Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts pārbaudījumu skaita samazināšana par vispārējās vidējās izglītības ieguvi saistīta ne tikai ar vidusskolēnu slodzi, bet arī ar valsts budžeta grozījumiem.
FOTO: A.F.I
Valsts izglītības standartos (pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības u.c.) un mācību priekšmetu standartos, kā arī valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentos (koncepcijas, stratēģijas, pamatnostādnes, programmas, deklarācijas) atrodamas valsts definētās prasības izglītībai. Šādu saturiski apjomīgu dokumentu ir daudz, un nekas aplams tajos nav atrodams, kaut arī grūti identificēt adresātu un izpildītāju.
Piecu eksāmenu vietā būs jākārto četri
Pirmām kārtām izmaiņas MK noteikumos Nr. 715 skar valsts pārbaudījumu skaitu. Valsts pārbaudījumi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2009./2010. mācību gadā un 2010./2011. mācību gadā nosaukti šo MK noteikumu grozījumu 29. pielikumā.
Vidusskolu absolventiem šajā mācību gadā būs jākārto centralizētie eksāmeni ne mazāk kā četros mācību priekšmetos līdzšinējo piecu vietā: latviešu valodā un literatūrā, svešvalodā pēc izglītojamā izvēles, matemātikā un vienā priekšmetā pēc skolēna izvēles. Vairs netiek organizēts eksāmens, kuru līdz šim varēja izvēlēties skola.
Vidusskolēna izvēlei jāatbilst vienam no nosacījumiem: viņš kārto eksāmenu vai nu mācību priekšmetā, kurā pārbaudījumu organizē Valsts izglītības satura centrs (VISC) (izņemot jau obligāti noteiktos), vai arī mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām un kurā eksāmenu organizē pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde.
"Vidusskolu absolventiem šajā mācību gadā būs jākārto centralizētie eksāmeni latviešu valodā un literatūrā, svešvalodā, matemātikā un vienā priekšmetā pēc skolēna izvēles."
„Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” attiecināmi arī uz ieskaišu organizēšanu: šajā mācību gadā vidusskolēniem paredzēta kombinētā ieskaite informātikā, bet plānots, ka 2010./2011. mācību gadā ieskaites kā valsts pārbaudījums vairs nebūs. VISC direktors Guntis Vasiļevskis izsaka vēlmi meklēt citus veidus, kā jauniešiem apliecināt savas datorprasmes, kas ir viena no būtiskām kvalifikācijas prasmēm mūsdienu darba tirgū.
Ar MK 24.11.2009. noteikumiem Nr. 1339 „Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2009./2010. mācību gadā” savukārt apstiprināti valsts pārbaudes darbu norises laiki.
VISC cer, ka jau šajā mācību gadā vidusskolēni centralizētajiem eksāmeniem varēs pieteikties elektroniski.
Izmaiņas mācību sasniegumu vērtēšanā
Saskaņā ar „Noteikumu par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” 26. pielikumu vidusskolēna mācību sasniegumus, tāpat kā līdz šim, vērtē 10 ballu skalā.
Centralizētajos eksāmenos vidusskolas beidzēju mācību sasniegumi tiek vērtēti atbilstoši līmeņiem: A, B, C, D, E, F (kur A – augstākais līmenis, F – zemākais līmenis) (šo MK noteikumu 27. pielikums). Iegūtais vērtējums tiek ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo vērtējumu un procentuālo vērtējumu katrai eksāmena daļai.
MK noteikumi vēl nosaka: kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams novērtēt mācību sasniegumus 10 ballu skalā, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.
Gada vērtējumu mācību priekšmetā vērtētājs izliek, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu; eksternim – ņemot vērā nokārtoto eksāmenu vērtējumus.
Noteikumos ir atrunāti gan vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība, gan mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni. Līdz šim izglītībā kā divi alternatīvi jēdzieni tika izmantoti „noslēguma vērtēšana” un „nobeiguma vērtēšana”. Tā kā nobeiguma vērtēšana var tikt izmantota arī temata daļas nobeigumā, kas nozīmē, ka mācību procesa turpinājumā tiks izmantotas līdz šim iegūtās zināšanas un prasmes, kas temata nobeigumā var tikt vērtētas atkārtoti, tad loģiskāk ir izmantot tikai jēdzienu „nobeiguma”, nevis „noslēguma” vērtēšana – izmaiņas skaidro Valsts izglītības satura centrs.
"Šajā mācību gadā vidusskolēni centralizētajiem eksāmeniem varēs pieteikties elektroniski."
Mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, lai noteiktu skolēnu zināšanu un prasmju apguves līmeni un pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu, pedagogs organizē ievadvērtēšanu. Kārtējā vērtēšana notiek mācību procesa laikā, nosakot skolēnu mācību sasniegumus, bet nobeiguma vērtēšanā tiek noteikts viņu zināšanu un prasmju apguves līmenis, kā arī produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada, kursa vai izglītības pakāpes nobeigumā.
Mācību sasniegumu ievadvērtēšanā pedagogs izmanto tādas mācību metodes kā novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana u.tml. metodiskos paņēmienus; kārtējā vērtēšanā – novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, darbs ar tekstu, laboratorijas darbs, eksperiments, demonstrējums, vizualizēšana, individuāls vai grupas projekts, eseja, referāts, diskusija, darbu mape, mājas darbs u.tml. metodiskie paņēmieni; nobeiguma vērtēšanā – rakstisks vai kombinēts pārbaudes darbs, laboratorijas darbs, pētniecisks darbs, domraksts, individuāls vai grupas projekts, darbu mape, ieskaite, eksāmens u.tml. metodiskie paņēmieni.
Pilnveidots psiholoģijas mācību priekšmeta standarts
Valdībā pieņemtās izmaiņas „Noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” (18. pielikums) skar mācību priekšmeta „Psiholoģija” standartu, kas pilnveidots atbilstoši jaunākajām zinātniskajām nostādnēm, precizējot standartā izmantoto terminoloģiju.
