Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mācību gada noslēguma pārbaudes darbi
Ar izglītības iestādes pedagoģiskās padomes ieteikumu direktoram ne vēlāk kā līdz pirmā semestra beigām ir tiesības noteikt ne vairāk kā divus mācību gada noslēguma pārbaudes darbus 5., 7. un 8. klasē, kā arī 10. un 11. klasē un apstiprināt šo darbu programmu.
Pēcpārbaudījumi un konsultācijas
Skolēnam mācību gada beigās pēcpārbaudījumi un konsultācijas ir obligāti tajos priekšmetos, kuros vērtējums 1.–4. klasē neatbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, gada vērtējums ir zemāks par četrām ballēm vai gada vērtējums nav saņemts, bet 5.–8. un 10.–11. klasē gada vērtējums ir zemāks par četrām ballēm vai gada vērtējums nav saņemts.
Pēcpārbaudījumus un konsultācijas skola organizē šādā kārtībā:
Pēcpārbaudījuma vērtējumu ieraksta klases žurnālā un mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā.
Šī kārtība attiecas arī uz eksterņiem: lai saņemtu gada vērtējumu izglītības programmā noteiktajos mācību priekšmetos, eksternis kārto eksāmenus (ieskaites) izglītības iestādes norādītajos termiņos.
Gada vērtējums mācību priekšmetā
Gada vērtējumu mācību priekšmetā izliek visās klasēs (izņemot 3. un 6. klasi), ņemot vērā 1. un 2. semestra vērtējumu, kā arī mācību gada noslēguma pārbaudes darba vērtējumu un pēcpārbaudījumu vērtējumu (ja tādi ir noteikti). 3. un 6. klasē gada vērtējums mācību priekšmetā tiek izlikts, papildus ņemot vērā valsts pārbaudes darba vērtējumu. Eksternim – personai, kura, sasniegusi 18 gadu vecumu, vēlas iegūt noteiktu profesionālo kvalifikāciju pašizglītības formā, – tiek ņemti vērā nokārtoto eksāmenu (ieskaišu) vērtējumi.
Ja par gada vērtējumu rodas nesaskaņas
Ja par skolēna gada vērtējumu kādā mācību priekšmetā rodas nesaskaņas, kuras neizdodas atrisināt pārrunās starp vecākiem un attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju, saskaņā ar vecāku rakstisku pieprasījumu divu nedēļu laikā pēc gada vērtējuma mācību priekšmetā rakstiskas paziņošanas direktors izveido skolēna mācību sasniegumu noteikšanas komisiju (pieaicinot mācību priekšmeta metodiskās komisijas pārstāvjus un citus skolotājus), un minētā komisija, pamatojoties uz mācību priekšmeta standartu, mācību priekšmeta programmā noteiktajām prasībām un iegūtajiem mācību sasniegumu vērtējumiem mācību gadā, sniedz rakstisku atzinumu direktoram. Direktors pieņem lēmumu par skolēna gada vērtējuma attiecīgajā mācību priekšmetā apstiprināšanu vai pārskatīšanas kārtību un informē par to vecākus.
Lēmuma par skolēna pārcelšanu (atstāšanu) paziņošana
Lēmumu par skolēna pārcelšanu vai atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē izglītības iestāde noformē ar direktora rīkojumu un mācību gada beigās rakstiski paziņo vecākiem un skolēnam, izdarot attiecīgu ierakstu liecībā.
Ja skolēns pēc 12. klases ir saņēmis liecību un vēlas uzlabot vērtējumu kādā valsts pārbaudes darbā, viņš līdz mācību gada 15. decembrim iesniedz direktoram rakstisku iesniegumu, kurā norāda valsts pārbaudes darbu, kuru vēlas kārtot.
"Statistikas dati liecina, ka aptuveni 13% jauniešu, kas sāk mācības 10. klasē, neiegūst vidējo izglītību. Daļa mācības kādā no vidusskolas klasēm pārtrauc, bet daļa 12. klasi pabeidz, iegūstot nevis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, bet tikai liecību."
Ja skolēns vēlas iegūt vai uzlabot gada vērtējumu kādā mācību priekšmetā (ne vairāk kā divos), viņš mācību gada pirmā semestra laikā iesniedz direktoram rakstisku iesniegumu. Šādos gadījumos skolēns tiek reģistrēts izglītības iestādē kā eksternis.
Iespēja vienā gadā apgūt vairāku klašu mācību saturu
Īpašos gadījumos, ja skolēnam ir atbilstošas zināšanas, iemaņas un prasmes, sociālā un psiholoģiski emocionālā gatavība, izglītības iestādes pedagoģiskā padome lemj par iespēju viņam konkrētā izglītības programmā vienā gadā atzīt par apgūtu divu vai vairāku klašu mācību priekšmetu (kursu) programmu saturu.
Tādā gadījumā vecākiem ne vēlāk kā mēnesi pirms mācību gada beigām jāiesniedz direktoram pamatots iesniegums ar lūgumu atļaut bērnam vienā gadā apgūt divu vai vairāku klašu mācību priekšmetu (kursu) programmu saturu. Jautājumu izskata izglītības iestādes pedagoģiskā padome. Direktors pēc konsultēšanās ar skolēna pedagogiem, kā arī pēc vecāku iesnieguma izvērtēšanas ar rīkojumu nosaka nepieciešamās ieskaites par turpmāk paredzēto mācību priekšmetu (kursu) programmu saturu un noteiktos valsts pārbaudes darbus (rezultāti tiek noformēti protokola veidā).
Stingrāki nosacījumi pārcelšanai uz nākamo vidusskolas klasi
IZM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par obligātajām prasībām skolēnu uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē paredz, ka vidusskolas 10. un 11. klasē jaunieši tiks pārcelti tikai ar sekmīgām atzīmēm (četras un vairāk balles). Atbalstu šādu prasību palielināšanai dažādās sarunās un auditorijās pauduši gan ministrijas sociālie un sadarbības partneri, gan skolu direktori, skolotāji un skolēnu vecāki.
Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti pieļauj 10.–11. klašu skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē ar divām nesekmīgām atzīmēm. Taču statistikas dati liecina, ka aptuveni 13% jauniešu, kas sāk mācības 10. klasē, tomēr neiegūst vidējo izglītību. Daļa mācības kādā no vidusskolas klasēm pārtrauc, bet daļa 12. klasi pabeidz, iegūstot nevis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, bet tikai liecību.
Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu vidusskolā mācības var sākt jaunieši, kas ieguvuši apliecību par pamatizglītību (nevis liecību). Apliecību par pamatizglītību skolēns saņem, ja vērtējums, zemāks par četrām ballēm, ir ne vairāk kā trijos mācību priekšmetos gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem. Lai arī valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus 10. klasē, ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus, pieredze rāda, ka, sākot mācības vidusskolā, ne visi jaunieši pret mācību procesu un savas karjeras plānošanu izturas atbildīgi.
MK noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 1. novembra noteikumos Nr. 822 „Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)”” Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts šā gada 12. februārī, un tiek plānots, ka pēc tā saskaņošanas un apstiprināšanas MK minētie grozījumi noteikumos stāsies spēkā ar 2009./2010. mācību gada 1. septembri.
