VDD ikgadējā publiskā darbības pārskata sagatavošanas mērķis ir sniegt vērtējumu par aktuālajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem un tendencēm dienesta darbības jomās. Ziņojumā ir iekļauta informācija par galvenajiem VDD darbības virzieniem: pretizlūkošanu, valsts noslēpuma aizsardzību, konstitucionālās iekārtas aizsardzību, informatīvās telpas drošību, ekonomisko drošību, pretterorismu, pirmstiesas izmeklēšanu un valsts augstāko amatpersonu aizsardzību.
“Kaut arī agresorvalsts Krievija lielus resursus ir novirzījusi Ukrainas okupācijas centieniem, tā aizvadītajā gadā nemainīgi radīja lielāko apdraudējumu arī Latvijas nacionālajai drošībai. Dienests pērn izmeklēja līdz šim lielāko spiegošanas gadījumu skaitu. Tika izmeklētas arī citas prettiesiskas darbības Krievijas labā,” pagājušo gadu pārskatā raksturo VDD priekšnieks Normunds Mežviets. “Jārēķinās, ka šogad Krievija pret Latviju varētu īstenot aizvien redzamākas un provokatīvākas aktivitātes. Nespējot gūt cerētos panākumus Ukrainā, Krievija cenšas iebiedēt Latvijas un citu Eiropas valstu sabiedrību ar mērķi mazināt atbalsta sniegšanu Ukrainai.”
Mazāk prokremlisku vēstījumu
Riskus valsts iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai pagājušajā gadā joprojām radīja tā iedzīvotāju daļa, kas atklāti vai slēpti atbalstīja agresorvalsti Krieviju un karu Ukrainā. Šādu pozīciju VDD pērn turpināja novērot galvenokārt iedzīvotājiem, kuri ikdienā lieto krievu valodu, ilgstoši ir dzīvojuši krievu valodas informatīvajā telpā un bijuši pakļauti Krievijas īstenotajiem informatīvās ietekmes pasākumiem.
Balstoties uz Kremļa propagandas ilgtermiņā veidoto deformēto pasaules skatījumu, šie sabiedrības pārstāvji starptautiskos un iekšpolitiskos procesus interpretēja atbilstoši Krievijas interesēm. Līdzīgi kā 2022. gadā, arī pērn šādas personas savu atbalstu Kremļa politikai un Krievijas īstenotajai karadarbībai Ukrainā aktīvi pauda komentāros sociālās tīklošanās vietnēs. Tomēr, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, 2023. gadā saruka tādu gadījumu skaits, kad personas klaji pauda prokremliskus vēstījumus. VDD veica visaptverošu informatīvās telpas monitoringu, lai identificētu šādus gadījumus un ierobežotu Krievijas agresijas slavināšanu vai attaisnošanu.
Tāpat VDD sadarbībā ar Valsts policiju turpināja pievērst pastiprinātu uzmanību agresorvalsti slavinošām izpausmēm pilsētvidē. Galvenokārt tika fiksēti tādi incidenti kā atbalstu karam apliecinošā burta “Z” uztriepšana sabiedriskās vietās un dažādu Krieviju slavinošu simbolu izmantošana publiskajā vidē. VDD fiksēja arī citas huligāniskas darbības, tostarp vēršanos pret Ukrainas karogu un ukraiņiem piederošu īpašumu.
Pērn prokremliski motivētu aktivitāšu daudzums pilsētvidē, salīdzinot ar 2022. gadu, ievērojami mazinājās.
47 kriminālprocesi
2023. gadā dienests uzsāka izmeklēšanu kopumā 47 kriminālprocesos. Visvairāk kriminālprocesu – kopumā 17 – VDD pērn sāka par Eiropas Savienības noteikto sankciju pret Krieviju vai, atsevišķos gadījumos, Baltkrieviju iespējamu pārkāpšanu (Krimināllikuma 84. pants). Otrs biežākais kriminālprocesu sākšanas iemesls pagājušajā gadā bija aizdomas par spiegošanu. Pērn dienests kopumā sāka astoņus kriminālprocesus uz aizdomu pamata par spiegošanu agresorvalsts Krievijas labā.
Trešais biežākais kriminālprocesu ierosināšanas iemesls pērn bija tā dēvētā naida runa jeb publiski izteikumi, kas pārkāpj vārda brīvības robežas, aicinot uz vardarbību pret kādu tautību, nāciju vai valsti vai arī attaisnojot un slavinot šādus noziegumus. Kopumā dienesta lietvedībā 2023. gadā nonāca 11 šādi kriminālprocesi.
UZZIŅAI2023. gada 30. decembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika pastiprināta kriminālatbildība par noziegumiem pret valsti. Grozījumus sākumā iniciēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, rosinot ne tikai pastiprināt iespējamā soda bardzību, bet arī izslēgt no vairākiem Krimināllikuma X nodaļas (“Noziegumi pret valsti”) pantiem tādas sankcijas kā īslaicīga brīvības atņemšana, sabiedriskais darbs vai naudas sods, to vietā paredzot iespēju līdztekus brīvības atņemšanai piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju. Kā norādīts grozījumu anotācijā, tiesībaizsardzības iestāžu sniegtā informācija apliecina, ka mantkārība ir viens no galvenajiem motīviem, kas pamudina cilvēkus izdarīt Krimināllikuma X nodaļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus. Ar grozījumiem ir noteikti bargāki sodi par šādiem Krimināllikumā paredzētiem noziedzīgajiem nodarījumiem: 74.1 pants (“Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana”); 75. pants (“Varmācība pret iedzīvotājiem karadarbības rajonā”); 76. pants (“Marodēšana”); 74.4 pants (“Palīdzība ārvalstij pret citu valsti vērstā darbībā” (no 30.12.2023.)); 80. pants (“Pret Latvijas Republiku vērsta darbība”); 80.1 pants (“Apvienošanās organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību”); 81. pants (“Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums)”; 81.1 pants “(Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā”); 84. pants (“Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana”); 85. pants (“Spiegošana”); 85.1 (“Spiegošanas organizēšana un vadīšana” (no 30.12.2023.)); 86. pants (“Latvijas Republikas Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa un citas valsts amatpersonas dzīvības un veselības apdraudējums”); 87. pants (“Ārvalsts pārstāvju dzīvības un veselības apdraudējums”); 90. pants (“Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā”); 95.2 pants (“Aizlieguma organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības un piedalīties tajās pārkāpšana” (no 30.12.2023.)). Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pieminot otro gadadienu kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā, uzrunā Saeimas ārkārtas sēdē 2024. gada 22. februārī uzsvēra: “Tiesu varai ir laiks aptvert, ka noziegumi pret valsti nav ierindas huligānisms. Sodiem ir jābūt bargiem un taisnīgiem.” Plašāk par tēmu LV portālā >> |
