SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. novembrī, 2009
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
1
1

Kā rīkoties neparedzētās situācijās, strādājot ārzemēs

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Arnis Blumbergs

Zemeņu sezona Norvēģijā nesākas novembrī, un, piesakoties šā darba veikšanai, nav nepieciešams nosūtīt fotogrāfiju pilnā augumā. Arī sludinājumos solīto atalgojumu – pat 4000 eiro mēnesī – darbinieks dzīvē, visticamāk, nesaņems. Šie ir tikai daži no atgādinājumiem, kas jāņem vērā cilvēkiem, kas, izmisuma dzīti, darba sludinājumu portālos sākuši meklēt vakances vai jau strādā ārzemēs.

Latvijas vēstniecībās un konsulārajos dienestos ārvalstīs arvien vairāk pēc palīdzības vēršas cilvēki, kas cietuši krāpnieciskās darbībās, meklējot darbu vai jau strādājot ārvalstīs, informē Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta darbinieki.

Tālab ir uzsākt informatīvā kampaņa “Uzzini, pirms piekrīti darbam ārvalstīs!”, kurā iedzīvotājiem semināros tiek skaidros, kas jāzina, pirms doties meklēt darbu, un kā jārīkojas, ja, nokļuvuši ārzemēs, viņi kļūst par krāpniecisku firmu upuriem.

Brīva darbaspēka kustība Latvijas pilsoņiem tiek nodrošināta gandrīz visā Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, izņemot trīs valstis – Austriju, Vāciju un Šveici. Gala termiņš, kad darba tirgum jābūt pilnībā atvērtam Latvijas pilsoņiem, ir 2011. gada 1. maijs – stāsta EURES (Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls) konsultante Līga Baufale.

Vācija jau tagad ir atvieglojusi darba atļaujas saņemšanas kārtību speciālistiem inženiertehniskajās specialitātēs, ārstiem, medicīnas māsām un cilvēkiem, kas ir ieguvuši augstāko izglītību Vācijas augstākās izglītības iestādēs un vēlas šajā valstī strādāt iegūtajā profesijā.

Brīnumainie sludinājumi

 Kā indīgas sēnes nereti ir vizuāli pievilcīgākas par ēdamajām, tā arī mēdz būt ar darba sludinājumiem. “Gribi labi nopelnīt? Meklēju jauku, uzticamu, jaunu, simpātisku darba biedreni, ar kuru kopā dzīvot un labi pavadīt brīvdienas. Lūdzam atsaukties 18-26 gadus vecas meitenes. Darbs no 17.30 līdz 1.00 sešas dienas nedēļā. Alga – 300-1000 eiro dienā.” Arī pie sludinājuma norādītā e-pasta adrese uzticamību nevieš: tā nepieder kādam uzņēmumam, bet sastāv no burtiem un cipariem. Tā kā sludinājuma tekstā ietverta vecuma norāde, iespējams, darbs saistīts ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu, fiktīvajām laulībām vai cilvēku tirdzniecību, brīdina Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas darbiniece Olga Jerzjukova.

Tāpat cilvēkiem būtu jābūt uzmanīgiem, ja vienā sludinājumā tiek piedāvātas daudzas un dažādas darba vietas (darbs restorānā, celtniecībā, fermā) un darba iespējas vairākās valstīs vai gluži pretēji – nav norādīta neviena konkrēta valsts.

"Brīva darbaspēka kustība Latvijas pilsoņiem tiek nodrošināta gandrīz visā Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, izņemot trīs valstis – Austriju, Vāciju un Šveici."

Krāpnieki viesstrādniekus mēģina piesaistīt ar solījumiem “būsi pats sev boss”, “varēsi plānot laiku” un izmanto cilvēku nezināšanu, piemēram, piedāvā lasīt zemenes Norvēģijā novembrī, pirms tam darbinieces (tikai jaunas sievietes!) aicinot iesūtīt savu foto pilnā augumā. “Lai arī cik šāda veida sludinājumi šķistu neticami vai aizdomīgi, cilvēki tomēr uz tiem atsaucas, neaizdomājoties par to, kādas zemenes Norvēģijā var būt novembrī,” stāsta O. Jerzjukova.

L. Baufale vēl norāda, ka dažkārt darba sludinājumos parādās manāmas kļūdas, kas liecina: darba devējam vai darbā iekārtošanas uzņēmumam, visticamāk, nav godīgi nolūki. Piemēram, sludinājumā piedāvā darbu Spānijā un sola palīdzību darba atļaujas noformēšanā, taču Latvijas pilsoņiem darba atļaujas Spānijā nemaz nav vajadzīgas.

Pirms izceļošanas

Ja izdarīta izvēle strādāt ārvalstīs, iesaka:

  • pārliecināties, vai ir konkrēts darba piedāvājums. Nepaļauties uz dzirdēto, ka kādā uzņēmumā it kā ir brīvas vakances. Cilvēks aizbrauc, bet brīvas darba vietas vairs nav;
  • sagatavot iekrājumus dzīvošanai līdz pirmajai darba algai. Kaut nereti jau pirmajā nedēļā sola nopelnīt 1000 eiro, nauda būs nepieciešama arī dokumentu kārtošanai. Valstīs, kuras nav atvērušas darba tirgu, nepieciešama darba atļauja. Savukārt valstīs ar atvērto darba tirgu, lai varētu strādāt oficiāli, vajag nokārtot sociālo apdrošināšanu;
  •  sagatavot naudu atpakaļceļam, ja radīsies nepieciešamība steidzami atgriezties Latvijā;
  • ar darba devēju vienoties par konkrētiem darba un sadzīves apstākļiem, lai vēlāk nav pārsteiguma, ka jādzīvo 15 cilvēkiem vienā istabā;
  • jānoskaidro, kādi dokumenti konkrētajā valstī nepieciešami uzturēšanās un darba atļaujas saņemšanai, kā arī uzrādīšanai darba devējam (dzimšanas apliecība, diplomi, sertifikāti, ārsta izziņa u.c.). Lai dzimšanas apliecību varētu izmantot ārvalstīs, to nepieciešams apliecināt ar Apostille. To var izdarīt Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā;
  • esot ārzemēs, informēt mājiniekus par savām gaitām. Ārlietu ministrijā un vēstniecībās darbinieki regulāri saņem satrauktu radinieku zvanus par pazudušiem tuviniekiem, kas vienkārši trīs nedēļas nav zvanījuši;
  • Ārlietu ministrijas mājaslapā (www.am.gov.lv - Konsulārie pakalpojumi – kontaktinformācija) var aplūkot, kur valstī, uz kuru paredzēts doties, atrodas tuvākā Latvijas pārstāvniecība: vēstniecība, konsulāts vai goda konsulāts.

Apdrošināšana

O. Jerzjukova skaidro: ja persona vēl tikai dodas meklēt darbu, Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) var noformēt Latvijā Veselības norēķinu centrā (kādreizējā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā). Karte atvieglo 27 Eiropas Savienības dalībvalstu un Īslandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices iedzīvotājiem piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem īslaicīgu ārzemju braucienu laikā. Karte garantē tās īpašniekam tādu pašu valsts veselības aprūpes pieejamību (piemēram, pie ārsta, aptiekā, slimnīcā vai veselības aprūpes centrā) kā tās valsts iedzīvotājiem. Sākot strādāt ārvalstī, Latvijā noformētā EVAK vairs nedarbojas, tā šajā valstī jānoformē no jauna.

"Krāpnieki izmanto cilvēku nezināšanu, piemēram, piedāvā lasīt zemenes Norvēģijā novembrī."

Taču šī karte nesniedz palīdzību, ja cilvēks cietis tik smagi, ka pats nevar atkļūt mājās, jātransportē guļus vai gājis bojā un nepieciešama pārvešana ar speciālo transportu vai helikopteru. Repatriācijas maksu saslimšanas vai nāves gadījumā sedz tikai brīvprātīgi noformētā apdrošināšana pie kāda no apdrošinātājiem, skaidro O. Jerzjukova.

Darba atļauja

Ja valsts ir atvērusi darba tirgu, viesstrādniekam jāreģistrējas un jāsaņem sociālās apdrošināšanas numurs. Ja valsts nav atvērusi darba tirgu – vispirms jāsaņem darba atļauja. “To visu nenokārtojot, cilvēks valstī strādā nelegāli un var tikt no tās izraidīts, ja par to ieinteresējas tiesībsargājošās iestādes,” skaidro O. Jerzjukova.

LR Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas pārstāve Nora Labanovska stāsta nesenu atgadījumu, kad Latvijas vēstniecībā Vācijā vērsās sašutis Latvijas pilsonis. Viņš, legāli strādājot Vācijā kādā būvfirmā, bija nolēmis iegādāties mobilo telefonu līzingā. Veikalā uzrādīja savu, pēc viņa domām, uzturēšanās atļauju, bija mēģinājis noformēt attiecīgo dokumentāciju, bet veikalnieks viņu bija padzinis. Vēstniecībā atklājās, ka dokuments, ko viņš uzrādījis veikalā – laminētu karti ar fotogrāfiju – bija nevis darba atļauja, bet atļauja ieiet būvobjektā, kurā viņš strādāja. Tātad tas nebija oficiāls dokuments, un cilvēks patiesībā bija strādājis bez darba līguma.

“Veikalniekam bija tiesības izsaukt policiju, un cilvēks tiktu arestēts par nelegālo nodarbinātību. Viņš pat nebija ievācis informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem darbam Vācijā,” skaidro N. Labanovska.

Neparedzētas situācijas

Nesagaida. Ārlietu ministrijā ir zināms gadījums, kad 40 viesstrādniekus darbā iekārtošanas firma aizveda uz Vāciju un atstāja. Darba devējs viņus nesagaidīja. Šādos gadījumos jāzvana firmai, ja ir noslēgts darba līgums, vai Latvijas konsulārajam dienestam. Tāpat šādā un tamlīdzīgās situācijās var zvanīt pa tālruņa numuriem–konsultācijām: no Latvijas 8000 5905 (bezmaksas),  +371 6701 5905 (no ārvalstīm), ārkārtas situācijās 29 287 398 (dežūrtelefons visu diennakti).

Atņem pasi. Lai nokārtotu darbinieka sociālo apdrošināšanu vai reģistrāciju, darba devējs cilvēkam var lūgt pasi. Ārlietu ministrijā atzīst, ka nav viena padoma, kā noteikt, vai darba devējam ir godīgi nolūki. Ja rodas kādas aizdomas, ka pase var netikt atdota atpakaļ, labāk darba devējam teikt, ka darbinieks šos dokumentus nokārtos pats. Ja pase atņemta, jāvēršas policijā, vēstniecībā vai konsulārajā dienestā un jāpaziņo saviem tuviniekiem.

Pase pazūd. Ja persona nozaudējusi pasi vai tā kļuvusi nederīga ceļošanai (piemēram, izmazgāta veļas mašīnā), Latvijas vēstniecībā var noformēt jaunu pasi, bet ar nosacījumu, ka deklarētā dzīvesvietas adrese konkrētajā valstī pastāv. Ja nav, lai atgrieztos Latvijā un pasūtītu jaunu pasi, vēstniecībā var noformēt atgriešanās apliecību – dokumentu, ar kuru vienu reizi var šķērsot Latvijas robežu.

"40 viesstrādniekus darbā iekārtošanas firma aizveda uz Vāciju un atstāja. Darba devējs viņus nesagaidīja."

Bez naudas. Ja zādzības vai citu iemeslu dēļ persona ārzemēs pēkšņi palikusi bez iztikas līdzekļiem, O. Jerzjukova iesaka izmantot “Western Union” naudas pārvedumu pakalpojumus, taču arī to saņemšanai cilvēkam ir nepieciešams personu apliecinošs dokuments. Ja tas pazudis vai nozagts reizē ar maku, naudu tuvinieki var pārskaitīt no Konsulārā departamenta uz vēstniecību vai konsulāro dienestu attiecīgajā valstī, tikai šajā gadījumā gan naudas pārskaitītājam, gan saņēmējam būs līdz tam jāmēro ceļš.

“Vēstniecība var palīdzēt sazināties ar tuviniekiem, bet finansiālu palīdzību tā nesniedz,” atgādina O. Jerzjukova.

Apcietinājums. Ja persona apcietināta par kādu likumpārkāpumu, vēstniecība var pārstāvēt likumīgās intereses, bet nevar iejaukties konkrētās valsts iestāžu darbībā, uzsver Ārlietu ministrijas darbinieki. Piemēram, Dānijā seši Latvijas pilsoņi patlaban atrodas apcietinājumā par vardarbību. Tā kā darba devējs viņiem neizmaksāja algu, vīrieši mēģināja viņu iespaidot fiziski. Šādās situācijās parasti zvana tuvinieki un aicina attaisnot cilvēkus, taču vēstniecība nevar paātrināt procesa izskatīšanu.

O. Jerzjukova norāda, ka svarīgi ievērot konkrētās valsts likumus, paražas un normas, jo nopietna pārkāpuma gadījumā par to uzzina arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes.

Negadījums vai nāve. Ja Latvijas pilsonis cietis negadījumā vai iestājusies personas nāve, vispirms par to jāziņo policijai, ja persona ir apdrošināta – arī apdrošinātājam. Ja nav bijusi speciāla apdrošināšana, transportēšanas izmaksas jāsedz tuviniekiem. Piemēram, kremēšana un urnas atgādāšana no Lielbritānijas uz Latviju izmaksā ap 1500 latiem, bet mirstīgo atlieku pārvešana zārkā – sākot no 2500 latiem.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU