Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LGA dotās garantijas paplašina to dzīvokļu īpašnieku loku, kam pieejams banku aizdevums māju siltināšanai.
LV portāla infografika
Galvenie nosacījumi ir šādi:
Minēto pakalpojumu - kredīta garantijas aizdevuma saņemšanai bankā - dzīvokļu īpašniekiem nodrošina Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).
LGA uztic problemātiku, kas saistīta ar mājokļu siltināšanu
"Latvijas Garantiju aģentūra ir kvalificēts finanšu instrumentu pārvaldnieks, kura kompetencē atrodas dažādu veidu garantijas, riska kapitāls, komercdarbības agrīnais finansējums un citi instrumenti," stāsta LGA direktors Ivars Golsts.
"Kredīta garantija ir LGA uzņemtās saistības situācijā, ja mūsu klients kāda iemesla dēļ savlaikus nav spējīgs komercbankai atmaksāt nepieciešamo maksājumu. LGA šādā gadījumā uzņemas komercbankai kompensēt neatmaksātā finansējuma pamatsummu.
Ekonomikas ministrija, sagatavojot grozījumus MK noteikumos Nr.997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai" paralēli garantiju piešķiršanai saimnieciskās darbības veicējiem mums uzticēja arī problemātiku, kas saistīta ar mājokļu siltināšanu."
Atbilstoši minētā normatīvā akta jaunajā redakcijā noteiktajam tagad garantijas var saņemt arī daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotās personas, kas nodrošina projekta īstenošanu programmas "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros.
Taču ir zināmas atšķirības, ja garantijas mājas siltināšanai vēlas saņemt, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrība (DzĪB) vai energoservisa kompānija (ESKO). MK noteikumu 3.2.punktā uzsvērts, ka garantijas var saņemt tikai tad, ja projekta ietvaros netiek veikta saimnieciskā darbība.
"LGA uzņemas komercbankai kompensēt neatmaksātā finansējuma pamatsummu."
Savukārt ESKO kā komersantam garantiju saņemšanai noteikumi un prēmiju likmes būs citādas: kaut gan abas juridiskās personas veic vienu un to pašu darbu (renovē dzīvojamās mājas), LGA īpaši izvērtē šīs komercsabiedrības biznesa risku.
"Atbilstoši grozījumiem MK noteikumos dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai apsaimniekotājiem gada prēmiju likme ir noteikta 0,65 procentu apmērā," uzsver LGA projektu vadītājs Māris Vasiļjevs. "Savukārt apsaimniekotājam, ja tas ir komersants, LGA ir jāiesniedz apliecinājums, ka saņemtos kredītresursus, kas tiks nodrošināti ar LGA izsniegto garantiju, kā arī to īstenošanas rezultātā radies labums tālāk nekalpos pilnvarotās personas saimnieciskās darbības sekmēšanai. Tādējādi pilnvarotā persona apliecina, ka reālie labuma guvēji projekta īstenošanas rezultātā būs dzīvokļu īpašnieki. Garantijas termiņš var būt līdz desmit gadiem, un šī summa nevar būt lielāka par 80 procentiem no bankas aizdevuma apmēra."
Garantija ir nepieciešama, ja banka viena neuzņemas finansēšanas risku, skaidro I.Golsts. "Šāda situācija veidojas tad, ja, izvērtējot projektu, banka secina, ka kāda no riska sastāvdaļām ir lielāka, nekā to pieļauj tās kreditēšanas politika. Tad kredītiestāde vēršas pie aģentūras pēc papildu nodrošinājuma, kas arī ir LGA sniegtā garantija.
Ja dzīvokļu īpašnieki bez problēmām bankā vienojas par finansējumu, mūsu palīdzība nav nepieciešama. Taču būtu grūti bankām kaut ko pārmest par kredītu atteikumiem, jo tās var uzņemties tikai apzinātu, samērojamu un bankas politikai atbilstošu kredītrisku. Tāpēc pārmetumi šeit būtu nevietā."
LGA garantijas ir pieprasījuši lielākie Latvijas banku sektora dalībnieki: SEB, "Swedbanka" un "Nordea". SEB ir arī viena no lielākajām dzīvojamo māju renovācijas kreditētājām, kas daudzus gadus strādā ēku energoefektivites paaugstināšanas jomā.
Uz riska robežas
Kad dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu renovēt savu namu, viens no pirmajiem projekta īstenošanas jautājumiem ir saistīts ar finansēm. Tomēr, ja banka atsaka kredītu, palīdzību nevar sniegt arī Garantiju aģentūra.
Ja riski ir ļoti augsti, bet vēl nav pārkāptas pieļaujamās robežas, bankas parasti vēlas saņemt LGA papildu garantijas. Piemēram, siltināmā nama iedzīvotāju parāds par komunālajiem pakalpojumiem ir tuvu slieksnim, kuru banka uzskata par nepieņemamu. Lēmumu par kredīta izsniegšanu var ietekmēt arī dzīvojamās mājas atrašanās vietas attīstības perspektīvas, piemēram, tā atrodas apvidū, no kura aizbrauc iedzīvotāji vai nākotnē nav paredzama ražošanas attīstība.
"Jebkura finansētāja uzdevums ir prognozēt, vai aizņēmējs kredītu varēs atdot," uzsver I.Golsts. "Šajā gadījumā tiek ņemta vērā attiecīgā rajona ekonomiskā aktivitāte, iespējamo darbavietu skaits un citi faktori, lai nodrošinātu kredīta atmaksu arī pēc pieciem, desmit un divdesmit gadiem."
Vispirms sarunas ar banku
Lai īstenotu nama renovācija, DzĪB pilnvarotai personai vispirms ir jāsāk sarunas ar banku par aizdevuma piešķiršanu. Kad banka šo pieteikumu ir izskatījusi un pieņēmusi lēmumu piešķirt kredītu taču ar papildu nodrošinājumu, tā pati vēršas LGA pēc papildu garantijām.
"Šī secība būtu šāda: DzĪB iesniedz nepieciešamos dokumentus bankā, kura tos izskata," stāsta I.Golsts. "Ja banka uzskata, ka nepieciešamas garantijas, tā vispirms sazināsies ar LGA. Tad mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē ir jāpieņem lēmums, kurā jāapstiprina fakts par garantijas saņemšanu, jo šajā gadījumā daļu naudas resursu nāksies novirzīt garantijas prēmijai un par to ir jāinformē dzīvokļu īpašnieki. Jāpiebilst, ka šāda sistēma vienkāršo dokumentu kārtošanu. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem vai komersantiem nav jāiziet papildu dokumentu kārtošanas aplis. Tāpēc garantiju saņemšanas sistēma ir maksimāli vienkāršota.
"Garantijas termiņš var būt līdz desmit gadiem."
Un vēl – pirms uzsākt sarunas ar banku par kredīta ņemšanu, tomēr lietderīgi būtu kontaktēties ar LGA par iespējām vajadzības gadījumā garantijas saņemt."
Saņemot garantijas, banka neapšaubāmi vēlas rast nodrošinājumu, lai aizdevuma maksājumi būtu saistoši attiecīgās mājas esošajiem un nākamajiem dzīvokļu īpašniekiem. Tieši tāpēc banka parasti prasa krietni augstāku akcepta slieksni, nekā paredz normatīvie akti. Šajā gadījumā 50 procentu plus vienas balss vietā jāvārds jādod attiecīgi lielākam skaitam dzīvokļu īpašnieku.
Tāpat, kārtojot dokumentus LGA, parakstot īpašu veidlapu, kuras paraugs atrodams aģentūras mājaslapā, jāapliecina, ka attiecīgā DzĪB neveic saimniecisko darbību. Parakstot šo dokumentu, dzīvokļu īpašnieku kopība LGA dod tiesības veikt uzraudzību un kontroli garantijas darbības laikā. Savukārt pilnvarotā persona apņemas nodrošināt pieeju visiem ar garantēto finanšu pakalpojumu saistītajiem dokumentiem un tā ietvaros veiktajiem darbiem un sniegtajiem pakalpojumiem.
LGA jāiesniedz arī iesniegums, projekta apraksta, līguma ar LIAA, energoaudita kopija. Šos dokumentus sagatavo attiecīgā nama dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona.
Kredītu uzraudzība ir svarīga banku darbības joma. Savukārt LGA saņem izsmeļošu informāciju par tās rezultātiem. Taču, ja tā ir maldinoša, bankai jārēķinās, ka nesaņems aģentūras garantēto kompensāciju. Tāpēc kredītiestādes ir ieinteresētas sniegt objektīvas ziņas par kredīta pieprasītāju.
"Ja banka atsaka kredītu, palīdzību nevar sniegt arī Garantiju aģentūra."
Dzīve ir dzīve, un var veidoties situācija, ka kredīta ņēmējs kāda iemesla dēļ parādu bankai nevar atmaksāt. Tad banka lauž līgumu ar kredīta ņēmēju un no LGA pieprasa nolīgto kompensāciju, kuru garantējusi aģentūra. Savukārt bankas pienākums ir veikt līdzekļu piedziņu.
Šī situācija pagaidām gan tiek aplūkota tikai teorētiskā līmeni, jo LGA līdz šim praksē nav nācies izmaksāt kompensācijas daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektos.
LGA atbalstu saņēmušas jau 19 daudzdzīvokļu mājas
LGA šobrīd ir izsniegusi garantijas 19 daudzdzīvokļu māju renovācijai Limbažos, Siguldā, Smiltenē, Ozolniekos, Cēsīs un citās Latvijas apdzīvotās vietās. Savukārt līgumu noslēgšanas procesā ir Liepājas, Valmieras un Priekuļu dzīvokļu īpašnieki.
Garantijas dotas dzīvokļu īpašnieku biedrībām un namu apsaimniekotājiem – SIA "Ozolnieki KSDU", "Smiltenes NKUP" un citiem, kuri ir pilnvaroti veikt attiecīgo namu renovāciju.
Garantijas saņēmušās daudzdzīvokļu mājas ir dažādas, stāsta M.Vasiļjevs. "Dažās no tām bija nedaudz vairāk par desmit dzīvokļiem, bet dažās - gandrīz astoņdesmit. Parasti mazu namu renovācija, rēķinot uz kvadrātmetru, ir dārgāka, nekā tādu māju siltināšana, kurās ir daudzi desmiti dzīvokļu. Kopumā sasniedzamā energoefektivitāte visiem mūsu portfelī esošajiem namiem ir līdzīga – no 40 līdz 50 procentiem. Taču galīgie rezultāti būs zināmi pēc pirmās apkures sezonas."
