NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portāls
05. augustā, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ceļu satiksme
9
9

Auto novietošanas kultūra joprojām “klibo”. Ko darīt?

Nevērīgi novietota automašīna vai tās atrašanās neatļautā vietā nav tikai infrastruktūras, bet arī vadītāja attieksmes jautājums.

FOTO: LETA (datu aizsardzības nolūkos attēlā redzamā auto reģistrācijas numurs mainīts).

Autovadītāju nevērība, īpaši galvaspilsētā, novietojot savu auto stāvvietā ielu malās, stāvvietās un pat uz ietvēm, rada problēmas ne vien normālai sabiedriskā transporta kustībai, tracina un apdraud gājējus, bet arī var dārgi izmaksāt pašam vadītājam, jo auto var tikt evakuēts un ir iespējama arī tiesvedība. 2021. gadā bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes Rīgā ir konstatēti 33 707 stāvēšanas un apstāšanās noteikumu pārkāpumi. Ekspertu ieskatā iespējamie risinājumi, lai mūsu auto novietošanas kultūra tuvinātos citu Eiropas valstu līmenim, ir gana radikāli – pārvietošanās paradumu maiņa, dārgākas autostāvvietas un bargāki sodi par auto novietošanu pretēji pieļautajam.

īsumā
  • Vadītāji savus spēkratus joprojām novieto nekārtīgi, turklāt vietās, kur tas nav atļauts, tostarp uz ietvēm, apdraudot gājējus, bērnus.
  • Gadījumā, ja automašīna traucē pārvietoties sabiedriskajam transportam un rada uzņēmumam zaudējumus, var tikt ierosināta tiesvedība un pieprasīta kompensācija.
  • Ja automašīnas novietošanas vietas tuvumā kursē tramvajs, tās vadītājam jāpārliecinās, ka auto attālums no tramvaja sliežu klātnes ir vismaz viens metrs.
  • Lai novērstu autovadītāju patvaļu auto novietošanā Rīgas centrā, pašvaldības policija organizē velosipēdu patruļas. To uzdevums ir pievērst uzmanību apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanai. 
  • Korektai auto novietošanai nepieciešama pielāgota infrastruktūra – stāvvietas piegādes transportam, šķēršļi, piemēram, soli, puķu podi, stabiņi.
  • Situācijas uzlabošanos sekmētu proaktīva likumsargu rīcība, soda naudu un stāvvietu maksas paaugstināšana, kā arī iedzīvotāju vēlme pārvietoties kājām, izmantojot velosipēdu, sabiedrisko transportu.

Nepareizi novietotas automašīnas apstādina sabiedrisko transportu

Rīgas iedzīvotāji un viesi, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu un to mēdz novietot stāvēšanai ielu malās un stāvvietās, tiek aicināti pārdomāt, kādā pozīcijā auto tiek atstāts un vai novietojums netraucēs citiem satiksmes dalībniekiem to apbraukt. Uzņēmums “Rīgas satiksme” norāda, ka katrā situācijā, kad piespiedu kārtā apstājusies kustība un sabiedriskais transports nevar apbraukt spēkratu, autovadītājam par radītajiem zaudējumiem var nākties doties uz tiesu un šķirties no prāvas naudas summas.

Šīgada pirmajos sešos mēnešos fiksēti 33 gadījumi, kad piespiedu kārtā sabiedriskajam transportam nācies maršrutā pārtraukt kustību. Uzņēmuma aprēķināto dīkstāves zaudējumu kopsumma par minēto periodu sasniedz 27 929,23 eiro.

“Viens automašīnas īpašnieks ar nekorekti ielas malā novietotu auto radīja pat 10 535,99 eiro lielus zaudējumus. Skatot pārējos gadījumus, vienam vadītājam nevērīga automašīnas novietošana, traucējot sabiedriskajam transportam, vidēji izmaksātu 543,54 eiro,” skaidro “Rīgas satiksme”.

Uzņēmums par trim gadījumiem ir iesniedzis prasību tiesā. Vēl trīs gadījumos zaudējumi jau pilnībā atlīdzināti, savukārt četros gadījumos “Rīgas satiksmei” radītos zaudējumus daļēji sedzis apdrošinātājs, daļēji – vainīgā puse. Trijos gadījumos uzsākts pirmstiesas process, un citos trijos gadījumos Valsts policija skaidro vainīgo personu, turpretī 17 gadījumos notiek lietas apstākļu un atbildīgo noskaidrošana.

“Rīgas satiksme” atgādina, ka, novietojot automašīnu stāvvietā, noteikti ir jāpārliecinās, vai tai garām varēs pabraukt sabiedriskais transports. Ja automašīnas novietošanas vietas tuvumā kursē tramvajs, tās vadītājam jāpārliecinās, ka auto attālums no tramvaja sliežu klātnes ir vismaz viens metrs.

Policijas velosipēdu patruļas Rīgas centrā

Arī Rīgas pašvaldības policija atzīst – Rīgas centrā novērots, ka daļa autovadītāju, novietojot automašīnu, ir gan nevērīgi, gan nekaunīgi. Lai cīnītos ar vadītājiem, kuri savu spēkratu mēdz novietot, kur pagadās, centra rajonā ir pastiprināts policijas velosipēdu patruļu skaits, un to uzdevums ir pievērst uzmanību apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanai un sodīt par konstatētajiem pārkāpumiem. 

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis LV portālam skaidro: “Šāds lēmums pieņemts, jo policijas novērojumi liecina, ka daļa autovadītāju kļuvuši tik nekaunīgi, ka reizēm automašīnas novieto uz ietves, kaut arī blakus ir maksas stāvvieta. Proti, lai ietaupītu pāris eiro, autovadītāji nolemj riskēt ar 40 eiro sodu.”

Vienlaikus autovadītājiem jārēķinās, ka par automašīnas novietošanu stāvēšanai, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus, Rīgas pašvaldības policija piemēro sodu, kā arī uz notikuma vietu var tikt izsaukts evakuators transportlīdzekļa pārvietošanai.

Pārkāpumu statistika ir mainīga

T. Sadovskis norāda, ka autovadītāju spēkratu novietošanas pārkāpumu statistika ir mainīga: “Jāņem vērā arī fakts, ka Covid-19 pandēmijas un mājsēdes periodā policija pret kurjeriem un citiem preču piegādātājiem bija pielaidīgāka. Iespējams, tieši tādēļ kurjeri un preču piegādātāji ir kļuvuši izlaidīgi – nereti mēdz auto novietot uz ietves pat tādos gadījumos, kad blakus ir virkne brīvu vietu uz brauktuves. Tā kā pandēmijas laikā kopējā cilvēku plūsma pilsētā bija mazāka, samazinājās arī fiksēto pārkāpēju skaits.”

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis skaidro, ka šobrīd vairāk tiek fiksēti sezonāla rakstura auto stāvēšanas noteikumu pārkāpumi. Siltā un karstā laikā vairāk pārkāpēju ir pludmalēs, koncertu un pasākumu laikā pārkāpējus var novērot attiecīgā notikuma apkaimē.

Kopumā pārkāpumu statistikā redzams samazinājums – 2021. gadā bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tika konstatēti 33 707 stāvēšanas un apstāšanās noteikumu pārkāpumi. 2020. gadā šādu pārkāpumi bija 44 602, bet 2019. gadā – 56 073.

“Pārkāpumu skaitliskos datus ir grūti salīdzināt, jo tos ietekmē dažādi faktori. Situācija ļoti lēnām uzlabojas pie jaunajiem daudzdzīvokļu namiem, kur, projektējot ēku, automašīnu stāvvietas gandrīz katram dzīvokļa īpašumam jau ir paredzētas. Tomēr vēl arvien ir akūts automašīnu stāvvietu trūkums, līdz ar to ir samērā daudz auto novietošanas pārkāpumu pie padomju laikā celtajām daudzdzīvokļu mājām,” klāsta T. Sadovskis.

Rīgas prakse – brauc un atstāj auto uz ietvēm

Aktīvists, arhitekts Oto Ozols ikdienā, pārvietojoties Rīgas ielās, novērojis, ka ir izplatīta vadītāju prakse ne vien braukt, pārkāpjot noteikumus, bet arī atstāt auto neatļautā vietā uz ietves. “Ietves ir vieta, kur gājējiem jājūtas droši, taču tā nav. Bieži var novērot, ka ietvi ir aizņēmušas automašīnas un ir apgrūtinoši (vai pat neiespējami; šeit – red. piez.) tām tikt garām ar bērnu ratiņiem. Autovadītājs, kurš brauc pa ietvi, sagādā pamatotas bažas bērnu vecākiem un pavadoņiem.”

Arhitekts kā piemēru min Vācijas pilsētu Hamburgu, kur autovadītāju, tostarp piegādes kurjeru, kultūra būtiski atšķiras no tā, kas vērojams Rīgas ielās. “Uz ietvēm neesmu redzējis busiņu, kas tur vienkārši ir uzbraucis. Mašīnas, ar kurām piegādā preces, stāv brauktuves malā. Rīgā tā ir teju absolūta norma – šoferis nomet mašīnu uz ietves un līdz tuvākajām durvīm aiznes vienu mazu paciņu.” Viņš piebilst, ka šādas šoferu uzvedības pamatā visbiežāk ir piegādes transporta stāvvietu tīkla neesamība. “Piegādes transporta stāvvietām vajadzētu būt katrā kvartālā, lai preču piegādātāji varētu nogādāt preci galamērķī, droši novietojot auto un nevienam netraucējot.” Tāpat O. Ozols rosina piegādes komersantiem domāt par cita veida transporta izmantošanu mazu sūtījumu piegādei. Piemēram, izmantojot elektrisko kravas velosipēdu, kas neaizņem tik daudz vietas kā automašīna un kuru var novietot tā, lai citiem satiksmes dalībniekiem netraucētu piegādātāja spēkrats.

Automašīnu nebūs iespējams novietot, kur pagadās, ja to liegs fiziski šķēršļi, piemēram, stabiņi, soli, puķu podi.

Uzsverot sakārtotas infrastruktūras nozīmi neatļautas auto stāvēšanas novēršanai, O. Ozols atgādina, ka automašīnu nebūs iespējams novietot, kur pagadās, ja to liegs fiziski šķēršļi, piemēram, stabiņi, soli, puķu podi. Vienlaikus viņš atzīst, ka nevērīgi novietota automašīna vai tās atrašanās neatļautā vietā nav tikai infrastruktūras, bet arī vadītāja attieksmes jautājums.

Sagaida proaktīvu likumsargu rīcību

Arhitekts O. Ozols ir kritisks, vērtējot atbildīgo drošības iestāžu darbību, un norāda, ka būtu sagaidāma proaktīva likumsargu rīcība, – viņiem vairāk jāiesaistās. Lai automašīnu novietošanas kultūru tuvinātu citu Eiropas valstu praksei, viņaprāt, “vienīgās zāles” ir preventīvās kontroles pastiprināšana.

Rodas sajūta, ka viss notiek uz aktīvistu un iedzīvotāju pleciem. Ja kāds iedzīvotājs izsauks policiju, tā atbrauks, iespējams, vēlāk un konstatēs, ka automašīna tur vairs nestāv.

“Likumsargi, manuprāt, pamatā reaģē tikai uz izsaukumiem. Neatminos situāciju, ka policisti, braucot garām, būtu apstājušies un aizrādījuši kādam negodprātīgam preču piegādātājam, kurš novietojis automašīnu neatļautā vietā. Tāpēc rodas sajūta, ka viss notiek uz aktīvistu un iedzīvotāju pleciem. Ja kāds iedzīvotājs izsauks policiju, tā atbrauks, iespējams, vēlāk un konstatēs, ka automašīna tur vairs nestāv, un aizbrauks projām,” problēmu ieskicē arhitekts. Viņš piebilst, ka Latvijā, kad tiek konstatēts pārkāpums, policijas darbiniekiem, lai uzrakstītu protokolu, ir nepieciešams ilgs laiks. “Citās valstīs, piemēram, Nīderlandē, policijas automašīnas ir aprīkotas ar kamerām. Tādējādi policijas darbiniekiem nepieciešams krietni mazāk laika, lai fiksētu pārkāpumu. Savukārt soda naudas kvīts pārkāpējam tiek nosūtīta pa pastu.”

Pārvietošanās paradumu maiņa, dārgākas autostāvvietas, lielāki sodi

“Lai cilvēkiem, kuriem patiešām vajadzīga vieta, kur novietot automašīnu, tā arī būtu, primāri jāmaina veids, kā iedzīvotāji pārvietojas pilsētā. Jo vairāk brauksim ar velosipēdiem un sabiedrisko transportu, jo brīvākas būs autostāvvietas,” uzskata arhitekts O. Ozols.

Lai cilvēkus motivētu domāt par alternatīviem pārvietošanās līdzekļiem, viņaprāt, būtu jāpaaugstina cenas stāvvietās. Par “smieklīgi maziem” un tādiem, kurus noteikti jāpalielina, O. Ozols uzskata arī normatīvajā regulējumā, Ceļu satiksmes likuma 57. pantā, paredzētos sodus par auto apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. “Sodiem jābūt tādiem, lai personas finansiāli apzinātos savas rīcības sekas un nevēlētos pārkāpt noteikumus. Rīgā ir vietas, kur mašīnas stāvvieta uz diennakti maksā vairāk nekā sods par aizliegtā vietā novietotu transportlīdzekli.”

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU