Šī gada maijā uzsāktās Aizsardzības ministrijas (AM) informatīvās kampaņas “Bruņojies ar zināšanām” ietvaros tapusi rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”. Rokasgrāmatā iekļautā informācija balstīta uz Ukrainas pieredzi cīņā pret Krievijas okupācijas armiju.
“Rokasgrāmatas tapšanā Aizsardzības ministrijas eksperti izmantoja informāciju no Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centra rokasgrāmatas “Ārkārtas situācijas vai kara gadījumā” materiāliem. Vienlaikus ministrijas eksperti nepārtraukti uzturēja komunikāciju ar Ukrainas kolēģiem. Rokasgrāmatas saturs ir pielāgots Latvijai, ņemot vērā Latvijā spēkā esošos tiesību aktus un valsts pārvaldes darbības principus,” par rokasgrāmatas saturu LV portālam stāsta AM pārstāvis.
Līdz šim AM jau izdevusi bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” un “Kā rīkoties krīzes gadījumā, ja dzīvo ārpus Latvijas”.
Rokasgrāmatu “Kā rīkoties kara gadījumā” veido trīs tematiskās sadaļas. Pirmajā, kurā doti padomi individuālās noturības veicināšanā, iekļautas norādes, kā sagatavot savu dzīvesvietu kara apstākļiem, tostarp, kā pielāgot pagraba vai citu pazemes telpu patvēruma vajadzībām. Skaidroti arī publisko patvertņu noteikumi, piemēram, ko uz tām drīkst un ko nedrīkst ņemt līdzi.
Tāpat šajā sadaļā ietvertas norādes par to, kā rīkoties, izdzirdot sirēnas vai sākoties apšaudēm, arī atrodoties savā mājoklī, kas nonācis bruņotu konfliktu zonā. Skaidrots, ko darīt, ja ir aizdomas par ķīmisko uzbrukumu, ņemot vērā, ka ķīmisko ieroču izmantošanu ne vienmēr var ātri noteikt. Norādīts, kā, atrodoties kaujas zonā, komunicēt ar militārpersonām, tostarp agresora bruņoto spēku militārajiem pārstāvjiem, ja agresors tobrīd kontrolē valsts teritoriju. Skaidrots, kā notiek evakuācija un kur uzzināt, ka tā tiek organizēta.
Plaši pievērsta uzmanība psihiskajai veselībai kara apstākļos. Uzskaitītas pazīmes, kas liecina par iekšēju izsīkumu, sniegti padomi psihiskās veselības uzturēšanai. Ietverti akūta stresa reakcijas un apātijas simptomi, ieteikts, kā rīkoties, ja kāds nonācis šādā stāvoklī.
Otrajā sadaļā skaidroti kopienas noturības principi. Norādīts, ka kara apstākļos būtiski iesaistīties kopienas iniciatīvās, piemēram, līdzekļu un pārtikas vākšanā karavīriem, bēgļiem vai citiem cietušajiem iedzīvotājiem.
Skaidroti arī uzņēmumu darba apstākļi, uzsverot, ka nepieciešamo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai privātajam sektoram jāturpina strādāt pēc iespējas ilgāk. Sniegta norāde uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 2. pielikumu, ko var izmantot uzņēmumu darbības nepārtrauktības plānu izstrādē.
Sadaļas noslēgumā ieteikts, kā palīdzēt iekšēji pārvietotām personām un kādus priekšdarbus pašvaldības un iedzīvotāji var paveikt jau šobrīd, piemēram, apzināt un iekārtot atbilstošas telpas iedzīvotāju izmitināšanai u. c.
Pēdējā rokasgrāmatas sadaļa veltīta valsts noturībai, skaidrojot, kādi normatīvie akti jau šobrīd definē kara apstākļus un kādas ir likumdevēja tiesības militāra apdraudējuma gadījumā.
Norādīts, ka Latvijas normatīvajos aktos karastāvoklis nav paredzēts kā īpašs tiesiskais režīms, atšķirībā no ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa. Vienlaikus Satversmes autori ir paredzējuši Valsts prezidenta un Saeimas kompetenci lemt par kara pasludināšanu, ja kāda cita valsts Latvijai to ir pieteikusi vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Savukārt atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22. panta sestajam paragrāfam kara laiks iestājas tad, ja ārējs ienaidnieks ir izdarījis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.
Tāpat šajā sadaļā skaidrota Nacionālo bruņoto spēku nozīme un rīcība kara apstākļos, kā arī valsts un pašvaldības iestāžu darba organizācija, uzsverot, ka iestādes jau šobrīd plāno savu darbības nepārtrauktību un uzlabo gatavību sniegt nepieciešamo atbalstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā.
Skaidrots arī, kā nodrošināma kritisko infrastruktūru darbības nepārtrauktība, norādot, ka tai jau tagad ir noteiktas dažādas drošības prasības, savukārt kara apstākļos izšķirīga loma paredzēta kritiskajam personālam – iedzīvotājiem –, kam noteikts pienākums strādāt izņēmuma stāvokļa laikā.
AM pārstāvis LV portālam norāda, ka ministrijas ieskatā Latvijas iedzīvotāji ir ļoti ieinteresēti iegūt vairāk informācijas par nepieciešamo rīcību dažādās krīzes situācijās, taču visbiežāk nezina, ar ko sākt. Tāpēc būtiski ne tikai izdot šādas rokasgrāmatas, bet arī rīkot informatīvus pasākumus par rīcību krīzes gadījumā.
Arī Jaunsardzes centra (JC) direktors pulkvedis Aivis Mirbahs LV portālam skaidro, ka visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā ir absolūti nepieciešams, lai katrs Latvijas iedzīvotājs pasargātu sevi un savu ģimeni, kā arī nesadarbotos ar iebrucējiem un atbalstītu Latvijas spēku struktūras.
“Krīzes situācijas ir saistītas ar paaugstinātu stresa līmeni, un ne katrs Latvijas iedzīvotājs ikdienā tiek pie iespējas trenēt savu stresa noturību. Tādējādi rīkošanās pēc speciālistu ieteiktā plāna vai uzdevumu saraksta palīdz katram Latvijas iedzīvotājam neapjukt krīzes situācijās un izvēlēties jēgpilnu rīcību,” norāda A. Mirbahs.
Pulkvedis arī piebilst, ka rokasgrāmatas “Kā rīkoties kara gadījumā” temati iekļauti valsts aizsardzības mācībā, par kuras saturu atbildīgs JC.
“Līdz šim JC balstījās uz 72 h somas materiāliem un plašākam kontekstam izmantoja Zviedrijas un Lietuvas informatīvos materiālus, savukārt tagad ar gandarījumu primāri izmantosim Aizsardzības ministrijas rokasgrāmatu,” pauž A. Mirbahs.
Vienlaikus A. Mirbahs atgādina, ka divu vienādu situāciju nav, tāpēc nedrīkst aizmirst par kritisko domāšanu.
“Rokasgrāmata ir veidota tipveida situācijām un neparedz šabloniskus risinājumus, citiem vārdiem sakot, kritiskā domāšana krīzes situācijā netiek atcelta, tieši pretēji, katra individuālā situācija pieprasa unikālu risinājumu. Tādēļ ir svarīgi, lai katrs iedzīvotājs konfrontētu sevi ar rokasgrāmatā norādītajām situācijām un, izmantojot sniegtās rekomendācijas, izstrādātu savu individuālo plānu konkrētajai situācijai.”
AM informatīvā kampaņa “Bruņojies ar zināšanām” noslēgsies 15. jūnijā, kad 14 Latvijas lielākajās pilsētās (Rīgā, Jūrmalā, Bauskā, Ogrē, Jelgavā, Valmierā, Balvos, Gulbenē, Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā) notiks informatīvā diena. Pasākumu laikā Zemessardze sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Neatliekamo medicīnisko palīdzības dienestu vadīs izglītojošas nodarbības par rīcību iespējamu krīžu gadījumā.
“Ar informatīvās dienas palīdzību aizsardzības nozare vēlas veicināt krīzes gatavības kultūru sabiedrībā. Plānots, ka vēlāk informatīvās dienas par gatavību krīzes situācijām norisināsies arī citās Latvijas pilsētās,” LV portālam stāsta AM pārstāvis.
