SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
10. maijā, 2010
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
4
4

Ievērojami jaunumi Komerclikumā

Lai kādu personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama tās rakstveida piekrišana.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Šā gada 1. maijā stājās spēkā būtiski grozījumi Komerclikumā, kurus uzņēmēji gaidīja jau sen.

Personas kods. Komerclikums visās vietās, kur pieminēts personas kods, papildināts ar tiem gadījumiem, kad personai nav koda. Tad persona uzrāda dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un tā izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.

Komercreģistra ierakstu izsludināšana. Ja komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par jaunu šā likuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošu sabiedrību ar ierobežotu atbildību (kurai var būt mazāks pamatkapitāls par 2000 LVL, ierobežojumu nav), maksa par šāda ieraksta izsludināšanu nedrīkst pārsniegt attiecīgā ieraksta izsludināšanas pašizmaksu.

Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību atbilst šā likuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem, tā ir atbrīvota no maksas par tādu ziņu un ierakstu izsludināšanu, kuri saistīti ar pamatkapitāla palielināšanu (spēkā līdz 2012. gada 1. maijam).

Valsts nodeva. Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību atbilst šā likuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem, valsts nodeva par tās ierakstīšanu komercreģistrā nedrīkst pārsniegt ar attiecīgā ieraksta izdarīšanu saistītos administratīvos izdevumus (spēkā līdz 2012. gada 1. maijam).

Minētā sabiedrība ir atbrīvota no valsts nodevas maksāšanas par tādu dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu un tādu ierakstu izdarīšanu, kuri saistīti ar pamatkapitāla palielināšanu.

Likvidators. Komercreģistra iestādei iesniedzama ar drošu elektronisko parakstu parakstīta vai arī notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersonas apliecināta sabiedrības likvidatoru rakstveida piekrišana būt par sabiedrības likvidatoriem. Rakstveida piekrišanā likvidatori norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras likvidatoriem viņi piekrīt kļūt.

Dibinot sabiedrību

Dibinātāji apmaksā pamatkapitālu noteiktā apmērā un organizē dibinātāju naudas iemaksu noguldīšanu bankā vai apliecina pamatkapitāla apmaksu (mazajiem SIA).

Parakstītais un līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksātais pamatkapitāls. Mazajiem SIA (185.1 panta pirmajā daļā minētās sabiedrības) pamatkapitāls līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai parakstāms un apmaksājams pilnā apmērā, jo lielumam nav ierobežojuma. Pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

Pamatkapitāla apmaksāšana. Dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas komercreģistra iestādei adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu. Mazie SIA šo nosacījumu var nepiemērot. Šādā gadījumā dibinātāji apliecina pamatkapitāla apmaksu.

Pieteikums. Pieteikumam pievieno katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Ja valdes locekļa kandidāta piekrišana ir ietverta pieteikumā komercreģistra iestādei, pieteikumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai attiecīgā valdes locekļa parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Ja līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā mainās tās firma, rakstveida piekrišana atkārtoti nav jāiesniedz.

Mantiskā ieguldījuma novērtēšana. Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Par vērtētāju nevar būt novērtējamās mantas īpašnieka radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei, laulātais un svainis līdz otrajai svainības pakāpei, kā arī persona, kura citādi ieinteresēta mantas novērtējumā. Kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.

Sabiedrības iekšējā revīzija. Ja valde nepiekrīt iekšējās revīzijas veikšanai, tā nekavējoties sasauc dalībnieku sapulci, iekļaujot tās darba kārtībā jautājumu par iekšējās revīzijas veikšanu. Ja dalībnieku sapulce noraida pieprasījumu, dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla, iekšējās revīzijas veikšanai var ievēlēt zvērinātu revidentu.

Īpašie noteikumi attiecībā uz pamatkapitāla lielumu. Sabiedrības pamatkapitāls var būt mazāks par 2000 latiem, ja sabiedrība atbilst visām šādām pazīmēm:

  1. sabiedrības dibinātāji ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;
  2. sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;
  3. sabiedrības valdes sastāvā ir viens vai vairāki locekļi, un viņi visi ir sabiedrības dalībnieki;
  4. katrs sabiedrības dalībnieks ir tikai vienas tādas sabiedrības dalībnieks, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem.

Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem, tā katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada tīrās peļņas.

Obligāto rezervi, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var izmantot:

  1. pamatkapitāla palielināšanai;
  2. pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no iepriekšējā pārskata gada peļņas;
  3.  iepriekšējā pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no pārskata gada peļņas.

Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem, tās valde priekšlikumā par sabiedrības peļņas izlietošanu papildus norāda obligātās rezerves veidošanai izdarāmo atskaitījumu apmēru.

Minētā sabiedrība var izmaksāt dividendēs to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē.

Ja šī sabiedrības vairs neatbilst noteiktajām pazīmēm, sabiedrībai ir pienākums triju mēnešu laikā no brīža, kad rodas neatbilstība attiecīgajai pazīmei, palielināt pamatkapitālu līdz 2000 latiem.

"Ja valde nepiekrīt iekšējās revīzijas veikšanai, tā nekavējoties sasauc dalībnieku sapulci."

Ja šai sabiedrībai tiek pasludināts maksātnespējas process, tās dalībnieki solidāri atbild par sabiedrības saistībām, kuru kopējais apmērs nepārsniedz pamatkapitāla apmēra un dibinātāju apmaksātā pamatkapitāla apmēra starpību.

Pamatkapitāla palielināšana. Pamatkapitālu var palielināt, palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot obligāto rezervi. Jaunās daļas sadalāmas dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem, jaunās daļas apmaksājamas tikai naudā.

Vadība

Padomes ievēlēšana. SIA padomi ievēlē uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. Akciju sabiedrībās padomi ievēlē uz pieciem gadiem (līdz šim ievēlēja tikai uz trim gadiem).

Ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes vai padomes loceklis ievēlēts līdz 2010. gada 30. aprīlim un viņa pilnvaru termiņš nav beidzies līdz 2010. gada 1. maijam, tad uzskatāms, ka valdes vai padomes loceklis ir ievēlēts uz nenoteiktu laiku. Šis nosacījums nav piemērojams gadījumā, kad sabiedrības statūtos ir noteikts valdes vai padomes pilnvaru termiņš.

Valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana SIA. Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama attiecīgās personas rakstveida piekrišana. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda sabiedrības, par kuras valdes locekli piekrīt kļūt, firmu, reģistrācijas numuru un iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar Komerclikuma 171. pantu un 221. panta ceturtās daļas noteikumiem vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav. Ja valdes locekļa kandidāta piekrišana ir ietverta pieteikumā komercreģistra iestādei, pieteikumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai attiecīgā valdes locekļa parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.

Valdes locekli ievēlē uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi.

Valdes locekļu ievēlēšana AS. Valdes locekli nevar ievēlēt bez viņa rakstveida piekrišanas būt par valdes locekli. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda sabiedrības, par kuras valdes locekli piekrīt kļūt, firmu, reģistrācijas numuru un iespējamos šķēršļus amata ieņemšanai saskaņā ar Komerclikuma 171. un 304. pantu vai to, ka viņam šādu šķēršļu nav. Ja valdes locekļa kandidāta piekrišana ir ietverta pieteikumā komercreģistra iestādei, pieteikumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai attiecīgā valdes locekļa parakstu uz pieteikuma apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.

Valdes locekļus akciju sabiedrībā ievēlē uz pieciem gadiem.

Ja akciju sabiedrības valdes vai padomes loceklis ievēlēts līdz 2010. gada 30. aprīlim, viņa pilnvaru termiņš beidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, kas bija spēkā valdes vai padomes locekļa ievēlēšanas dienā.

Darbības izbeigšana

Sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja mazais SIA, kas neatbilst Komerclikuma nosacījumiem, nav palielinājis pamatkapitālu atbilstoši šā likuma 185.1 panta sestās daļas noteikumiem.

Pieteikums par sabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju. Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumā norāda Komerclikuma 8. pantā minētās ziņas par likvidatoru, kā arī kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu.

Pieteikumam pievieno:

  • dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu;
  • katra likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai arī parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.

Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, tiesa nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. Likvidators triju dienu laikā pēc nolēmuma stāšanās spēkā iesniedz komercreģistra iestādei rakstveida piekrišanu.

Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno rakstveida piekrišana.

Likvidators var nebūt persona no Latvijas.

"Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam, pārdevējs ir tiesīgs pārdot par brīvu cenu bez izsoles, iepriekš par to nepaziņojot pircējam."

Kreditoru informēšana. Ja sabiedrībai nav zināmu kreditoru, to prasījumu pieteikšanas termiņu nosaka ne īsāku kā vienu mēnesi pēc paziņojuma par sabiedrības likvidāciju publicēšanas dienas.

Sabiedrības atlikušās mantas sadale. Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu). Mantu drīkst sadalīt pirms šī noteiktā termiņa, ja tam piekrīt visi dalībnieki un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

Mantas sadalei tiesas atļauja nav nepieciešama.

Izslēgšana no komercreģistra. Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude). Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

  1. likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;
  2.  visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta un ir segti visi likvidācijas izdevumi;
  3. sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā.

Visi dalībnieki ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms Komerclikuma 330. panta otrajā daļā noteiktā termiņa.

Reorganizācija un revidenta pārbaude

Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību līguma projektu pārbauda zvērināts revidents.

Reorganizācijas pieteikums. Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju. Pieteikumam turpmāk pievieno  iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu vai personālsabiedrības to dalībnieku sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, un notariāli apliecinātus viņu parakstu paraugus (ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība vai ja sabiedrība tiek pārveidota). Valdes locekļu parakstu paraugus var apliecināt komercreģistra iestādes amatpersona.

Reorganizācijas ierobežojumi. Mazo SIA, kas atbilst likuma 185.1 panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm, nedrīkst reorganizēt.

Ja iegūstošā sabiedrība ir SIA, tās pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 2000 latiem.

Komercdarījumi

Komerciālā pirkuma līguma jēdziens. Komerciālā pirkuma līgums (pirkuma līgums) ir tāds līgums, ar kuru pārdevējs apņemas pārdot un pircējs apņemas pirkt preci un samaksāt nolīgto pirkuma maksu un kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants.

Pircēja nokavējums. Ja pircējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem preci, pārdevējs ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot pircējam:

  1. uz pircēja rēķina un riska par samērīgu samaksu nodot preci glabājumā noliktavā vai citā drošā vietā;
  2. pārdot preci par brīvu cenu, kas nav mazāka par nolīgto pirkuma maksu;
  3. uz pircēja rēķina pārdot preci labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma noteikumus par pārdošanu izsolē un izsoles izziņošanai, kā arī izsoles kārtībai piemērojot attiecīgos Civilprocesa likuma noteikumus par kustamās mantas izsoli.

Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam, pārdevējs ir tiesīgs pārdot par brīvu cenu bez izsoles, iepriekš par to nepaziņojot pircējam. Ja prece tiek pārdota par zemāku cenu, nekā nolīgts pirkuma līgumā, pircēja pienākums ir samaksāt pārdevējam nolīgtās cenas un preces pārdošanas cenas starpību.

Ja prece tiek pārdota labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, pārdevēja pienākums ir saprātīgā termiņā pirms izsoles paziņot pircējam par izsoles laiku un vietu, turklāt pircējs ir tiesīgs piedalīties solīšanā. Pārdevēja pienākums ir nekavējoties paziņot pircējam par pārdošanu. Ja pārdevējs neizpilda šo pienākumu, viņš atbild par pircējam nodarītajiem zaudējumiem.

Šie noteikumi neierobežo pārdevēja tiesības, kuras viņš saskaņā ar Civillikumu var izmantot, ja pircējs pieļauj nokavējumu.

Termiņpirkums. Ja līdzējs neizpilda savu saistību nolīgtajā dienā vai laikposmā, otrs līdzējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma, kā arī prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas parādnieka nokavējuma dēļ otram līdzējam radušies sakarā ar līguma neizpildi.

Attiecībā uz termiņpirkuma līgumu no Komerclikuma ir izslēgta iepriekš likumā paredzētā prasība (ja pircējs prasa atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pārdevēja saistības neizpildes dēļ, un precei ir tirgus cena, zaudējumu atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši nolīgtās pirkuma cenas un pārdevēja saistības izpildes laikā un vietā pastāvošās šādas preces tirgus cenas starpībai, ja puses nav vienojušās citādi).

Kravas nodošana glabājumā. Ja kravas saņēmējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem piegādāto kravu vai krava pārvadāšanas laikā tiek aizturēta no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina un riska nodot kravu glabājumā turpmāk jebkurā, nevis publiskā noliktavā vai citā drošā vietā, par to nekavējoties paziņojot nosūtītājam un pārvadājuma apdrošinātājam, ja apdrošināšanu veicis ekspeditors.

Līzinga devēja tūlītējs uzteikums. Līzinga devējs ir tiesīgs tūlītēji uzteikt līzinga līgumu un bez brīdināšanas pārņemt līzinga objektu savā faktiskā valdījumā, ja:

  1.  līzinga ņēmējs, kurš nokavējis nolīgtās atlīdzības samaksas termiņu, nav samaksājis šo atlīdzību 15 dienu laikā pēc līzinga devēja atgādinājuma saņemšanas;
  2. pārdevējs pirkuma līgumā noteiktajā laikā nav nodevis lietu līzinga ņēmējam vai arī īpašuma tiesības uz šo lietu nav pārgājušas līzinga devējam no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;
  3. līzinga ņēmējs, slēdzot līzinga līgumu, ir sniedzis līzinga devējam nepatiesas ziņas par apstākļiem, kam ir būtiska nozīme, slēdzot līzinga līgumu.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU