Neformālā izglītība projektu ietvarā
Rūjienas Tautskola dibināta deviņdesmito gadu vidū, laikā, kad sabiedrībā radās liela interese par projektu rakstīšanu, datorapmācību, psiholoģiju, tautas amatu prasmēm. Bet nesen jūnijā koši tika atzīmēti 10 gadi, kopš tautskola atrodas skaistā, plašā mājā, un tikpat ilgi skolu vada Gita Zariņa. Šajā reizē savu desmitgadi svinēja arī pilsētas amatnieku biedrība “Rūzele”, ar kuru skolai ir ciešas saites.
G. Zariņa uzsver: “Tautskola ir neformālās interešu izglītības iestāde, kurā nodarbības vada gan vietējie dažādu amatu pratēji, gan vieslektori. Neizsniedzam sertifikātus par izglītības iegūšanu, bet, ja ir garāks mācību kurss, tad dalībnieks saņem apliecinājumu par tā apgūšanu, ko var pievienot savam mūžizglītības pūram.”
Eiropas fondu un pašvaldības projekti ir viens no atbalstiem tautskolas darbībā. Vairākas nodarbības un pasākumus finansē pašvaldība, un dalībniekiem tie ir bez maksas. Tāpat pieejamas individuālu prasmju meistarklases, piemēram, tiek darīnāti kroņi vai izzināta astroloģija. Par šīm meistarklasēm interesenti gan maksā paši.
“Esam apguvuši vairākus biedrības “No Salacas līdz Rūjai” LEADER projektus, šīs iespējas vienmēr izmantojam; par iegūto finansējumu iekārtojām tautskolas telpas un pagalmu, kad sākām šo vietu apdzīvot. Mums ir bijuši divi lieli LEADER projekti, ikreiz ar desmit nodarbību cikliem,” stāsta G. Zariņa. “Pašvaldībā ir projekts sabiedrības veselības izglītībā “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumu pieejamības uzlabošana Rūjienas apvienības iedzīvotājiem”, un nodarbības tā ietvaros bez maksas realizējam arī šeit, tautskolā. Par veselīgu uzturu, garīgo veselību, sirds veselību, onkoloģijas profilaksi un daudz ko citu. Dažas nodarbības esam īstenojuši kopā ar pašvaldības sociālo dienestu, rīkojot tās maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, kā arī senioriem, jaunajām māmiņām. Mums ir laba sadarbība ar sociālo dienestu un Rūjienas senioru biedrību “Rūjienas ievas”.
Pašlaik piedalāmies ES projektā “No hobija uz biznesu”, kurā piedalās piecas pašvaldības: Balvi, Ludza, Valka, Smiltene un Valmiera. Notiek dažādas meistarklases, pieredzes apmaiņas braucieni pie amatniekiem un mājražotājiem, kā arī kopīgi tirdziņi. Kad sākām darboties, viens no mūsu mērķiem bija iesaistīt iespējami plašu iedzīvotāju loku. Vienlaikus mēs mudinājām mājražotājus reģistrēties kā pašnodarbinātām personām, nokārtot visas formalitātes, lai viņi ar savām prasmēm varētu gūt arī ienākumus. Tādēļ tautskolā katru gadu tieši šai interesentu grupai rīkojam nodarbības par izmaiņām nodokļu sistēmā, par dažādiem iepakojuma veidiem un citām mājražotājiem svarīgām tēmām.
Rīkojam arī valodu kursus: angļu, vācu, igauņu, itāļu, franču, spāņu, zviedru. Rūjienas jauniešu centram ir projekts “Darām Rūjienai!”, kurā iesaistījušies brīvprātīgie no dažādām valstīm. Ja redzam, ka cilvēks varētu mācīt rūjieniešiem savu valodu, tad šo iespēju izmantojam. Kaut arī brīvprātīgie it kā nav skolotāji, dažiem prasmes bijušas kā profesionāliem pedagogiem. Šajās nodarbībās tiek apgūtas ne tikai valodas pamatzināšanas, bet arī šo valstu kultūra, ēdieni. Varbūt kādam jaunietim tieši šīs nodarbības var rosināt interesi par turpmākām dziļākām studijām.”
Stelles klaudz, un māksla allaž godā
Šis, protams, ir šaurs un īss visa mācību klāsta atspoguļojums. Bet tautskolas darbībā ir vēl otra (gan no iepriekšējās krasi neatdalāma), ļoti krāšņa sadaļa: tautas tradīciju, daiļamatu prasmju un videi draudzīga dzīvesstila uzturēšana.
Jau senatnē novads prasmīgo rūjieniešu audēju austās drānas valkājuši svešzemju augstmaņi, un arī tagad te stelles klaudz bez mitas.
G. Zariņa: “Rūjienā vispār ir ļoti labas audējas, sava amata meistares, un, Latvijas simtgadi gaidot, īstenojām projektu “Katram savu tautastērpu”. Uz mūsu darbnīcu varēja nākt jebkura sieviete, meitene un noaust sev tautiskos brunčus pieredzējušas audējas vadībā. Interese nenoplaka arī pēc projekta beigām, sapratām, ka jāturpina. Šo nodarbi atbalsta arī pašvaldība, un tā tapuši vairāk nekā 120 brunči. Uz novada svētkiem un dažādiem pasākumiem tad rūjienietes tautastērpos greznojas.”
Publicitātes attēls
Rūjienas pusē dzīvo vairākas tekstilmākslinieces, un arī viņu prasmes tautskolā ir celtas godā. Šogad veiksmīgi norisinājās mākslas kurss pieaugušajiem, ko vadīja Diāna Hofmane. Tā dalībnieki iepazina vairākas gleznošanas tehnikas, guva ieskatu glezniecības pamatprincipos un materiālu izvēlē, kā arī varēja attīstīt savas jaunrades spējas.
Publicitātes attēls
“Vēl ļoti populārs ir nodarbību cikls “Rūjienā dzīvo zaļi”. Tas redzams arī dzīvē, jo mums ir ļoti sakopta pilsēta ar skaistiem parkiem un skvēriem,” lepojas tautskolas vadītāja. “Tad radās doma par apmācības ciklu “Lietu otrā dzīve” – kā saglabāt vecus priekšmetus, restaurēt, izgatavot kaut ko interesantu. Tepat blakus Naukšēnos dzīvo pazīstama tekstilmāksliniece Agnese Vaļiniece, un ar viņas palīdzību meistarklasēs apdrukājam vecos galdautus, mācāmies ar dažādām metodēm atsvaidzināt apģērbu, apavus, lai šīm lietām pagarinātu kalpošanas laiku.
Tā kā viens no tautskolas uzdevumiem ir aktivizēt amatniekus un mājražotājus, radošo darbnīcu apmeklētāju skaits ir pietiekams. Ir bijušas reizes, kad ierodas ļoti daudz klausītāju, īpaši uz lekcijām, un tad izmantojam kultūras nama zāli. Rūjienā ir Kultūras centrs, tautskola ir viena no tā struktūrvienībām. Esam maza pilsēta, un ir vajadzīga komanda, kas kopā rīko dažādus kultūras pasākumus. Es pilsētā esmu atbildīga arī par amatnieku un mājražotāju tirdziņiem, un darba ir atliku likām,” rosībā dalās G. Zariņa.
Tautskolā mācības notiek pat vasaras vidū, bet līdztekus – svētki svētku galā. Jūlijā Valmieras pilsētas svētki, kur Rūjienas amatnieki piedalās tirdziņā, augusta sākumā – pašu pilsētas godi. Un tad vairs nav tālu Miķeļdiena, kad tautskola organizēs Pagalma svētkus.
“Uz visām gadskārtu ierašām mums ir kādas radošās darbnīcas vai citādi pasākumi, bet šī ir jauna tradīcija. Miķeļdienas atzīmēšanu – Pagalma svētkus – plānojam jau gada sākumā, un tajos godā tiek celts kāds no dārzeņiem vai augļiem. Cilvēki tad laikus zina, ko audzēt un nest pie mums uz izstādi. Jau ir bijis ķirbis, kartupelis, burkāns, tomāts, kāposts. Šogad devīze ir “Pupa auga griezdamās”, un tautskolas pagalmā un pilsētā jau ir sastādītas pupas, kas vasarā ziedēja pilnos ziedos. Pavasarī notika ievadlekcijas, kurās Rūta Beirote no zemnieku saimniecības “Zutiņi” stāstīja par dažādām pupu šķirnēm. Uzdāvināja mums sēklas, kuras mēs savukārt dalījām cilvēkiem, lai viņi tās var iesēt savos dārzos. Gatavojoties Miķeļdienai, notiek arī meistarklases, kurās no attiecīgajiem dārzeņiem gatavo ēdienu. Šogad savu meistarklasi vadīs Rūta no “Zutiņiem”. Jau pavasarī viņas vadībā cepām pupu kūku. Cenšamies apkaimes interesantos cilvēkus, saimnieces aicināt pie sevis, lai cilvēki varētu ar viņiem satikties un daudz ko interesantu uzzināt. Ar ēdieniem vispār daudz ņemamies, ir dažādas kulinārijas nodarbības. “Rūzeļu” vadītāja Guna Ķibere pat arhīvā apzināja Rūjienas populārākos ēdienus, un projektā izdevām arī kalendāru “Rūjienas ēdienu stāsti”. Kad mums brauc ciemiņi vai ir Pagalma svētki, kad vajag ļaudis pacienāt, piedāvājam šos ēdienus: Rūjienas gaļas veltnīšus, populāros Rūjienas salātus, zupu “Zīdenis” un vēl visu kaut ko citu.
Ar entuziasmu vien tālu netikt
Rūjienas Tautskolas ieguldījumu iedzīvotāju mūžizglītības veicināšanā slavē Valmieras novada dome, bet ir svarīgi, kā šādu dzinējspēku izveidot un darbināt. Kā jau minēts, Rūjienas Tautskolai ir gana gara vēsture. Pēc dibināšanas to ilgus gadus ar entuziasmu vadīja Anita Vīksna, bet, kad viņa šo darbu atstāja, arī skolas darbs uz kādu laiku pamira. Kad 2012. gadā sāka darboties dažādi rokdarbu pulciņi, tika nodibināta amatnieku biedrību “Rūzele”, tās dalībnieku vidū bija arī toreizējā Vilpulkas sākumskolas vadītāja G. Zariņa. Bija acīmredzams, ka vajadzīgs ne tikai amatnieku devums, bet atkal jāaktivizē iedzīvotāju neformālās izglītības darbs. Tajā laikā viņas vadītā Vilpulkas sākumskola tika pievienota Rūjienas vidusskolai, un izrādījās, ka tautskola formāli nav likvidēta, palikusi visos reģistros. Ar pašvaldības atbalstu Rūjienas Tautskolas darbība tika atjaunota, un tās vadību pārņēma Gita Zariņa.
“Svarīgi, ka ir pašvaldības atbalsts un tautskolas vadītājs ir nevis sabiedriskā darba veicējs, bet gan algots struktūrvienības vadītājs ar noteiktiem pienākumiem. Tā ir viena no lielākajām veiksmes atslēgām, jo ļoti bieži ir tā, ka sabiedriskā kārtā var darboties kāda biedrība, bet tas nav ilgtspējīgi, tāpēc ka viss ir atkarīgs no atsevišķa cilvēka entuziasma,” spriež G. Zariņa. “Manos darba pienākumos ir nodrošināt mūžizglītības neformālo piedāvājumu, aktivizēt amatniekus un mājražotājus, nodrošināt saziņu un informācijas apmaiņu ar viņiem, aicināt piedalīties tirdziņos un dažādās aktivitātēs. Tātad nodrošināt pastāvīgu atbalstu. Man ir arī informācija, kādi meistari Rūjienas pusē ko dara, un, ja pie mums atnāk klients, kas vēlētos kādu lietu pasūtīt, tad zinu ieteikt, pie kā vērsties. Liels atbalsts ir SIA “Atspole”, austuve, kuras īpašnieki ir Gunita un Armands Velpi: viņi jau pandēmijas laikā savās telpās izveidoja mājražotāju veikaliņu, kurā mūsu amatnieki var pārdot savus darbus. Tā kā “Atspole” ir mums kaimiņos, izveidojies tāds radošais centriņš.”
Tekstilmāksliniece A. Vaļiniece saka: Gita tiešām ir mūžīgais dzinējs un jaunu ideju radītāja Rūjienā un tautskola – nozīmīgs mūžizglītības un tautas mākslas veicināšanas centrs, kurā vienmēr interesanti rīkot savas meistarklases.
Svarīgi, ka pēc novadu administratīvi teritoriālās reformas mūžizglītības atbalstā nekas nav mainījies, uzsver G. Zariņa. “Vairāk gan jādomā par budžeta sastādīšanu un izdevumiem, bet tie auguši visā valstī, un mēs to saprotam. Taču no savas puses arī pašvaldību vienmēr atbalstām visos pasākumos un, ja ierodas kādas delegācijas no ārzemēm, vienmēr gatavojamies un ciemiņus labi uzņemam, rādot, stāstot par savu novadu, demonstrējot amatu prasmes un cienājot ar Rūjienas gardumiem. Prieks, ka ārvalstu ciemiņi redz, kā šeit ir saglabātas tautas mākslas tradīcijas, kas citur nemaz tā nav.”
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā “Epale”.
