Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darba devējs un darbinieks šķiras, abiem par to labprātīgi vienojoties. Tomēr ne vienmēr abi ir līdzvērtīgi ieguvēji.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Darbu beidz, pusēm vienojoties
Darba likums paredz divus darba līguma veidus. Tie, kas noslēgti uz noteiktu laiku, beidzas nolīgtajā laikā, bet darba līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku, Darba likums, kā skaidro Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Virza, nosaka vairākus līguma izbeigšanas veidus:Var jautāt: kāda gan pušu vienošanās - vienmēr taču kāds pirmais izsaka domu pārtraukt darba attiecības? V.Virza uzsver: beidzot darba attiecības, pusēm savstarpēji vienojoties, vieni no būtiskākajiem atslēgvārdiem ir sarunu process. Šajā gadījumā nav piemērojams krimināltiesībām raksturīgais jautājums „kurš pirmais izdomāja?”, bet gan tas, ka abas puses kā līdzvērtīgi partneri vienojas par nosacījumiem darba attiecību izbeigšanai.
Lūk, piemērs. Ja darbinieka dzīvē rodas apstākļi, piemēram, dzīvesvietas maiņa vai labāka darba piedāvājums, aiziet no līdzšinējā darba ir paša darbinieka vēlme. Tomēr arī šādā gadījumā darba līguma izbeigšanu var izteikt, pusēm vienojoties. Teiksim, sarunu gaitā darba devējs un darbinieks rod abpusēji pieņemamus nosacījumus, piemēram, nosaka, ka darba attiecības beidzas nevis pēc mēneša, bet darbinieks var tās izbeigt jau nākamajā dienā.
Vēl jāielāgo, ka no darba attiecību izbeigšanas iemesla ir atkarīga bezdarbnieka pabalsta piešķiršana. Ja darba devējs un darbinieks izbeidz darba līgumu, pusēm vienojoties, darbinieks bezdarbnieka pabalstu var saņemt uzreiz. Ja darbinieks darbu uzsaka pats vai zaudē to kāda pārkāpuma dēļ, bezdarbnieka pabalstu viņam piešķir ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas.
Var palikt bez atlaišanas pabalsta
Darba likuma 112. pants nosaka gadījumus, kuros darba devējam jāizmaksā darbinieka atlaišanas pabalsts. Tie ir:
Bet Darba likums neko neparedz par atlaišanas pabalsta izmaksu, ja darbinieks no darba aiziet pats. Parasti šādās situācijās darba devējs pabalstu neizmaksā, jo tāds pienākums Darba likumā nav nostiprināts.
Tāpat nekur Darba likumā nav norādes, ka darba devējam jāizmaksā atlaišanas pabalsts, ja darba attiecības izbeigtas, pusēm savstarpēji vienojoties. Tieši tādēļ daudzos gadījumos darba devējs cenšas panākt darba līguma izbeigšanu pēc pušu vienošanās, lai gan patiesībā viņš darbiniekam darbu uzsaka.
"Darba devējs pušu vienošanos var izmantot kā iemeslu, lai neizmaksātu darbiniekam atlaišanas pabalstu vai citus maksājumus."
Piemēram, zinādams, ka jāsamazina darbinieku skaits, darba devējs mudina potenciālos atlaižamos darbiniekus izbeigt attiecības, pusēm vienojoties – ar domu vienošanās tekstā neparedzēt atlaišanas pabalsta izmaksu. Ja šāda norāde tekstā saglabājas, darbinieks var pieprasīt tās izpildi.
Vienošanos var neparakstīt
„Darbinieki nereti žēlojas, ka viņiem darba devēji liek, piemēram, parakstīties algas sarakstā, lai gan alga netiek izmaksāta. Var gadīties, ka darbinieks, gribēdams saglabāt darbu, tā arī rīkojas – vienu, divus mēnešus. Kad viņš vēlāk nāk uz inspekciju vai tiesu un skaidro šo situāciju, ir jāpierāda savu vārdu patiesums: ja paraksts ir, tad inspekcijai nav daudz iespēju apšaubīt, ka viņš to nav darījis no brīvas gribas,” V.Virza stāsta šo gadījumu, lai ilustrētu, ka nav vēlams parakstīt arī netaisnīgu un darbiniekam nelabvēlīgu līgumu darba attiecību izbeigšanai, pusēm savstarpēji vienojoties.
Ja darbinieks šādu līgumu neparaksta, vienošanās nebūs spēkā. Ja darba devējs grib viņu atlaist, lai tā dara: tādējādi iestāsies cita Darba likumā noteiktā atbildība – nepamatoti atlaistam darbiniekam ir tiesības prasīt darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.
„Ja darba attiecību izbeigšana ir noritējusi, pusēm vienojoties, ko tad vairs var apstrīdēt? Pats esi piekritis! Vienīgi, ja darbinieks var pierādīt, ka viņu šādu līgumu piespieda parakstīt.
Darba likumā ir princips: nav spēkā nekas tāds, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Piemēram, darba devējs var ietvert līgumā normu: parakstot šo līgumu, var uzskatīt, ka darbinieks ir saņēmis visas sev pienākošās naudas summas. Pat tad, ja darbinieks šādu līgumu par darba attiecību izbeigšanu parakstīs, vienošanās iekļautie darbinieka tiesību pasliktinošie nosacījumi nebūs spēkā,” skaidro darba tiesību speciālists.
Zvans iepriekšējai darbavietai
Valsts darba inspekcijā nav statistikas par darba līguma izbeigšanas veidiem. V.Virza nedomā, ka krīzes iespaidā ir pieaudzis to darba līgumu skaits, kas izbeigti pēc pušu vienošanās. Iespējams, dažādu pārkāpumu skaits saistībā ar šo darba attiecību izbeigšanas veidu ir palielinājies tālab, ka kopumā ir strauji samazinājusies nodarbinātība.
"Darba likumā ir princips: nav spēkā nekas tāds, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli."
Pēc Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" datiem, nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, samazinājies par 16,3%, kas bijis lielākais kritums ES. „Tas, ka, iespējams, ir palielinājies to darba līgumu skaits, kas izbeigti pēc pušu vienošanās, nekādā ziņā nav pretlikumīgi – likums to pieļauj, un tā ir pušu brīva griba,” saka V.Virza, piebilstot, ka tas „ir labi un ērti, ka puses darba attiecības izbeidz bez strīdiem un aizvainojuma”.
Līdz 2002. gadam pastāvēja darba grāmatiņas, ko noteica Darba likumu kodekss. Bet tika uzskatīts, ka tajās ierakstītā informācija darba devējam var radīt nepatiesi sliktu priekšstatu par potenciālo darbinieku, kas var liegt viņam pretendēt uz kādu amatu. V.Virza atceras, ka tolaik darba devēji nereti biedējuši darbiniekus ierakstīt to darba grāmatiņās tādus atlaišanas pantus (piemēram, par darbinieka zādzību), ka viņiem pēcāk būs grūti atrast citu darbu.
Kopš 2002. gada 1. jūnija kodeksa vietā spēkā stājies Darba likums, kas nenosaka darba grāmatiņu esamību – potenciālais darba devējs oficiālā dokumentā vairs nevar uzzināt darbinieka atlaišanas iemeslu. To iespējams izdarīt, saņemot rekomendācijas no darbinieka CV norādītajām iepriekšējām darbavietām.
