Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Balstoties uz pamatizglītības mācību priekšmetu standartos noteikto obligāto mācību saturu un prasībām skolēnu zināšanām, prasmēm un attieksmēm, skolotāji plāno mācību procesu un ievēro vienotu pieeju skolēnu sasniegumu vērtēšanā.
Ministru kabinets (MK) 24.11.2009. apstiprinājis „Grozījumus MK 2006. gada 19. decembra noteikumos Nr. 1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””, kas izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11. punktu.
Kāpēc vajadzīgi standarti
Standarts – ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināta norma, normālmērs, paraugs; normatīvs dokuments, kas reglamentē kādas darbības terminoloģiju, mērvienības, ražojumus un ražošanas procesus1.
Ministru kabineta „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” nosaka valsts standartu pamatizglītībā – pamatizglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, pamatizglītības obligāto saturu, izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī pamatizglītības mācību priekšmetu standartus – mācību priekšmetu galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmetu obligāto saturu, pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmetu apguvi, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.
Šo dokumentu lietotāju loks ir plašs. Pēc Valsts izglītības satura centra informācijas, tie nepieciešami gan skolotājiem, lai viņi varētu plānot mācību procesu, balstoties uz obligāto mācību saturu un prasībām skolēnu zināšanām, prasmēm un attieksmēm, un ievērotu vienotu pieeju skolēnu sasniegumu vērtēšanā; gan skolotāju tālākizglītības organizētājiem un īstenotājiem, lai tiktu nodrošināta saikne un pēctecība starp izglītības pakāpēm, mācību priekšmetiem; topošo un strādājošo skolotāju izglītotājiem, lai organizētu atbilstošu skolotāju sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu. Par mācību priekšmetu standartiem interesējas skolēnu vecāki, jo viņi vēlas saņemt skaidru un precīzu informāciju par to, kas bērniem jāzina un jāprot un ko viņi faktiski sasniedz skolā. Pēc to izpildes valsts varas pārstāvji un plašāka sabiedrība spriež par jaunās paaudzes izglītības kvalitāti, vērtē un kontrolē skolas un pedagogu darbu, kā arī ierosina nepieciešamās izmaiņas. Mācību priekšmetu standarti attiecas arī uz mācību literatūras un citu mācību līdzekļu autoriem, izdevējiem un ražotājiem, lai viņiem būtu skaidri orientieri mūsdienīga mācību procesa nodrošinājuma izveidei, un pārbaudes darbu izstrādātājiem, lai viņi varētu izstrādāt interesantus, vēlamajiem rezultātiem atbilstošus skolēnu sasniegumu pārbaudes darbus.
Pamatizglītības mācību priekšmetu standarti
Pamatizglītības obligātais mācību saturs ir aplūkojams kā vienots veselums, kuru veido četras izglītošanās jomas: Valoda, Cilvēks un sabiedrība, Māksla un Tehnoloģiju un zinātņu pamati. Atbilstoši šīm jomām ir sakārtoti visi pamatizglītības obligātie mācību priekšmeti. Obligāto mācību priekšmeta saturu un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem nosaka mācību priekšmetu standarti.
Pamatizglītībā mācību priekšmetu standarti izstrādāti šādos mācību priekšmetos: matemātikā; dabaszinībās; fizikā; ķīmijā; bioloģijā; ģeogrāfijā; informātikā; latviešu valodā; latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību izglītības programmās; mazākumtautības valodā; svešvalodā; literatūrā; mūzikā; vizuālajā mākslā; Latvijas un pasaules vēsturē; sociālajās zinībās; mājturībā un tehnoloģijās; sportā; ētikā; kristīgajā mācībā (1.-3. klasē pēc vecāku (aizbildņu) izvēles skolēni apgūst ētiku vai kristīgo mācību).
Līdz šim pamatprasības, kas nepieciešamas svešvalodas mācību priekšmeta apguvei, netika diferencētas atkarībā no tā, vai svešvaloda tiek mācīta, sākot ar 3. klasi (kā pirmā svešvaloda) vai 6. klasi (kā otrā svešvaloda). Pārstrādātais mācību priekšmetu standarts svešvalodā 3.–9. klasei (12. pielikums) ir veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi, uzdevumus, obligāto saturu un pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3., 6. un 9. klasi.
"9. klašu absolventiem, sākot ar šo mācību gadu, svešvalodas ieskaites vietā plānots eksāmens, bet nebūs jākārto ieskaite sportā un dabaszinībās."
Ministru kabineta noteikumu Nr. 1027 (turpmāk – MK noteikumi) 3. nodaļas 10. punkts ļauj izglītības iestādei pamatizglītības programmas ietvaros īstenot 6. punktā neminētus mācību priekšmetus, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā pamatizglītības programmām noteikto mācību stundu skaitu dienā un slodzi. Šādu mācību priekšmetu standartus izglītības iestādes izstrādā patstāvīgi un saskaņo tos ar Valsts izglītības satura centru.
Latviešu valodas lietojumu mazākumtautību pamatizglītības programmās nosaka IZM izstrādātie mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi un izglītības iestāžu īstenotās licencētās pamatizglītības programmas.
Centralizētajos eksāmenos (MK noteikumu 23. pielikums „Vērtējuma līmeņi centralizētajā eksāmenā latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās”) izglītojamo mācību sasniegumus vērtē A, B, C, D, E, F līmeņos (kur A – augstākais līmenis, F – zemākais līmenis). Iegūto vērtējumu ieraksta pamatizglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo vērtējumu un procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai.
Mācību priekšmetu standarti speciālajās izglītības programmās
Mācību priekšmetu standartos izvirzītās prasības un to izpilde attiecināma uz visiem skolēniem ar visdažādākajām spējām un vajadzībām, kuri turpinās mācības vispārējās vidējās izglītības programmās vai profesionālās izglītības programmās, kuri apgūst mazākumtautības pamatizglītības programmu, ir īpaši talantīgi un apdāvināti, kuriem ir mācīšanās grūtības un kuriem ir speciālas izglītošanās vajadzības.
Īstenojot mācību priekšmetu standartu prasības klasē, skolotājiem mācību procesa plānojumā jāpiedāvā vienlīdzīgas iespējas apgūt mācību saturu visiem skolēniem neatkarīgi no etniskās piederības, nacionalitātes, rases, sociālekonomiskās pieredzes, valodas, dialekta, reliģiskās piederības, dzimuma un ģeogrāfiskās izcelsmes.
Valsts pamatizglītības standartu īsteno arī speciālās izglītības programmās, kuras piedāvā speciālās izglītības iestādes vai kur izglītojamie ar speciālām vajadzībām ir integrēti vispārējās izglītības iestādēs (IZM 04.11.2003. rīkojums Nr. 542). Vispārējās izglītības iestādēs ir izveidotas speciālās klases, kurās īsteno speciālās izglītības programmas (IZM 19.04.2000. rīkojums Nr. 260), kas piemērotas skolēna attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un veselības stāvoklim.
Pamatizglītību deviņos gados iegūst skolēni ar psihoneiroloģiskām un somatiskām saslimšanām. Pagarināts mācību ilgums (10 līdz 11 gadi) ir skolēniem ar redzes traucējumiem (vājredzīgiem, neredzīgiem), ar dzirdes traucējumiem (vājdzirdīgiem, nedzirdīgiem), ar smagiem valodas traucējumiem, ar fiziskās attīstības traucējumiem (kustību un balsta traucējumi, skolioze), ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās.
"Ar 2010./2011. mācību gadu, IZM plāno 6. klases beidzējiem ieviest ieskaiti dabaszinībās. "
Skolēniem ar norādītajām speciālajām vajadzībām ir izstrādātas arī mazākumtautību speciālās pamatizglītības programmas. (Pamatizglītības mācību priekšmetu standarti. Vispārējie jautājumi. ISEC, 2004)
Speciālās izglītības iestādes mācību programmas veido atbilstoši skolēnu attīstības traucējumu veidiem, viņu spējām un veselības stāvoklim, samazinot izglītības programmās iekļauto mācību priekšmetu skaitu. Skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem speciālajās pamatizglītības programmās var neiekļaut fizikas, ķīmijas un bioloģijas mācību priekšmetus; vienlaikus atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrējot citos mācību priekšmetos; skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem – arī ētiku un kristīgo mācību, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot sociālajās zinībās.
Saskaņā ar „Noteikumiem par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem” izglītības programmās, kuras īsteno vakara (maiņu) vai neklātienes formā, kā mācību priekšmetus var neiekļaut mājturību un tehnoloģijas un sportu.
Valsts pārbaudījumi pamatskolā
Saskaņā ar 24.11.2009. MK noteikumiem Nr. 1339 2009./2010. mācību gadā, 3. klases izglītojamiem ir noteikti šādi valsts pārbaudījumi:
Ņemot vērā to, ka Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013. gadam ir paredzēts paaugstināt skolēnu kompetences līmeni dabaszinātnēs un tāpēc nepieciešami valsts mēroga dati par skolēnu mācību sasniegumiem šajā jomā, sākot ar 2010./2011. mācību gadu, IZM plāno ieviest ieskaiti dabaszinībās 6. klases izglītojamiem, kas sakrīt arī ar mācību priekšmeta „Dabaszinības” apguves beigām.
Valsts pārbaudījumi 6. klases beidzējiem 2009./2010. mācību gadā ir šādi:
Atbilstoši minētajiem MK noteikumiem 9. klašu absolventiem, sākot ar šo mācību gadu, svešvalodas ieskaites vietā plānots eksāmens, bet nebūs jākārto ieskaite sportā un dabaszinībās. Līdz šim, beidzot 9. klasi, bija septiņi (mazākumtautību izglītības programmās – astoņi) valsts pārbaudījumi, radot ievērojamu slodzi atbilstošā vecumposma skolēniem.
„Ieskaite nav vienīgais veids, kā sistemātiski un nopietni pārbaudīt skolēna prasmes sportā vai jebkurā citā mācību priekšmetā. Tas tiek darīts katra semestra beigās, tāpēc noteikti nevar uzskatīt, ka ieskaites atcelšana varētu ietekmēt skolēnu attieksmi pret fiziskajām aktivitātēm un veselīgu dzīvesveidu,” uzskata Valsts izglītības satura centra direktors Guntis Vasiļevskis.
Valsts pārbaudījumi 9. klases beidzējiem 2009./2010. mācību gadā noteikti šādi:
Mācību sasniegumu vērtēšana
Iegūtās pamatizglītības vērtēšanā tiek ievēroti šādi pamatprincipi: prasību atklātības un skaidrības princips; pozitīvo sasniegumu summēšanas princips; vērtējuma atbilstības princips; vērtējuma noteikšanai izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips; vērtēšanas regularitātes princips; vērtējuma obligātuma princips.
Skolēnu mācību sasniegumus 1. klasē vērtē aprakstoši. Tas ir īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.
2. un 3. klasē matemātikā, latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs, latviešu valodā un literatūrā mazākumtautību pamatizglītības programmām un mazākumtautības valodā mazākumtautību pamatizglītības programmām skolēnu mācību sasniegumus pedagogs vērtē 10 ballu skalā (MK noteikumu 22. pielikums), pārējos mācību priekšmetos – aprakstoši.
Skolēna mācību sasniegumu vērtējums 10 ballu skalā summējas, ņemot vērā šādus kritērijus:
Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.
Līdz šim skolēnu mācību sasniegumus 4. klasē vairākos mācību priekšmetos vērtēja aprakstoši, kas Valsts kontroles ziņojumā „Vispārējās izglītības sistēmas realizācija atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem” tika minēta kā risināma problēma. Turpmāk, sākot ar 2010. gada 1. septembri, 4. klasē visos mācību priekšmetos vērtējumu izteiks 10 ballu skalā.
Noteikumos ir definēti ne tikai iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība, bet arī nosauktas mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni.
"Ar 2010./2011. mācību gadu no 4. klases visos mācību priekšmetos vērtējumu izteiks 10 ballu skalā."
Normatīvajā aktā aprakstīti gada vērtējuma veidošanas principi un precizēts jēdziens „nobeiguma vērtēšana”. Līdz šim izglītībā kā divi alternatīvi jēdzieni tika izmantoti „noslēguma vērtēšana” un „nobeiguma vērtēšana”. Tā kā nobeiguma vērtēšana var tikt izmantota arī temata daļas nobeigumā, kas nozīmē, ka mācību procesa turpinājumā tiks izmantotas līdz šim iegūtās zināšanas un prasmes, kas temata nobeigumā var tikt vērtētas atkārtoti, tad loģiskāk ir izmantot jēdzienu „nobeiguma”, nevis „noslēguma” vērtēšana, skaidro Valsts izglītības satura centrs.
Mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, lai noteiktu skolēnu zināšanu un prasmju apguves līmeni un pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu, pedagogs organizē ievadvērtēšanu. Kārtējā vērtēšana notiek mācību procesa laikā, nosakot skolēnu mācību sasniegumus. Nobeiguma vērtēšanā tiek noteikts viņu zināšanu un prasmju apguves līmenis, kā arī produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa vai izglītības pakāpes nobeigumā.
Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtētājs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto pamatizglītības programmu.
Reformas un jaunievedumi seko cits citam
Viens skolotājs uz septiņiem skolēniem un ap 30% nesekmīgo, beidzot 9. klasi. Ministru kabineta apstiprinātie Izglītības valsts standarti un 2500 bērnu, kas neapmeklē skolu. Jaunas koncepcijas, nepārtrauktas reformas un daudzu skolotāju neziņa par savu, savu skolēnu vai skolas nākotni vairāku gadu garumā – tāda pagājušā mācību gada beigās iezīmējās Latvijas izglītības sistēma Aivara Kļavja intervijā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Pedagoģijas zinātniskā institūta direktori pedagoģijas zinātņu profesori Ausmu Šponu.
A. Špona secina: padomju laikā tik tiešām mācību priekšmetu saturs bija ideoloģizēts, tāpēc saturu vajadzēja mainīt, bet tagad, standartizējot to, mēs tūlīt pat esam iebraukuši „otrā grāvī”. „Tātad nevis jārada interese par zināšanām, nevis jāapgūst prasme mācīties, nepārtraukti papildinot un pilnveidojot savas zināšanas, bet pietiek ar kaut kādu standartu! Tātad nevis personības, individualitātes mums nepieciešamas, bet gan standarta cilvēks ar standartizētām zināšanām. Es pat teiktu, lai visi būtu vienādi,” domā pieredzējusī pedagoģe, „bet cilvēkbērni nav standartizējami! Un bērna attīstības vietā par mērķi nevar izvirzīt standartu apguvi.”
Pētījums, ko profesore A. Špona 2007./ 2008. mācību gadā veikusi Valsts kontroles uzdevumā, ir pierādījis, ka milzīgās nesekmības iemesls ir skolēnu negatīvā attieksme pret skolu, kurā skolotājs vairs nav autoritāte, un intereses zudums par mācību saturu, kas panākts ar šiem standartiem, kuri orientēti uz kaut kādu matemātiski vidējo indivīdu, nerēķinoties ne ar skolēnu dzīvesvietas, ne citām individuālām īpatnībām.
Viņu kā pedagoģi visvairāk uztrauc tieši skolotāju autoritātes zudums. „Par kādu autoritāti var runāt, ja skolotājam pat neuztic eksaminēt savus skolēnus un vērtēt viņu darbus!” norāda A. Špona.
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe 8. jūlijā intervijā LV.LV runā par Valsts izglītības satura centram izvirzīto uzdevumu – atslogot mācību saturu. T. Koķes teiktais „Ne jau juridiskās tehnikas pareizība nosaka izglītības kvalitāti, skolotāju iesaistīšanos profesijā vai skolēnu interesi par mācībām” sasaucas ar A. Šponas atziņām.
