Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nedusmojieties, ja konsultāciju vai ārstēšanu mediķis šobrīd atsaka tikai tādēļ, ka jums nav līdzi attiecīgo dokumentu: viņam ir tādas tiesības un viņš ievēro likumu.
FOTO: www.sxc.hu
Nebrīnieties, ja ārsts prasa pierādīt, ka pie viņa atvestais bērns patiešām ir jūsu bērns. To, visticamāk, nejautās jūsu ģimenes ārsts, kas savus pacientus – gan bērnus, gan viņu vecākus – pazīst vaigā. Tai pašā laikā likumīgi un uzslavējami rīkosies ģimenes ārsts, lūdzot pierādīt bērna likumīgo pārstāvību, ja nepilngadīgo pacientu pie viņa pēkšņi atvedīs iepriekš neredzēts cilvēks. Nedusmojieties, ja konsultāciju vai ārstēšanu mediķis šobrīd atsaka tikai tādēļ, ka jums nav līdzi attiecīgo dokumentu: viņam ir tādas tiesības un viņš ievēro likumu.
Pacientu tiesību likuma 13. panta „Nepilngadīga pacienta tiesības” pirmā daļa nosaka: nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecumam) ārstniecība pieļaujama, ja viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu.
Te nu jāprecizē, kas ir nepilngadīga pacienta likumiskais pārstāvis. Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs skaidro, ka tie ir bērna vecāki vai aizbildņi, audžuģimeņu bērniem – bāriņtiesa, bērnunamu bērniem – bērnunama direktors.
Ievērojot Pacientu tiesību likumu, jebkuram ārstam pirms nepilngadīga pacienta ārstēšanas uzsākšanas ir jāpārbauda, vai patiešām bērnu pie viņa atveduši likumiskie pārstāvji. Tāpat mediķim ir tiesības pārbaudīt likumīgo pārstāvību, arī nododot medicīnisko dokumentāciju un sniedzot citu informāciju par bērna veselību, jo viņam jāievēro Fizisko personu datu aizsardzības likums par sensitīvo datu aizsardzību.
Vajag gan dzimšanas apliecību, gan pasi
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) aicina vecākus, ierodoties slimnīcā ar bērnu vai izrakstoties no slimnīcas, ņemt līdzi ne tikai personu apliecinošu dokumentu sev un bērnam, bet arī būt gataviem pierādīt, ka ir nepilngadīgā bērna likumiskie pārstāvji juridiskā izpratnē.
Kā skaidro BKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Miķelsone, visdrošākais pierādījums ir atbilstošs ieraksts tēva vai mātes pasē, kā arī bērna dzimšanas apliecība ar norādītiem vecāku vārdiem. Tikai ar vienu no šiem dokumentiem būs par maz – jābūt sasaistei starp vecāku dokumentu un bērna dokumentu, skaidro A. Krasnogolovs.
"Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu neietekmēs tas, vai dotajā brīdī būs pieejami nepieciešamie dokumenti."
Ja cilvēks, kas atvedis bērnu pie ārsta, atbilstošus pierādījumus ārstam sniegt nevar, mediķim ir tiesības ārstēšanu atteikt. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andis Lācis atgādina: "Svarīgi būtu uzsvērt, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu neietekmēs tas, vai dotajā brīdī būs pieejami nepieciešamie dokumenti. Šajos gadījumos personu datu noskaidrošana tiek atlikta uz vēlāku laiku. Tai pašā laikā, bērnam iestājoties stacionārā plānveida kārtā, izrakstoties no stacionāra vai saņemot jebkādu informāciju par pacientu, būs nepieciešams pierādīt personas juridisko statusu attiecībā uz nepilngadīgo pacientu. Šajos gadījumos slimnīcas prasības pret dokumentiem būs identiskas tām, kas jau ilgāku laiku ir spēkā, nepilngadīgai personai šķērsojot valsts robežu."
Vecmammai vajag pilnvaru
Pacientu tiesību likumā iekļautā norma par nepilngadīgā pacienta ārstēšanu nozīmē, ka mediķis drīkst atteikt ārstēšanu vai pat konsultāciju, ja bērnu pie viņa atvedusi, piemēram, vecmāmiņa, aukle, brālis, kaimiņiene utt. „Tas, ka bērnu pie ārsta var vest tikai viņa likumiskie pārstāvji, ir pat ļoti pareizi. Bērnu ir radījuši divi cilvēki, un tieši viņi atbild par savu bērnu. Citādi var izveidoties, piemēram, situācija, kad vecmāmiņa, kurai atstāts pieskatīt bērnu, sāk izdomāt bērnam dažādas kaites un bez vecāku ziņas sāk viņu vest pie dakteriem un ārstēt,” saka A. Krasnogolovs.
"Vecvecākiem, brāļiem, māsām, citiem tuviniekiem u.c. ir nepieciešama notariāli apstiprināta bērna likumisko pārstāvju pilnvara pārstāvēt bērna likumiskās tiesības un intereses."
Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce arī uzsver: „Vecākiem ir jāatceras arī tas, kas LR Civillikuma Ģimenes tiesību daļā, trešajā apakšnodaļā par aizgādnību, 177. pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā, kas cita starpā nozīmē arī bērna aprūpi, uzraudzību, arī veselības aprūpes nodrošināšanu. Tas ir būtiskākais pamats vecāku atbildībai. Minētajā gadījumā - vecāki ir atbildīgi, lai bērns saņemtu veselības aprūpi, savukārt tas nozīmē arī nodrošināt to, lai ārsti, kam jāveic šī veselības aprūpe, ir pārliecināti, ka nav pārkāptas nepilngadīgā pacienta tiesības uz savu datu aizsardzību un to, ka lēmumus par viņu pieņem viņa interesēs likumiskie pārstāvji.”
Tomēr tas nenozīmē, ka mazo pie daktera drīkst vest tikai mamma un tētis. Citām personām, tai skaitā vecvecākiem, brāļiem, māsām, citiem tuviniekiem, nepieciešama notariāli apstiprināta bērna likumisko pārstāvju pilnvara pārstāvēt bērna likumiskās tiesības un intereses. Ja kopā ar bērna dzimšanas apliecību pilnvarotā persona ārstam uzrādīs šādu likumisko pārstāvju (vecāku, aizbildņu, utt.) uzrakstītu pilnvaru, nekādas domstarpības nebūs.
