Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Biedrības ierakstīšanai reģistrā vairs nepietiek ar valdes locekļu sarakstu, dokumentiem jāpievieno arī katra valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli.
FOTO: www.farm3.static.flickr.com
Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā stājās spēkā 24. februārī, atsevišķām normām spēkā stāšanas laiks saskaņā ar Pārejas noteikumiem ir šā gada 1. jūlijs.
Likums (14. pants Reģistra atklātums), tāpat kā līdz šim, paredz, ka ikviens var iepazīties ar biedrību un nodibinājumu reģistra ierakstiem un dokumentiem. Ar grozījumiem no šī panta otrās daļas svītrots nosacījums, ka “ziņas par valdes locekļu, likvidatora un administratora personas kodu reģistrs sniedz tikai tad, ja persona pierāda savu interešu pamatotību”.
Reģistrā turpmāk ierakstāmas ziņas par biedrības vai nodibinājuma publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu, darbības izbeigšanu, turpināšanu, biedrības vai nodibinājuma maksātnespējas procesa pasludināšanu un izbeigšanu, likvidāciju un reorganizāciju un ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas procesa lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu, personas kodu un sertifikāta numuru.
Likuma 16. pants (Reģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana) papildināts ar ceturto daļu, kas nosaka: visus ieraksta izdarīšanai nepieciešamos dokumentus un citus likumā noteiktos dokumentus reģistra iestādei iesniedz papīra formā vai elektroniski. Ja pieteikumu iesniedz elektroniski, izmanto reģistra iestādes mājaslapā internetā pieejamo speciālo tiešsaistes formu.
Jaunā redakcijā izteikta 17. panta (Ieraksta izdarīšana reģistrā) otrā daļa - proti, pieteikumu par biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanu reģistrā paraksta visi dibinātāji vai vismaz divas dibināšanas sapulcē pilnvarotas personas, bet attiecībā uz testamentāro nodibinājumu - testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis.
Iesniedzot reģistrācijas pieteikumu, turpmāk jāpievieno katra valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli. To paredz 26. panta otrās daļas 3. punkts.
Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde. Turpmāk papildus šīm pārvaldes institūcijām statūtos var paredzēt pārstāvju sapulci, kā arī citas pārvaldes institūcijas, nosakot to izveides kārtību un kompetenci.
Likuma 37. pants (Biedru sapulces norise) papildināts ar jaunu 4.1 daļu, kurā noteikts, kāda informācija jānorāda sapulces protokolā:
Attiecībā uz biedrības likvidāciju vairs nav prasība, ka likvidators var būt persona ar dzīvesvietu Latvijā.
Papildināta 62. panta (Likvidatora tiesības un pienākumi) otrā daļa. Ja likvidējamai biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, likvidators informē institūciju, kura saskaņā ar minēto likumu pieņem lēmumus par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un atņemšanu, par likvidācijas procesa uzsākšanu.
"Likuma 37. pants papildināts ar jaunu 4.1 daļu, kurā noteikts, kāda informācija jānorāda sapulces protokolā."
Papildināts 68. pants (Biedrības slēguma finanšu pārskats un mantas sadale) ar 5.1 daļu: biedrības, kura ir sabiedriskā labuma organizācija, kā arī tādas biedrības, kurai sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir atņemts, bet kura iepriekšējā kalendārajā gadā pirms likvidācijas uzsākšanas kā sabiedriskā labuma organizācija ir saņēmusi ziedojumus, mantas sadali likvidācijas gadījumā veic atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam.
Šis grozījums saskaņā ar likuma Pārejas noteikumiem stājas spēkā 2010. gada 1. jūlijā.
Turpmāk nodibinājuma statūtos atbilstoši likuma 90. pantam (Nodibinājuma statūti) norāda arī valdes locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtību, viņu skaitlisko sastāvu, pārstāvības tiesības un darbības termiņu. Statūtus paraksta visi nodibinājuma dibinātāji vai vismaz divi viņu pilnvaroti pārstāvji, bet, dibinot testamentāro nodibinājumu, - testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis.
Nodibinājumam pieteikumu paraksta visi nodibinājuma dibinātāji vai vismaz divi viņu pilnvaroti pārstāvji, bet, dibinot testamentāro nodibinājumu, - testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis.
Nodibinājuma darbības izbeigšana beidzas ar valdes lēmumu. Līdz ar to papildināts likums ar jaunu 105.1 pantu Nodibinājuma darbības izbeigšanās ar valdes lēmumu.
Valdes lēmums par nodibinājuma darbības izbeigšanu uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no valdes locekļiem, ja statūti neparedz lielāku balsu vairākumu. Statūtos var paredzēt, ka lēmumam par nodibinājuma darbības izbeigšanu nepieciešama citas pārvaldes institūcijas piekrišana.
108. pants (Nodibinājuma slēguma finanšu pārskats un mantas sadale) papildināts ar 2.1 daļu: nodibinājuma, kurš ir sabiedriskā labuma organizācija, kā arī tāda nodibinājuma, kuram sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir atņemts, bet kurš iepriekšējā kalendārajā gadā pirms likvidācijas uzsākšanas kā sabiedriskā labuma organizācija ir saņēmis ziedojumus, mantas sadali likvidācijas gadījumā veic atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumam.
Šī norma saskaņā ar likuma Pārejas noteikumiem stājas spēkā 2010. gada 1. jūlijā.
