieci. Ja būs vairāk, mikrouzņēmumu nodokļa likmei tiks pieskaitīti divi procentpunkti par katru papildu nodarbināto. Nodokļa likmei ceturkšņa algoritms būs, ja darbinieku skaits mikrouzņēmumā mainīsies.
Uzņēmumi, kas atbildīs likumā minētajiem kritērijiem, varēs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli 9% apmērā no apgrozījuma. Jaunais nodoklis ietvers valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSOAI), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), ja mikrouzņēmums atbilst UIN maksātāja pazīmēm un mikrouzņēmuma īpašnieka IIN par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu. Ja mikrouzņēmuma apgrozījums pārsniegs 70 tūkstošus latu, nodokļa likme par pārsniegto daļu būs 20 procenti.
Likuma 2. pants „Mikrouzņēmuma tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli” paredz, ka
- Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja ievēroti šajā likumā noteiktie ierobežojumi.
- Ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās SIA, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm sabiedrībām.
- Ja fiziskā persona ir dalībnieks SIA un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai VID reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs, tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir tikai vienai no šīm saimnieciskās darbības formām.
- Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 500 latus mēnesī. Šajā daļā noteiktais mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums nav dividendes, kuras aprēķina no šā mikrouzņēmuma peļņas.
- Mikrouzņēmums ir tiesīgs iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, ja rakstveidā ir vienojies ar visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu. Šo vienošanos kā atsevišķu noteikumu var ietvert darba līgumā.
Mikrouzņēmumu nodoklis par taksācijas perioda apgrozījumu būs jāsamaksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu. (Likumā paskaidrots termins „apgrozījums” - mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.) Nodoklis būs jānomaksā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, kad jāiesniedz VID mikrouzņēmuma nodokļa ceturkšņa deklarācija.
"Mikrouzņēmumam jāreģistrē katrs darbinieks VID kā obligāti sociāli apdrošināma persona."
Mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumi pa attiecīgiem valsts kontiem tiks sadalīti atšķirīgi.
To mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju, kas iepriekš bijuši uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadalīs šādi - 0,1% tiks ieskaitīti uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā, 65% - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā, 30% - IIN kontā, 4,9% - UIN kontā.
Savukārt mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju, kas iepriekš bijuši IIN maksātāji, valsts budžetā iemaksātos mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadalīs, 0,1% ieskaitot uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā, 65% - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā un 34,9% - IIN kontā.
Bet no mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja (fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs) valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem Valsts kase 65% ieskaitīs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā, 35% - IIN kontā.
Saeimas debatēs par likumprojektu otrajā lasījumā 0,1% ieskaitāmo daļu riska nodevas veidā, nezinot apgrozījumu, kā samērā lielu risku novērtēja deputāts Māris Kučinskis, jo vēl tagad uzņēmēju vidū turpinoties diskusija, vai ar mikrouzņēmumu nodokli nodokļa masa būs mazāka vai lielāka, nekā ja nodibina parastu SIA.
Likums paredz sociālo atbildību
Mikrouzņēmumam būs jāreģistrē katrs darbinieks Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāti sociāli apdrošināma persona Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā.
Ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem būs zemākas sociālās garantijas nekā citās uzņēmējdarbības formās, pirms pārejas uz jaunā nodokļu maksātāja statusu uzņēmumam būs rakstveidā jāvienojas ar visiem mikrouzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu. Šo vienošanos kā atsevišķu noteikumu varēs ietvert darba līgumā.
Mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem rakstveidā būs jāinformē jaunie darbinieki, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un mikrouzņēmuma darbinieka IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Darba devējam būs rakstveidā jānorāda, ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī mikrouzņēmuma darbiniekam ir pienākums iesniegt mikrouzņēmumā algas nodokļa grāmatiņu. Arī šo informāciju varēs iekļaut darba līgumā. Līdzīgi darbinieki jāinformē arī, ja uzņēmums atteiksies no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa.
"Salīdzinājumā ar 2009. gada otro pusgadu šā gada pirmajā pusgadā ir reģistrēts par 11,1% vairāk jaunu uzņēmumu."
Darba devējs būs atbildīgs par nepatiesu ziņu sniegšanu, ja Valsts ieņēmumu dienestam būs nepamatoti apliecinājis vienošanos ar darbiniekiem par to, ka ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2010. gada 1. septembrī. Šogad kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varēs reģistrēties tikai jaundibināti mikrouzņēmumi. No 2011. gada uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu varēs pārreģistrēties jau esošie uzņēmumi.
Vienlaikus Saeima otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”, likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, likumā „”Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Šogad 900 jauni uzņēmumi un visai drīz – 14 000
Mikrouzņēmumu nodokļa likmes ieviešana veicinās vismaz 900 jaunu mikrouzņēmumu izveidi jau šogad, debatēs Saeimā pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars. Savukārt 2011. gadā mikrouzņēmumu skaits varētu sasniegt jau 14 tūkstošus, kas varētu būt vismaz 3000 nodibinātu jaunu mikrouzņēmumu, kuri varētu būt izšķīrušies par nodokļu maksātāja statusa maiņu.
Mikrouzņēmumu nodokļa nepieciešamība līdz ar citiem stimuliem tika iekļauta pērn oktobrī valdībā pieņemtajā Mikrouzņēmumu atbalsta programmā. Šogad janvārī stājās spēkā patentmaksas (fiksēts nodoklis individuālajiem maksātājiem), 1. maijā – iespēja reģistrēt SIA ar vienu lata pamatkapitālā. Mikrouzņēmumu nodokļa likumu Saeima sesijas beigās atlika uz brīvdienām, lai novērstu pretrunas sociālajā apdrošināšanā, kas likumprojektā tika pamanītas dokumenta izstrādes procesā.
Ekonomikas ministrs, aicinot Saeimu balsot par likuma spēkā stāšanos jau 1. septembrī, informēja, ka uzņēmīgi cilvēki arvien aktīvāk cenšas aktīvi izmantot valsts piedāvātās jaunās iespējas. Kopš Komerclikuma izmaiņu stāšanās spēkā no šā gada 1.maija ik mēnesi vidēji tiek nodibinātas 400 viena lata jeb mazkapitāla SIA. 45% no pirmajā pusgadā reģistrētajām jaunajām SIA ir ar samazinātu pamatkapitālu. Salīdzinājumā ar 2009. gada otro pusgadu šā gada pirmajā pusgadā ir reģistrēts par 11,1% vairāk jaunu uzņēmumu. Savukārt kopš gada sākuma, kad stājās spēkā patentmaksas ar vienu, fiksētu nodokļa maksājumu atsevišķu profesiju pārstāvjiem, būtiski pieaudzis arī patentu skaits, proti, pirmajā mēnesī tika izņemti tikai trīs patenti, jūnijā - jau 161 patents.
Deputāts Dzintars Rasnačs savukārt aicināja ekonomikas ministru vairāk informēt sabiedrību, pat uzsākt aktīvu sabiedrības informēšanas kampaņu gan par mikrouzņēmumu nodokli, gan par patentu iespējām. Viņam ir bijusi iespēja, īpaši laukos, satikt cilvēkus, kuri „ļoti labprāt to visu darītu, bet viņi īsti nezina, kā to uzsākt, kā to veikt. Un viņi zināmā mērā pārstāv šīs pašnodarbinātās personas. Tie ir tūkstoši un tūkstoši”.
Uzņēmumu reģistrs (UR) pagājušajā nedēļā konsultatīvās padomes sēdē informēja, ka šogad jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk. Šā gada pirmajā pusē Latvijā reģistrēti 5396 jauni uzņēmumi (pērn šajā periodā 4856).
