NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
23. augustā, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
4
4

23. augusts – nozieguma un atdzimšanas diena

Par baltiešu neatkarības centienu kulmināciju visbiežāk uzskata masu akciju “Baltijas ceļš”, kad 1989. gada 23. augustā – minētā pakta 50. gadadienā –, demonstrējot Baltijas tautu vienotību un apņēmību cīņai par valstiskās neatkarības atjaunošanu, rokās sadevās ap diviem miljoniem cilvēku, no kuriem Latvijā – ap 500 000.

FOTO: Lita Krone, LETA

1939. gada 23. augusts – datums, kas ievadīja virkni notikumu, kuri noveda pie Latvijas neatkarības zaudēšanas un Otrā pasaules kara. Pusgadsimtu vēlāk uz šo vēsturisko notikumu atceres fona formējās mūsu valsts neatkarības atjaunošanas process.

1939. gada 23. augustā Maskavā tika parakstīts neuzbrukšanas līgums starp nacistisko Vāciju un PSRS jeb t.s. Hitlera–Staļina pakts. Šo vienošanos nereti dēvē arī par Molotova–Ribentropa paktu, atsaucoties uz tā parakstītājiem – PSRS ārlietu tautas komisāru Vjačeslavu Molotovu un Vācijas ārlietu ministru Joahimu fon Ribentropu. Pakts saturēja slepenus papildprotokolus, kuros PSRS un Vācija vienojas par interešu sfēru sadali Austrumeiropā – Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā. Latvija, Somija un Igaunija tika “iedalīta” PSRS. Vēlāk – 28. septembrī – padomju sfērā nonāca arī Lietuva. Līdz ar šo abu lielvaru vienošanos Vācija 1. septembrī iebruka Polijā, ar ko iesākās Otrais pasaules karš.

Starptautisks noziegums

“Kā kara, dalīšanas un iznīcināšanas paktam 23. augusta līgumam nav analoga visā Eiropas 19. un 20. gadsimta vēsturē,” norāda vēsturnieks Inesis Feldmanis.1 Šī slepenā vienošanās ciniski un noziedzīgi pārkāpa ne tikai toreiz spēkā esošās vispārējās starptautiskās tiesības, kas nepieļāva tamlīdzīgu “vienošanos uz trešo valstu neatkarības rēķina”, bet arī līgumsaistības, kuras bija uzņēmusies Vācija un PSRS. Piemēram, Latvijas–Krievijas 1920. gada Miera līgumu, kurā Padomju Krievija atteicās no jebkādām teritoriālām pretenzijām pret Latviju. 1940. gada jūnijā, īstenojot Molotova–Ribentropa paktā iekļauto vienošanos par ietekmes sfēru sadali, PSRS okupēja Baltijas valstis.

Lasīt vairāk>>

Noslēdzoties Otrajam pasaules karam ar nacistiskās Vācijas un tās sabiedroto zaudējumu, Baltijas valstis palika PSRS interešu sfērā, tā sākoties vairāk nekā 40 gadus ilgušajam otrajam padomju okupācijas periodam. Līdztekus vairums pasaules valstu neatzina Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā, tā apliecinot okupācijas fakta nelikumību, saskaņā ar kuru Latvija de iure nebija beigusi pastāvēt. 

Ar augusta notikumiem atmiņās

Pēc 50 okupācijas gadiem Baltijas tautas bija saglabājušas leģitīmo gribu pašnoteikties, prasību atjaunot neatkarību, pamatojot ar tās zaudēšanas nelikumīgumu, ko iemiesoja Molotova–Ribentropa pakts. Par baltiešu neatkarības centienu kulmināciju visbiežāk uzskata akciju “Baltijas ceļš”, kad 1989. gada 23. augustā – minētā pakta 50. gadadienā –, demonstrējot Baltijas tautu vienotību un apņēmību cīņai par valstiskās neatkarības atjaunošanu, rokās sadevās ap diviem miljoniem cilvēku, no kuriem Latvijā – ap 500 000.

Kā šā gada 21. augustā Valstiskuma balvas svinīgajā pasniegšanas ceremonijā atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Latvijas vēsturē ir vismaz četras augusta dienas, kas saistās ar būtiskiem notikumiem cīņā par Latvijas valstiskumu: 1939. gada 23. augusts, kad tika parakstīts Molotova–Ribentropa pakts; 1989. gada 23. augusts, kad notika akcija “Baltijas ceļš”; 1991. gada 19. augusts, kad sākās pučs; un 1991. gada 21. augusts – Latvijas faktiskās neatkarības atgūšanas diena, kas tagad ir svētku diena, kurā pasniedz arī Valstiskuma balvu.

Kā zināms, kad 1991. gada 19.–21. augustā Maskavā norisinājās apvērsuma mēģinājums ar mērķi izbeigt PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova uzsākto demokratizācijas procesu Padomju Savienībā, Latvijas Republikas Augstākā padome 21. augustā steidzamības kārtā pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, de facto pasludinot pilnīgu valstisko neatkarību.

2008. gadā Eiropas Parlamentā oficiāli pieņemta un izsludināta deklarācija “Par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”, aicinot arī nacionālos parlamentus pasludināt 23. augustu, dienu, kad tika noslēgts Molotova–Ribentropa pakts, par staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Šādas dienas mērķis ir paturēt atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, lai tādējādi nepieļautu staļinisma un nacisma noziegumu atkārtošanās iespējamību, vienlaikus nostiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti kontinentā. 2009. gadā 23. augusts noteikts kā Staļinisma un nacisma upuru atceres diena.

1Inesis Feldmanis. Nozīmīgākās robežšķirtnes Latvijas valsts vēsturē. Neatkarīgās Latvijas dibināšana un neatkarības zaudēšana. // Baltijas brīvības ceļš. Baltijas valstu nevardarbīgas cīņas pieredze pasaules kontekstā. Sast. Jānis Škapars. – Rīga: Zelta grauds, 2005., 22. lpp.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU