SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. novembrī, 2009
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
7
7

Kā izvairīties no apkrāpšanas darbā iekārtošanas uzņēmumos

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šogad līdz 1. oktobrim 14 darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem ir anulētas licences, no tām četras – uz iedzīvotāju sūdzību pamata. Ņemot vērā cilvēku izmisīgo vēlmi atrast darbu, darbā iekārtošanas jomā līdztekus godprātīgiem komersantiem zeļ krāpnieciski darījumi. Kā no tiem sevi pasargāt, meklējot darbu ārzemēs ar darbā iekārtošanas uzņēmumu palīdzību.

LV.LV komentārus sniedz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Licencēšanas un tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadošā juriskonsulte Marianna Dreja.

Darbs lauksaimniecībā Lielbritānijā

Darbā iekārtošanas pakalpojumus drīkst sniegt tikai komersanti, kuriem ir izsniegta NVA licence, – komercsabiedrības un individuālie komersanti, bet ne privātās personas.

Šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir palicis nemainīgs to valstu tops, kurās darbā iekārtošanas uzņēmumi palīdz atrast darbu Latvijas iedzīvotājiem. Taču ir mainījies to procentuālais sadalījums: Lielbritānija (šogad 82%, pērn – 68%), Norvēģija (šogad 11%, pērn 21%), Spānija (šogad 3%, pērn – 2%). M. Dreju pārsteidz Lielbritānijas popularitāte, jo arī tur šobrīd ir augsts bezdarba līmenis. Viņa spriež, ka, iespējams, tās popularitāti nosaka Latvijas viesstrādnieku angļu valodas prasme.

Nav mainījušās arī nodarbinātības jomas, kurās darbā iekārtošanas biroji atrod saviem klientiem darbu: lauksaimniecība (šogad 68%, pērn – 42%), apstrādes rūpniecība (šogad 16%, pērn – 30%), viesnīcas un restorāni (šogad – 9%, pērn – 11%). Darbā iekārtoto Latvijas viesstrādnieku skaita kritums raksturo arī būvniecības situāciju ārzemēs – pērn tajā darbā tika iekārtoti 7%, šogad – 2% darbā iekārtošanas biroju klientu.

Darbinieku īre

Informāciju par licencētiem komersantiem un tiem, kam licences ir anulētas, var iegūt NVA mājaslapas sadaļā “Licencētās firmas”. Šā gada 27. oktobrī licence darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai ir 67 komersantiem.

M. Dreja skaidro, ka darbā iekārtošanas pakalpojumi iedalāmi trīs veidos:

  1. darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzējs jums meklē darbu,
  2. darba devējam konkrētu darbinieku meklē personālatlases kompānija,
  3. uzņēmums nodarbojas ar darbinieku izīrēšanu.

"Pēdējā laikā daudzi komersanti bez attiecīgas licences sniedz darbā iekārtošanas pakalpojumus, tostarp privātpersonas, kuras to nedrīkstētu darīt."

“Gadījumā, ja esat iekārtojies darbā un darba devējs jūs kā preci izīrē kādam citam komersantam, lai jūs sniegtu kādu pakalpojumu, jūsu darba devējam obligāti nepieciešama licence. Ja tās nav, viņš darbinieku nedrīkst tāpat sūtīt darbā uz citu uzņēmumu ārzemēs,” saka M. Dreja. Cits gadījums ir, piemēram, ja šis darba devējs pats ir uzvarējis kādā konkursā, piemēram, veikt būvniecības darbus Norvēģijā.

Jāizvēlas valsts un jāzina valoda

Kas jāzina, ja cilvēks ir izvēlējies meklēt darbu ar darbā iekārtošanas biroju starpniecību? NVA juriskonsulte stāsta, ka ļoti bieži darba meklētāji dodas uz darbā iekārtošanas biroju, pirms tam nemaz neapdomājot iespējamo darba jomu vai valsti. “Noteikti vispirms jāapdomā vēlamā valsts, nevis domāt: ja piedāvās Spāniju – braukšu uz Spāniju, ja Norvēģiju – tad uz Norvēģiju. Vienalga – ka tik aizbraukt kaut ko nopelnīt! Ir ļoti svarīgas kaut minimālas viesstrādnieka zināšanas par valsti, uz kuru viņš dodas, un prast elementāri sazināties, pat ja to neprasa darbs.

M. Dreja stāsta kādu reālu gadījumu: “Cilvēki aizbrauca vākt zemenes uz Lielbritāniju. Darba vadītājs viņiem angļu valodā izskaidroja: šīs ir rozā zemenes, tās jau ir gatavas un jānovāc. Bet tajā laukā aug citas rozā zemenes, bet tās neaiztieciet, jo tām jābūt sarkanām. Viesstrādnieki pamāj ar galvu, bet vakarā darba vadītājs ierauga, ka ir novāktas visas rozā zemenes, arī tās, kuras nevajadzēja. Rezultātā darbiniekiem bija jāmaksā kompensācija, jo viņu valodas neprasmes dēļ lauksaimniekam radās zaudējumi par pāragri novāktu ražu.”

Krāpjas ar viltus licencēm

Izvēloties darbā iekārtošanas uzņēmumu, jāpievērš uzmanība, vai tam ir licence. “Ņemot vērā pēdējā laika gadījumus, palūdziet, lai komersants šo licenci arī uzrāda. Dažkārt uzņēmums izmanto cita licencēta komersanta vārdu un saka: esmu SIA “X”, man ir licence XX. Kāpēc adreses atšķiras? Mēs nesen to nomainījām, bet jauno adresi NVA savā mājaslapā vēl nav ielabojusi. Iesakām cilvēkam pārbaudīt informāciju licencēto darbā iekārtošanas komersantu sarakstā un atcerēties, ka NVA informāciju mājaslapā ieliek maksimāli divu dienu laikā,” būt uzmanīgiem mudina M. Dreja.

"Ja līgumā rakstīts, ka saņemsiet 5,80 mārciņas stundā un strādāsiet par pavāra palīgu, tad tā arī būs. Pat ja komersants sola, ka “patiesībā” darbiniekam alga būs lielāka un viņš būs šefpavārs."

Viņa brīdina, ka pēdējā laikā daudzi komersanti sniedz darbā iekārtošanas pakalpojumus bez attiecīgas licences, tostarp privātpersonas, kuras to nedrīkstētu darīt. Ja cilvēks konstatē šādu pārkāpumu, jāvēršas valsts policijā vai NVA ar iesniegumu. “Nereti saņemam zvanus: “Es apskatījos, ka firmai nav licences, vai es tomēr drīkstu izmantot tās pakalpojumus?” Atbildam – jā! Bet, ja jūs izvēlējāties nelicencēta komersanta kārdinošo darbā iekārtošanas piedāvājumu, jārēķinās ar iespējamām nepatikšanām,” brīdina M. Dreja un piebilst, ka, neziņojot par krāpniekiem, tie tāpat savas nelikumīgās darbības turpina.

Pēc iespējas precīzāks līgums

NVA iesaka darbā iekārtošanas birojiem nemaksāt neko, pirms nav noslēgts līgums ar tiem par pakalpojuma sniegšanu. Speciāliste skaidro, ka darbā iekārtošanas komersantam nav tiesību ņemt samaksu par darba atrašanu, taču viņš to var prasīt par dokumentu noformēšanu, transporta izdevumiem, klienta veselības apdrošināšanu. Līgumā par pakalpojuma sniegšanu drošāk ierakstīt nevis “dokumentu noformēšana – 200 lati”, bet pēc iespējas precīzāk, piemēram, “dokumentu noformēšana darbā iekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā”. Citādi komersants var aizbildināties, ka pakalpojums jau ir sniegts, piemēram, izveidots darba ņēmēja CV, bet darbavietu tas nemaz negrasās meklēt.

Līgums – ar tulkojumu latviešu valodā

Kad cilvēks ir noslēdzis līgumu ar komersantu un sākas pakalpojuma sniegšana, viņam ir tiesības noskaidrot, kāds darbs viņam ir paredzēts un vai saskaņā ar darba līgumu nebūs kādi papildu izdevumi, pienākumi u.tml. Ja komersants atsakās izpaust informāciju, var zvanīt uz NVA. Darba meklētājam ir arī tiesības iepazīties ar darba devēja piedāvāto darba līgumu vai projektu, turklāt šos dokumentus komersantam ir pienākums uzrādīt latviešu valodā. Pat, ja darba līguma oriģināls ir citā valodā, jānodrošina precīzs notariāli apstiprināts vai zvērināta tulka tulkojums.

“Darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina rakstveida darba piedāvājums. Tas var būt angļu valodā, bet jums ir pilnas tiesības prasīt tā tulkojumu latviešu valodā. Tajā jābūt norādītam darba devēja nosaukumam, juridiskajai un faktiskajai adresei, tālruņa numuram, darba uzsākšanas laikam, līguma termiņam, darba laikam, amatam, tā aprakstam (jo, piemēram, katrā valstī un uzņēmumā var tikt atšķirīgi izprasti amata “administrators” pienākumi). Obligāti jābūt norādītam darba samaksas apmēram un līguma izbeigšanas noteikumiem,” skaidro M. Dreja.

"Darba meklētāji var nelolot cerības nopelnīt naudu, ārzemēs strādājot virsstundas, jo nereti tiek nodrošināta tikai 20 stundu darba slodze."

Svarīgi, ka šis dokuments jāparaksta gan darba meklētājam, gan darbā iekārtošanas birojam. Tādā veidā komersants apliecina, ka šo piedāvājumu tiešām ir devis viņš. Ja piedāvājums nav parakstīts, komersants var atteikt tā izpildi, sakot: cilvēks pats to izdrukāja, parakstīja, neko nezinu.

Zinot pēdējā laika tendences, M. Dreja iesaka obligāti pievērst uzmanību tam, ka tiesības parakstīt līgumu no darbā iekārtošanas uzņēmuma puses ir tikai valdes loceklim vai valdes priekšsēdētājam. Ja viņš vai valdes loceklis ar pilnvaru šo uzdevumu deleģē kādam citam, ieteicams šo pilnvaru nokopēt un pielikt pie līguma. Par komersanta valdes locekļiem informāciju par maksu var iegūt “Lursoft” datubāzē, bet darba meklētājs ar jautājumu, vai konkrētai personai ir tiesības parakstīt līgumu, var doties arī uz konsultāciju pie NVA juristiem.

Dokumentu kopijas – mājiniekiem

M. Dreja iesaka mājiniekiem vai draugiem atstāt minēto dokumentu kopijas. Ja ir kāds uzticams cilvēks, tad sagatavot pilnvaru, lai gadījumā, ja ārzemēs ar viesstrādnieku kas atgadās un viņš pats nevar pārstāvēt savas tiesības, jo ir, piemēram, ievainots, šis cilvēks var risināt problēmas viņa vietā.

Pirms parakstīt, tiešām izlasīt

Kā zināms, pirms līguma parakstīšanas rūpīgi jāiepazīstas ar tā noteikumiem. Tomēr – pat ja līgums ir latviešu valodā, ļoti maz cilvēku to patiešām lasa, atzīst M. Dreja. Nav reti gadījumi, kad cilvēks, parakstījis darba piedāvājumu (tiesa, angļu valodā), aizbrauc uz ārzemēm, bet drīz vien atgriežas, jo bija parakstījis piekrišanu veikt darba pienākumus, kas viņam nebija pieņemami.

Maz cerību strādāt virsstundas

“Ja līgumā rakstīts, ka saņemsiet 5,80 mārciņas stundā un strādāsiet par pavāra palīgu, tad tā arī būs. Pat ja komersants sola, ka tas ir tikai standarta līgums un “patiesībā” darbiniekam alga būs lielāka un viņš būs šefpavārs,” saka M. Dreja. Tāpat darba meklētāji var nelolot cerības nopelnīt, strādājot virsstundas, jo patlaban cilvēki sūdzas, ka ārzemēs viņiem nenodrošina pat 40 stundu darbu, dažkārt pat tikai 20 stundas nedēļā. Bet ar šādu darba slodzi nav iespējams iekrāt vai sūtīt naudu mājiniekiem Latvijā.

Uzziņai

Kā pakalpojuma saņēmējam rīkoties, ja ārzemēs rodas problēmas?

Jāsazinās ar darbā iekārtošanas pakalpojumu sniedzēju vai Latvijas pārstāvniecību attiecīgajā valstī, lai problēmu risinātu tālāk.

Šogad līdz 1. oktobrim NVA tika iesniegtas 24 klientu sūdzības par licencēto darbā iekārtošanas firmu darbību; sešas no tām bijušas pamatotas, sešas – nepamatotas, bet 12 atrodas izskatīšanas procesā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU