Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiesības iegūt izglītību ir neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.
FOTO: www.topnews.in
Likumprojektu galīgajā lasījumā atbalstīja 62 deputāti, neviens nebalsoja pret, bet 21 deputāts atturējās.
Paplašinātas personu tiesības iegūt izglītību Latvijā
Likumā ir paplašinātas tiesības uz izglītību, nosakot, ka šādas tiesības ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem; Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsoņiem; Eiropas Kopienas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijā; bezvalstniekiem, kuriem ir derīgs bezvalstnieka ceļošanas dokuments, kas izsniegts Latvijas Republikā; citas valsts, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, valstspiederīgajiem, bēgļiem vai alternatīvo statusu ieguvušām personām un personām, kuras ir saņēmušas pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.
Patvēruma meklētāja nepilngadīgajam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas iesākto izglītību turpināt.
"Pedagogiem ir tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu, kā arī sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā."
Nepilngadīgam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kuram nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, ir tiesības iegūt pamatizglītību laika posmā, kas noteikts brīvprātīgai izceļošanai, vai laika posmā, uz kādu izraidīšana atlikta, kā arī viņa aizturēšanas laikā.
Atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām likumā ietverts atšķirīgas attieksmes aizliegums. Tiesības iegūt izglītību pastāv neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. Atšķirīga attieksme pieļaujama tikai tiesisku mērķu dēļ. Personai, kas aizstāv savas tiesības, nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas.
Papildināti pedagogu, skolēnu un vecāku pienākumi un tiesības
Grozījumi paredz konkrētāku regulējumu izglītības iestāžu nosaukumiem. Līdz ar to turpmāk Izglītības iestāžu reģistrā netiks reģistrētas divas vai vairākas izglītības iestādes ar identiskiem to nosaukumiem.
Tāpat ar grozījumiem ir konkretizēti pedagogu vispārīgie pienākumi, akcentējot to, ka pedagogi īpašu vērību velta izglītojamo attieksmes veidošanai. Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, ir paplašinātas pedagoga tiesības. Pedagogam ir tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu. Papildus noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.
Līdz ar grozījumiem ir papildināti un konkretizēti arī izglītojamo pienākumi, īpaši uzsverot izglītojamo pienākumu neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu likumiskās tiesības un intereses, piedalīties izglītības iestādes vides sakopšanā un saglabāšanā. Tas palielinātu izglītojamo atbildību un līdzdalības iespējas, kā arī pilnveidotu dzīves prasmes un nodrošinātu pilnvērtīgāku izglītības procesa, kas ietver gan mācību, gan audzināšanas darbu, īstenošanu.
Papildināti arī vecāku pienākumi. Vecāku pienākums ir ievērot ne tikai sava bērna tiesības, bet arī pārējo bērnu, pedagogu un citu personu tiesības un intereses.
Valsts augstskolās mācības notiek valsts valodā
Likuma grozījumi nosaka, ka valsts dibinātas augstskolas studiju programmas īsteno valsts valodā.
Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot tās studiju programmas, kuras ārvalstu studenti apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras tiek īstenotas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros.
Ārvalstu studentiem Latvijā obligātajā studiju kursā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir ilgākas par sešiem mēnešiem vai pārsniedz divdesmit kredītpunktus. Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, prakse, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.
"Vecāku pienākums ievērot ne vien sava bērna tiesības, bet arī pārējo bērnu, pedagogu un citu personu tiesības un intereses."
Studiju programmu īstenošana kādā svešvalodā iespējama tad, ja svešvaloda ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijās un valodu programmās.
Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām individuāli katrā gadījumā lemj licencēšanas komisija.
Izglītības iestādes varēs nodrošināt pieaugušo neformālo izglītību
Turpmāk izglītības iestādes bez licences saņemšanas varēs īstenot pieaugušo neformālās izglītības un interešu izglītības programmas. To pēc licences saņemšanas pašvaldībā varēs darīt arī citas fiziskas un juridiskas personas, kuras nav ietvertas Izglītības iestāžu reģistrā.
Grozījumi likumā skar arī izglītības finansēšanu. Likums paredz valstij un pašvaldībai iespēju atbalstīt pieaugušo neformālās izglītības programmas. Tāpat tiek precizēts izglītības iestāžu no maksas pakalpojumiem gūto ieņēmumu izlietojums. Saskaņā ar jauno likumu pašvaldības varēs arī ieviest daļēju maksu par izglītības ieguvi pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.
Mainīta skolu akreditēšanas un likvidācijas kārtība
Turpmāk par izglītības iestādes reorganizāciju vai likvidāciju audzēkņi būs jāinformē vismaz sešus mēnešus iepriekš. Likums nosaka, ka pamatskolas un vidusskolas tiks akreditētas uz sešiem gadiem.
Veidos Valsts izglītības informācijas sistēmu
Likums paredz izveidot Valsts izglītības informācijas sistēmu, kurā būs pieejama informācija par izglītības iestādēm; licencētām un akreditētām izglītības programmām; izglītojamiem; pedagogiem; augstskolu un koledžu akadēmisko personālu; izglītības dokumentiem un valsts statistiku. Sistēmu uzturēs Izglītības un zinātnes ministrija.
"Ja studijas Latvijā būs ilgākas par 6 mēnešiem vai pārsniegs 20 kredītpunktu apjomu, ārvalstu studentam būs jāapgūst arī valsts valoda."
Tagad likumā nostiprināta bibliotekāro un informācijas pakalpojumu pieejamība skolās. Ministru kabinets noteiks kārtību, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija pārraudzīs pakalpojumu nodrošināšanu. Bet pašvaldību kompetencē būs veicināt iespēju izglītības iestādēm izmantot vienoto bibliotēku informācijas sistēmu.
Saeimas darbs pie likumprojekta
Skatot grozījumus Izglītības likumā galīgajā lasījumā, Saeima veica virkni redakcionālu izmaiņu, kā arī noraidīja vairākus priekšlikumus – tostarp no 2011. gada noteikt vidējo izglītību Latvijā par obligātu.
Deputātu vairākuma atbalstu neguva priekšlikums valsts un pašvaldību iestādēs nodrošināt izglītību „mazākumtautību valodās, ja tam ir pietiekošs pieprasījums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem” vai iespēja iegūt izglītību mazākumtautību valodās ne tikai privātajās izglītības iestādēs, bet arī „valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas”.
Tāpat tika noraidīts priekšlikums, ka „izglītības iestādes nosaukumā lietojami latviešu vai latīņu alfabēta burti, bet, ja izglītības iestādē tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma, tad arī mazākumtautības valodas alfabēta burti”, kā arī priekšlikums, ka „izglītības iestāde ir tiesīga realizēt citās valstīs izstrādātas mācību programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem”.
Paredzēts, ka grozījumi Izglītības likumā stāsies spēkā 2010. gada 26. martā.
