Kādas darba tiesības, ja valstī krīze!

Vairāk sūdzību, konsultāciju, iesniegumu

Negatīvās tendences apliecina arī skaitļi. VDI direktore Rita Elce informē, ka inspekcijā sniegto konsultāciju skaits strādājošajiem liecina: situācija ir saspringa. Šā gada pirmo divu mēnešu laikā VDI speciālisti telefoniski un klātienē snieguši 10 036 konsultācijas. VDI darbinieki uzsver, ka konsultāciju un sūdzību skaits augs arī turpmāk, jo pieaug arī bezdarba līmenis. Inspekcija saņem arī neierasti daudz rakstisku iesniegumu: 2007. gadā saņemti 3234 iesniegumi, 2008. gadā – 4775, bet šā gada divos mēnešos – jau 1320 iesniegumi. Lielākā daļa no saņemtajām sūdzībām ir saistītas ar neizmaksātām darba algām un kompensācijām, kā arī atlaišanas gadījumiem, liecina VDI apkopotā informācija. Esot arī daži nelegālās nodarbinātības gadījumi. Šā gada pirmajos divos mēnešos VDI ir reģistrēti 158 bez darba līguma strādājošie, taču R. Elce ir pārliecināta, ka nelegālās nodarbinātības apmēri šogad varētu pieaugt.

Pēc VDI pārstāves teiktā, šobrīd aktuāla ir vēl kāda tendence. Daudzi bezdarbnieki, saņemot bezdarbnieku pabalstu, turpina strādāt nelegāli. Piemēram, janvārī no visiem konstatētajiem nelegāli nodarbinātajiem 12% bija reģistrējušies kā bezdarbnieki, tātad viņi saņēma pabalstus, kā arī aplokšņu algas. Aptuveni 10% no visiem nodarbinātajiem Latvijā šobrīd strādā nelegāli. „Nelegālo nodarbinātību atklāt ir grūti, tāpēc nereti tā tiek atklāta pilnīgi nejauši, un tā ir tikai "aisberga" redzamā daļa. Piemēram, darbinieks atnāk sūdzēties par to, ka darba devējs viņam neizmaksā algu, taču sarunas gaitā atklājas, ka algu viņš saņem aploksnē," situāciju skaidro R. Elce.

"Darba devēji domā, ka likumi krīzes laikā nav jāievēro, un uzskata, ka līdzekļus var ekonomēt, pasliktinot strādājošo darba apstākļus."

„Inspekcija pašlaik strādā kā ugunsdzēsēji. Situācija ir ļoti nopietna, jo arī mūsu resursi ir ierobežoti,” atzīst R. Elce. Viņa min vēl kādu satraucošu faktu: divos gada mēnešos darbavietās Latvijā gājuši bojā jau 13 cilvēki, tas nozīmē, ka krīzes laikā darba devējiem ir citas prioritāte, nevis darba drošības jautājumi. „Mēs ļoti pūlējāmies, lai uzlabotu strādājošo darba apstākļus. Bet krīzes laikā daudzviet viss mūsu padarītais ir izpostīts,” ir sarūgtināta VDI direktore.

Krīzi izmanto savā labā

Realitāti spilgti atspoguļo arī arodbiedrību pieredze. „Tie, kas meklē palīdzību pie mums, apliecina, ka darba tirgus pēdējā laikā ir manāmi izmainījies un - uz slikto pusi. Tie koplīgumi, kas bija noslēgti, tiek lauzti vai netiek ievēroti. Sociālo partneru viedokļos ieklausās negribīgi,” solot jebkurā gadījumā strādājošos atbalstīt un viņiem palīdzēt, atzīst LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Viņš brīdina par darba devēju tendenci atrunāties ar krīzi, lai klaji pārkāptu darba tiesību un darba aizsardzības pamatprincipus. „Darba devēji domā, ka likumi krīzes laikā nav jāievēro un uzskata, ka līdzekļus var ekonomēt, pasliktinot strādājošo darba apstākļus,” saka P. Krīgers. Diemžēl sliktu piemēru privātajiem darba devējiem pašlaik rāda arī valsts un tās uzņēmumi.

LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča uzsver, ka informētāki par savām tiesībām ir cilvēki, kuri iestājušies arodbiedrībās. Viņi jau laikus informē arī citus kolēģus, kā arī konsultējas, neļaujot sevi apkrāpt.

"Juristi īpaši iesaka uzmanīties darbiniekiem, ko darba devējs pasūtījumu trūkuma dēļ lūdz doties bezalgas atvaļinājumā."

Par laimi, ne visos uzņēmumos darba devēji ir negatīvi noskaņoti pret saviem darbiniekiem. Arodbiedrību pieredze liecina, ka uzņēmumos, kuros darbojas arodbiedrības, tiek rīkotas abpusējas sarunas, darbiniekus informē par situāciju uzņēmumā un kopīgiem spēkiem tiek meklēta izeja. Nereti abpusēji notiek vienošanās par došanos bezalgas atvaļinājumos vai saīsinātām darba dienām, maksimāli saglabājot darbavietas.

“Darba vietu saglabāšana ir nozīmīga, jo darba attiecībās esošie cilvēki ir sociāli nodrošināti, bet, stājoties bezdarbnieku rindās, iziet no darba aprites, kur vēlāk atgriezties ir ievērojami grūtāk,” uzsver P. Krīgers.

Darba devēju rīcība – nekaunīga un pārdroša

Konkrētus piemērus par strādājošo problēmām min LBAS jurists un konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs.

Pēdējā laikā darba devēji arvien tendenciozāk neievēro darba uzteikuma termiņus un darbinieku atlaišanas procedūru. Darba devēji bez iepriekšēja brīdinājuma uzsaka darbu, lai gan noteiktais darba uzteikuma termiņš ir viens mēnesis. Sak’, sēdi mājās un gaidi labākus laikus! „Piedod, valstī krīze,” atrunājas darba devējs, lai gan nekur nav teikts, ka ekonomiskās krīzes laikā pēkšņi sāk darboties citi likumi.

Tāpat darba devēji neizmaksā algas, pat vilto strādājošo parakstus. K. Rācenājs pamanījis, ka visneapskaužamākajā situācijā pašlaik ir krievu valodā runājošie. Viņi daudz biežāk paraksta to, ko līdz galam neizprot. Turklāt darba devēji ar nolūku nepareizi iztulko parakstāmo dokumentu. Tāpat darbinieki arvien mēdz parakstīt baltas lapas vai dokumentus bez precīzi norādīta datuma. Šādi rīkojoties, kādā rītā var atklāties, ka vakar, izrādās, esi parakstījis darba uzteikumu. Patiesībā darba devējs jau sen parakstītā papīrā vakar ir ierakstījis sev labvēlīgu datumu. K. Rācenāja pieredzē ir bijuši arī gadījumi, kad darba devējs nekaunīgi pats paraksta kādu dokumentu darbinieka vārdā - ej nu un tiesājies!

"Jebkura strādājošajam neizmaksātā darba alga ir kaitējums arī valstij."

Juristi īpaši iesaka uzmanīties darbiniekiem, kurus darba devējs pasūtījumu trūkuma dēļ lūdz doties bezalgas atvaļinājumā. Mēdz notikt tā: darbinieks, labu gribēdams, ļauj darba devējam meklēt pasūtījumus un uz darbu nenāk, savukārt darba devējs jau nākamajā rītā balts uz melna noformē dokumentu, ka darbinieks bez attaisnojoša iemesla nav ieradies darbā. Vienā dienā nav, otrā dienā nav... Kam gan mūsdienās vajadzīgs darbinieks, kas kavē darbu vairākas dienas pēc kārtas!? Tāds noteikti jāatlaiž! Kad darbinieks ierodas pie darba devēja painteresēties, kad tad varēs atgriezties darbā, izrādās, ka nevarēs... Viņš ir atlaists. Sūdzēties? Kam un par ko? Vai darbiniekam būs abu pušu parakstīts dokuments par došanos bezalgas atvaļinājumā? Nebūs! Izrādās, ka krīzes laikā mutvārdu vienošanās, godavārds un cilvēcīga sarunāšana visbiežāk diemžēl ir savtīga izlikšanās un meli.

LBAS atgādina, ka jebkurš strādājošais var meklēt bezmaksas palīdzību un padomu LBAS konsultatīvajos centros Rīgā, Valmierā, Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā.

Vajadzīga darba tiesa

Tajā pašā laikā vērsties tiesā un tur meklēt savu taisnību strādājošajiem kļūst arvien sarežģītāk, jo arī tiesas ir pārslogotas. Strādājošajiem ir gandrīz neiespējami pašiem uzrakstīt tik labu prasības pieteikuma, lai tiesa to nenoraidītu. „Vēl nesen tiesas vairāk bija darbinieku pusē, bet nu uz strādājošo iesniegumiem skatās daudz prasīgāk,” atzīmē K. Rācenājs. Viņš uzsver, ka jau tuvākajā laikā vajadzētu rīkot tikšanos ar darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem saistītajiem juristiem, lai viņi apzinātu situāciju un dalītos pieredzē par veiksmīgākajiem risinājumiem.

Iespējams, situāciju varētu atrisināt īpašu darba tiesu izveidošana valstī, bet arī tām tuvākajā laikā pašlaik atrast naudu valsts nesola. Celtnieku arodbiedrības valdes locekle Māra Tomsone atgādina, ka aizvadītajā vasarā viņu arodbiedrība savā 5. kongresā aktualizēja jautājumu par darba tiesām. „Par savu ierosmi informējām Saeimu, Ministru kabinetu un Tieslietu ministriju. Ir pagājis gandrīz gads, un atbildi esam saņēmuši tikai no Tieslietu ministrijas. Viņi atbildēja, ka pašiem strādājošajiem jākļūst daudz zinošākiem, turklāt šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā radīt jaunu tiesas instanci ministrija nesola. Ministrija arī uzsver, ka pašlaik par darba tiesību jautājumiem īpaši svarīgi ir izglītot arī tiesnešus,” stāsta M. Tomsone.

Arodbiedrības pārstāve uzskata, ka šādas tiesas tieši patlaban būtu jārada, jo – galu galā – jebkura strādājošajam neizmaksātā darba alga ir kaitējums arī valstij.