Visi grozījumi – vienā dokumentā
Ierosinājums par atsevišķu “krīzes likumu” radies, lai nodrošinātu darbiniekus pret valsts iestāžu un darba devēju organizāciju pēkšņu vēlmi apturēt kāda normatīvā akta darbību vai veikt tajā pamatīgas izmaiņas steidzīgā kārtā bez diskusijām un konsultācijām ar sociālajiem partneriem, aizbildinoties, ka valstī ir krīze. Tāpēc, piemēram, Darba likumā jāmaina punkts par virsstundu apmaksu, skaidro LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Viņaprāt, šīs izmaiņas Darba likumā ir ieinteresēti veikt darba devēji, lai pēc tam, kad valstij grūtie laiki būtu pārdzīvoti, varētu turpināt strādāt pēc krīzes laika regulējuma, kuru raksturo dažādi darba devējiem labvēlīgi nosacījumi.
P. Krīgers: “Tāpēc būtu labi, ja visus grozījumus varētu apvienot vienā kopējā dokumentā, kas būtu saprotams gan darba devējiem, gan arodbiedrībām, gan darbiniekiem. Tajā būtu ierakstītas garantijas, normas, par kurām esam vienojušies un par kurām cilvēkiem ir skaidrs, ka tas ir tikai uz krīzes laiku – līdz 2012. gada 1. janvārim.” Tāpēc viena jauna likuma izveide pasargātu, piemēram, no daudziem Darba likuma grozījumiem jeb, P. Krīgera vārdiem runājot, nenotiktu likumu raustīšana. Runa ir par vienu likumprojektu, kurā būtu apkopoti būtiskākie sociālie jautājumi, kam krīzes laikā ir īpašs regulējums.
"Viena jauna likuma izveide pasargātu no daudziem Darba likuma grozījumiem."
Tādējādi, izstrādājot “krīzes likumu”, no grozījumiem varētu pasargāt ne tikai Darba likumu, bet arī citus normatīvos aktus, piemēram, likumus “Par valsts pensijām”, “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” un vairākus citus normatīvos aktus.
Pēc 2012. gada 1. janvāra notiktu atgriešanās pie pašreizējā darba tirgus attiecību regulējuma, ko nosaka Darba likums un citi normatīvie akti, tostarp par darba aizsardzību.
Uz laiku plānāks maizes rieciens
“Ja Darba likumā tiks ietverta redakcija, ka visas piemaksas un pabalsti tiek samazināti, skaidrs, ka šis īsais krīzes periods var ievilkties ilgi. Tā sabojāt Darba likumu, kas nozīmības ziņā atrodas uzreiz aiz Satversmes blakus Civillikumam, būtu diezgan bezatbildīgi salīdzinoši īsa krīzes perioda dēļ,” uzskata LBAS konsultants darba tiesību jautājumos Kaspars Rācenājs.
Populārākie darba devēju priekšlikumi grozījumiem Darba likumā ir atlaišanas pabalstu, piemaksu par nakts darbu un virsstundām samazināšana. K. Rācenājs norāda, ka tas vien valsti no krīzes laukā neizvedīs, taču šo izdevumu pozīciju samazināšana varētu būt šaura taciņa, pa kuru laipojot izeja no krīzes varētu būt sagaidāma drīzāk, nekā atstājot visu tā, kā ir. Tāpēc LBAS esot gatava konstruktīvām diskusijām, priekšlikumiem, kā noteiktā laika periodā par šiem jautājumiem runāt. “Viens no “krīzes likuma” galvenajiem nosacījumiem – tas ir tikai uz laiku,” uzsver K. Rācenājs. Tāpēc, lai arī jaunais normatīvais regulējums paredzētu mazāk garantiju un priekšrocību darbiniekiem, viņi zinātu, ka tas ir īslaicīgi, nevis uz visu mūžu. Otrs svarīgs likumprojekta izstrādes nosacījums ir tā veidošana tiešā sadarbībā ar arodbiedrībām.
Ne vienmēr vainojama krīze
LBAS pārstāvji sarunās ar darba devējiem esot dzirdējuši priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kam nav sakara ar krīzi. Piemēram, ierosinājumu samazināt vai atcelt papildu samaksu par darbu naktī. P. Krīgers uzsver, ka nakts darbs nav jāskata kā cilvēku vēlme nopelnīt vairāk, bet gluži otrādi – kā strādājošo veselības riska faktors. Tāpēc par to cilvēks saņem papildu samaksu. Ir dažādas profesijas, piemēram, veselības aprūpē, kurās nakts darbs ir neizbēgams. “Tāpēc nevajag to saistīt ar krīzi un mēģināt šīs izmaiņas iedabūt Darba likumā! Piemēram, Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība ir cīnījusies, lai pārdevējiem valsts svētku dienās nevajag stāvēt aiz letes un tirgot, piemēram, pelmeņus, jo tos var nopirkt iepriekšējās dienās. Nevaram panākt, lai darba devēji sakārto šo darba organizācijas jautājumu. Ja viņi par darbu svētku dienās nevēlas maksāt dubultā, tad lai veikals svētku dienās ir slēgts. Un šīs vienkāršās situācijas nevajag saistīt ar kardinālām izmaiņām Darba likumā,” norāda P. Krīgers.
Lietussargs pēc lietus
Maija nogalē LBAS priekšlikumu izstrādāt likumu ekonomiskās recesijas periodam iesniedza Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un premjeram Valdim Dombrovskim. Jūnija sākumā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šo arodbiedrību ideju konceptuāli atbalstīja. Komisijas priekšsēdētāja biedre Silva Bendrāte gan norādīja, ka ir būtiski izšķirties, vai krīzes laika likums tiktu attiecināts tikai uz darba un sociālo jomu vai arī tas aptvertu daudz plašāku nozaru kopumu, informē Saeimas preses dienests.
"Ja darba devēji par darbu svētku dienās nevēlas maksāt dubultā, tad lai veikals svētku dienās ir slēgts."
Savukārt deputāts Māris Grīnblats pauda, ka “krīzes jumta likuma” ideja, iespējams, ir nedaudz novēlota, jo tajā vairs nav iespējams ietvert likumu izmaiņas, kas jau iesniegtas Saeimā budžeta grozījumu paketē: „Vai ir vērts pirkt lietussargu, ja lietus iet uz beigām?”
Arodbiedrību pārstāvji apstiprina bažas, ka šī ideja, tāpat kā dažkārt citi ierosinājumi, dažādos tās attīstības punktos tiks novilcināti tik ilgi, kamēr vairs nebūs nepieciešamības pēc šāda likuma. Likumprojekta idejas tālāka virzība iespējama tikai pēc paredzētās budžeta grozījumu pieņemšanas Saeimā šā gada 17. jūnijā, atzina P. Krīgers. Viņš uzskata, ka tās īstenošanai lielas pūles nebūtu jāiegulda – vienā dokumentā jāapkopo savstarpējās diskusijās apspriestie darbinieku un darba devēju priekšlikumi darba tirgus sakārtošanai pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Lai gan P. Krīgers atzīst, ka ir vairāki jautājumi, kuros darbiniekiem un darba devējiem ir pretēji viedokļi, iespējams, zinot, ka jaunie nosacījumi būs tikai uz konkrētu laiku (diviem gadiem), sarunu virzība būs ātrāka.
