Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Skolotājs var strādāt arī kā pašnodarbinātais vai saimnieciskās darbības veicējs. Visticamāk, tad pedagogam nāksies saskarties ar nodokļu jautājumiem.
Kas ir pašnodarbinātais?
Pašnodarbinātais ir fiziska persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskajā (profesionālajā) darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātājs. Tātad, lai kļūtu par pašnodarbināto, vispirms ir jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un jāsaņem reģistrācijas apliecība. Par pašnodarbināto personu var reģistrēties uzreiz, reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējam un saņemot no VID nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību, bet var arī likumā noteiktajā obligātajā gadījumā, proti, tad, kad ienākumi (peļņa) no darba ar pulciņiem un pagarināto dienas grupu, piemēram, sasniedz 180 latus.
Tādējādi ir jāsaprot, ka pašnodarbinātā persona un saimnieciskās darbības veicējs nav viens un tas pats.
Kā ir jāreģistrējas VID?
Par saimnieciskās (profesionālās) darbības veicēju ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā 30 dienu laikā pēc darbības uzsākšanas. Tas būtu, piemēram, pēc līguma noslēgšanas ar skolu vai ar vecākiem. Reģistrējoties VID, uzrāda pasi, aizpilda pieteikumu un iesniedz papildu dokumentu, kas apliecina profesionālo darbību (sertifikātu).
VID izsniedz nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību aptuveni 10 dienu laikā. Reģistrācija ir bez maksas, un tai ir samērā vienkārša kārtība. Reģistrācija notiek tajā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā, kur atrodas personas deklarētā dzīvesvieta.
Kādu līgumu slēgt ar skolu?
Ir šādi varianti:
1) slēgt uzņēmuma līgumu ar skolu;
2) slēgt pakalpojuma līgumu ar konkrētu vecāku;
3) neslēgt līgumu ne ar vienu.
Uzņēmuma līgums ar skolu
Pirmajā gadījumā skola noslēdz ar skolotāju uzņēmuma līgumu, lai skolotājs, pašnodarbinātais, veiktu konkrētu uzdevumu skolas labā. Šajā gadījumā ir jāuzmanās no riska, vai uzņēmuma līgums nesaturēs darba līguma pazīmes. Jo tādā gadījumā ir vienalga, kā sauksies līgums, skolai būs jāmaksā alga un jāietur visi nodokļi kā no darba ņēmēja.
Saskaņā ar Civillikuma 2212. pantu ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumam piemērojami noteikumi par darba līgumu (I apakšnodaļa), ciktāl tie nerunā pretim sekojošo pantu noteikumiem. 2213. pants: uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam. 2178. pants: ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību. 2179. pants: ja saistības mērķis ir nevis darbs vispār, bet kāds noteikts darba rezultāts, tad līgums par to nav uzskatāms par darba līgumu, bet par uzņēmuma līgumu.
Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) 8. panta 2.2 daļa nosaka:
Uzskata, ka fiziskā persona (maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
1) maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;
2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;
3) maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;
4) maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;
5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;
6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).
Ņemot vērā Civillikumā noteiktos kritējus un likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasīto, jāizvērtē, vai noslēgtais uzņēmuma līgums tiešām pēc būtības atbilst neatkarīgas pašnodarbinātās personas sniegtajam pakalpojumam.
Būtība ir pavisam vienkārša – pašnodarbinātais ir neatkarīga persona tāpat kā SIA, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preci. Jāņem vērā arī šāds apstāklis, ka skolotājs izmanto savus materiālus.
"Pašnodarbinātais ir neatkarīga persona tāpat kā SIA, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preci."
Ar skolu uzņēmuma līgumu var noslēgt gan skolotājs, pašnodarbinātais, gan SIA. Bet pakalpojumu sniegšanai ir jābūt pilnīgi neatkarīgai. Skola nevar noteikt skolotāja darba laiku, grafiku vai jaukties metodiskajā darbā.
Saskaņā ar uzņēmuma līgumu skola šajā gadījumā maksātu līgumā paredzēto atlīdzību par sniegto pakalpojumu neatkarīgi no tā, cik bērnu apmeklē vai neapmeklē pagarināto grupu vai pulciņus.
Turklāt, tā kā skola noslēgusi ar skolotāju uzņēmuma līgumu, kurā paredzēts, ka skolotājs sniegs pakalpojumu skolas telpās, tad nomas vai patapinājuma līgums par telpu izmantošanu nav jāslēdz.
Pakalpojuma līgums ar vecākiem
Skolotājs var neslēgt ar skolu uzņēmuma līgumu un būt pilnīgi neatkarīgs no tās kā jebkurš SIA, kas izmanto skolas telpas. Tas nozīmē, ka līgumu par sniegtajiem pakalpojumiem slēdz ar vecākiem, bet tas nav obligāti.
Šajā gadījumā skolotājam ar skolu vairs nav nekāda sakara, izņemot telpu (klases) noma.
Tātad – skolotājs var slēgt vai var neslēgt līgumu ar vecākiem. Tomēr jāizlemj, kādā veidā tiks iekasēta nauda – vai skolotājs izrakstīs kvīti par katru pakalpojumu, vai izrakstīs rēķinu. Iespējams, ka vieglāk ir izrakstīt vecākiem rēķinu.
"Skolotājs nevar izvēlēties maksāt fiksēto iedzīvotāju ienākuma fiksēto nodokli, jo veic profesionālo darbību."
Skolotājs var veikt mēneša uzskaiti pēc sava izstrādāta plāna, par bērna pavadīto laiku pagarinātajā grupā, pulciņā. Mēneša beigās saskaita attiecīgās stundas un izraksta konkrētajam vecākam rēķinu, kuru tas apmaksā bankā.
Skolotājs var arī par katru reizi, kuru bērns pavadījis pagarinātajā grupā vai pulciņā, izrakstīt kvīti par samaksu skaidrā naudā. Kvītīm jābūt numurētām, paškopējošām. Tās var nopirkt kancelejas preču veikalā, un tās jāreģistrē VID.
Kvīšu un biļešu lietošanas uzskaites kārtību reglamentē Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”. Par kvīšu un biļešu izlietošanu VID reizi ceturksnī līdz 15. datumam jāiesniedz pārskats. Tomēr jāievēro, ka kvīti var izsniegt tad, ja vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas (180 x 6 = 1080 latu). Ja pārsniedz, tad jāizmanto bezskaidras naudas darījumi – jāizraksta rēķins vai jāpērk kases aparāts.
Nomas vai patapinājuma līgums?
Par izmantotajām telpām skolā skolotājs ar skolu noslēdz nomas vai patapinājuma līgumu. Uz tiem, kas noslēguši uzņēmumu līgumu ar skolu, kurā paredzēts pakalpojumu veikt skolas telpās, tas neattiecas. Tas attiecas uz skolotājiem, kas līgumu slēdz vai neslēdz ar vecākiem.
Patapinājuma līgums. Patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai ar nosacījumu atdot atpakaļ to pašu lietu. Šī lieta var būt kustama un nekustama manta. Tas nozīmē, ka skolotājs, pašnodarbinātā persona, var noslēgt ar skolu patapinājuma līgumu par telpu (klases) izmantošanu pulciņiem, papildus neko nemaksājot.
Civillikumā noteikts, ka patapinājuma ņēmējam, skolotājam, ir jāatdod patapinātājam, skolai, ne vien pati lieta, bet arī tās augļi un visa cita no tās iegūtā peļņa, ja skola to pieprasa.
Der ielāgot arī likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 7. pantu, kurā noteikts, ka maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.
Tādējādi, ja skolotājs bez maksas izmanto skolas telpas, tas netiešā veidā gūst labumu – pakalpojumu, kas jāuzrāda un jādeklarē kā ieņēmumi. Tādēļ ieteicamāks būtu tomēr nomas līgums.
Nomas līgums. Ja skolotājs noslēdz ar skolu nomas līgumu, tad skola regulāri izraksta rēķinu, kuru skolotājs apmaksā. Šos izdevumus uzskata par saimnieciskās darbības izdevumiem.
Kā skolotājam jākārto grāmatvedība?
Skolotājam jāievēro likums “Par grāmatvedību”, MK 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, MK 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”.
Skolotājs aizpilda saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, kurā atspoguļo visus saimnieciskos darījumus par pulciņiem un pagarinātajām grupām. Lai aizpildītu šo žurnālu, jāievēro MK 2007. gada 30. marta noteikumi Nr. 188 „Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”.
Skolotājs nevar izvēlēties maksāt iedzīvotāju ienākuma fiksēto nodokli, jo veic profesionālo darbību.
Kā jāmaksā nodokļi?
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ienākuma nodokļa aprēķināšanai jāievēro likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pants. Apliekamo ienākumu aprēķina kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību. Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību.
Deklarācija. Līdz pēctaksācijas gada 1. aprīlim jāiesniedz VID pēc savas deklarētās dzīvesvietas gada ienākumu deklarācija. Ienākuma nodokļa likme no saimnieciskās darbības 2009. gadā vēl ir 15 procenti. (Finanšu ministrija prognozē, ka to varētu paaugstināt līdz 23 procentiem.)
Avanss. Vienlaikus ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1. aprīlim vai mēnesi pēc darbības uzsākšanas, skolotājs iesniedz VID avansa aprēķinu, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Par pirmo saimnieciskās darbības gadu avansa maksājumus var iesniegt un maksāt brīvprātīgi. Pēc tam – obligāti. Avansa maksājumu termiņš ir 15. marts, 15. maijs, 15. augusts un 15. novembris.
VSAOI
Ievērojot likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, skolotājs ir pašnodarbināta persona, ja ir reģistrējies VID kā saimnieciskās (profesionālās) darbības veicējs. Obligāti jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam, ja saņemtie ienākumi (peļņa) mēnesī ir 180 lati. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme pašnodarbinātajam ir 30,48 procenti. Pašnodarbinātais maksā nodokli tikai tad, ja ir gūti faktiskie ienākumi. Ja tie nav gūti, tad nemaksā. Pašnodarbinātajam atskaites VID ir jāiesniedz katru ceturksni līdz 15. datumam.
PVN
Par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju obligāti jāreģistrējas tikai tad, ja par neatkarīgu skolotāja darbu iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegts 10 000 latu apgrozījums (ieņēmumi) no apliekamiem darījumiem. Kamēr šāds slieksnis nav sasniegts, PVN reģistrā var arī nereģistrēties. Tas nozīmē, ka nodokļa rēķini un kvītis par pakalpojumiem izrakstāmas bez PVN 21 procents. Kad persona ir reģistrējusies PVN reģistrā, tad visos rēķinos, kases aparātā, kvītīs – pakalpojuma cenai pievieno PVN likmi.
PVN deklarācijas iesniedz VID reizi mēnesī līdz nākamā mēneša 15. datumam. Līdz šim datumam veic arī nodokļa nomaksu budžetā. Persona, kura ir reģistrējusies kā PVN maksātāja, drīkst atskaitīt PVN priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem un izejmateriāliem (precēm).
PVN maksā tikai par apliekamiem darījumiem. Neapliekamie darījumi noteikti likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 6. pantā. Daļa no tiem ir šādi:
Vai nepieciešami datori?
Ļoti svarīgi ir zināt, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumu 98. punktā paredzēts, ka no 2010. gada 1. janvāra visām juridiskām un fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību, ir pienākums iesniegt VID pārskatus un deklarācijas tikai elektroniskā veidā. Saskaņā ar pārejas noteikumu 99. punktu nodokļu maksātājiem, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma, ir tiesības iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā veidā līdz 2011. gada 1. janvārim.
