NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portāls
06. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tieslietas
6
6

Resocializācijas politika paredz pasākumus arī likumpārkāpēju ģimenes locekļiem

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Valsts probācijas dienests norāda, ka līdz šim tikusi pievērsta mazāka uzmanība resocializācijas programmu darbības rezultātu izvērtēšanai un pilnveidošanai atbilstoši dažādu probācijas klientu mērķgrupu, piemēram, bērnu, jauniešu, personu ar mentālās veselības problēmām, resocializācijas vajadzībām. Pamatnostādnes paredz pakalpojuma pielāgošanu probācijas klienta individuālajām un ļoti dinamiskajām vajadzībām.

FOTO: Freepik

Ministru kabinetam apstiprinot Tieslietu ministrijas izstrādātās Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.–2027. gadam, paredzēts pilnveidot priekšnoteikumus likumpārkāpēja veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām. Lai sekmīgāk strādātu ar šiem cilvēkiem, paredzēti atsevišķi pasākumi arī viņu ģimenes locekļiem un atbalsta personām, jo ārvalstu pētījumi un prakse liecina, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai darbā ar likumpārkāpēju un tieši tuvinieki ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas.

īsumā
  • Resocializācijas politikas īstenošanā vadošā loma noteikta Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Valsts probācijas dienestam.
  • Plānots stiprināt pašvaldību un nevalstisko organizāciju lomu resocializācijas procesā, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus.
  • Ārvalstu pētījumos un praksē arvien vairāk dominē viedoklis, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai darbā ar likumpārkāpēju.
  • Resocializācijas politikas netiešā mērķa grupa ir ieslodzīto un probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas.
  • Pamatnostādnes paredz darba metožu un pakalpojumu pielāgošanu probācijas klienta individuālajām vajadzībām.

Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas ilgtermiņa mērķis ir pilnveidot notiesāto personu resocializācijas sistēmu un stiprināt sabiedrības drošību, lai mazinātu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu Latvijā, panāktu notiesāto personu resocializāciju un sniegtu iespēju dzīvot likumpaklausīgu dzīvi sabiedrībā.

Resocializācijas politikas īstenošanā vadošā loma noteikta Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Valsts probācijas dienestam, ņemot vērā tiesību aktos iestādēm noteikto kompetenci.

Īstenojot pamatnostādnes, plānots mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem gan soda izpildes laikā, gan pēc tā, ieviešot kriminālsoda izpildes efektivitātes mērījumu sistēmu un nodrošinot atbilstoša personāla pieejamību ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienestā.

Pamatnostādnēs ietvertā politikas mērķa īstenošanai kritiski svarīga ir ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstība, t. i., jānodrošina soda izpildes vajadzībām atbilstoša infrastruktūra un nepieciešamie e-risinājumi. Tāpat plānots stiprināt pašvaldību un nevalstisko organizāciju (NVO) lomu resocializācijas procesā, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus NVO, pašvaldībām un citām institūcijām, akcentē Tieslietu ministrija.

Pasākumi ģimenes locekļiem un atbalsta personām

Resocializācijas politikas pamatnostādnēs minēts – ārvalstu pētījumos un praksē arvien vairāk dominē viedoklis, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai darbā ar likumpārkāpēju, jo tieši ģimene un atbalsta personas ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas.

Resocializācijas politikas netiešā mērķa grupa ir ieslodzīto un probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas.

Ņemot vērā minēto, resocializācijas politikas netiešā mērķa grupa ir ieslodzīto un probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas. Šī iemesla dēļ pamatnostādnes paredz pasākumus arī šai mērķa grupai.

Pamatnostādņu 4. pielikumā ir sniegts ieskats plānoto pasākumu virzienos, kuros likumpārkāpēja ģimene un atbalsta personas minētas kā mērķa grupa. Daži piemēri:

  • jaunu atbalsta un sociālo prasmju attīstības pasākumu izstrāde un ieviešana probācijas klientiem, viņu ģimenes locekļiem (t. sk. atbalsta personām) (Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums);
  • pasākumi ieslodzīto ģimenes saišu stiprināšanai, tostarp pētījums par ģimenes saišu stiprināšanas vajadzībām dažādām ieslodzīto vecumposmu grupām (ESF finansējums);
  • noteiktu ieslodzīto mērķa grupu tikšanās ar ģimenes locekļiem (t. sk. atbalsta personām) NVO pārstāvju pavadībā ārpus ieslodzījuma vietas soda izciešanas laikā (ESF finansējums);
  • NVO un citu speciālistu atbalsts ieslodzītajām mātēm ar bērniem, lai veidotu pozitīvus sociālos kontaktus ārpus ieslodzījuma vietas un izglītotu par dažādiem ar bērna attīstību saistītiem jautājumiem (ESF finansējums);
  • informatīvie pasākumi probācijas klientu (bērnu) vecākiem par vecumposmu attīstības īpatnībām, VPD darbu ar bērniem un vecākiem kā atbalsta personām.

Precīzāka informācija, kādi pasākumi tiks nodrošināti atbalsta personām un ģimenēm, vēl tiek saskaņota.

Tieslietu ministrija skaidro, ka pamatnostādnes nosaka resocializācijas politikas galvenos attīstības virzienus nākamajam plānošanas periodam un paredz būtiskākos veicamos uzdevumus, lai sasniegtu pamatnostādņu mērķi – mazinātu noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, tostarp aktīvai līdzdalībai sabiedriskajos procesos (arī nodarbinātības jomā).

Šobrīd ministrija kopā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts probācijas dienestu izstrādā plāna projektu pamatnostādņu īstenošanai 2022.–2024. gadam, kurā tiks detalizētāk definēti pamatnostādņu uzdevumu īstenošanai veicamie pasākumi un katrai mērķa grupai, t. sk. atbalsta personām, paredzētie konkrētie pasākumi1, un finansējums, kas būs jānovirza šo pasākumu realizēšanai.2.

Kas ir atbalsta persona

Atbalsta persona ir persona, ar kuru klientam ir tuvas, uz savstarpēju uzticēšanos balstītas attiecības. Tā var būt tuvāks vai attālāks radinieks, kaimiņš, draugs, mācītājs u. tml. Svarīgi norādīt, ka pasākumi atbalsta personām tiek plānoti gadījumā, ja ieslodzītajam vai probācijas klientam nav nepieciešamā sociāli pozitīvā atbalsta ģimenē, LV portālam skaidro Tieslietu ministrijas pārstāve Evija Rimšāne.

Pasākumi atbalsta personām tiek plānoti gadījumā, ja ieslodzītajam vai probācijas klientam nav nepieciešamā sociāli pozitīvā atbalsta ģimenē.

Pētījumi rāda, ka soda izpildes laikā ieslodzītajiem un probācijas klientiem izjūk vai rodas nopietnas problēmas ģimenē ilgās atšķirtības un citu iemeslu dēļ.

Tomēr tieši ģimene vai atbalsta persona ir tas resurss, kas notiesātajam pēc soda izpildes beigām sniedz atbalstu (tostarp dzīvesvietu, iztiku u. tml.) un ļauj veiksmīgāk integrēties sabiedrībā.

Tas ir īpaši svarīgi nepilngadīgajiem un jauniešiem, kuri atgriežas sabiedrībā pēc soda izpildes. Tāpēc ir jāstiprina ģimenes/atbalsta personu resursi, jo nereti arī šajās ģimenēs ir problēmas, kuras nepieciešams risināt, akcentē Rimšāne.

Probācijas klientu individuālajām vajadzībām pietuvināts pakalpojums

Plānošanas dokuments tika izstrādāts, ņemot vērā resocializācijas politikas īstenošanas rezultātus iepriekšējā periodā. Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece funkciju jautājumos Ilona Linde norāda, ka tas ir pēctecīgs turpinājums jau aizsāktajiem procesiem un ir loģisks nākamais solis ceļā uz efektīvāku un probācijas klientu vajadzībām pietuvinātu kriminālsodu izpildi.

Pamatnostādnes paredz probācijas klientu tuvināšanu sabiedrībā notiekošajiem procesiem, resocializācijas darba elastības veicināšanu un darba metožu un pakalpojumu pielāgošanu probācijas klienta individuālajām un ļoti dinamiskajām vajadzībām.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta darbam ar specifiskām mērķa grupām, piemēram, personām, kurām ir mentālās veselības problēmas, personām ar atkarībām, sievietēm, bērniem un jauniešiem. Turpmākajā attīstībā būtiska nozīme ir arī kriminālsodu izpildes (resocializācijas darba) efektivitātes pētījumiem, kā arī Valsts probācijas dienesta personāla profesionālās sagatavotības un noturības veicināšanai, stāsta Linde.

Probācijas dienesta vērtējumā ir svarīgi, ka resocializācijas politika tiek papildināta ar netiešo mērķa grupu, kas ir probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas. “Var teikt, ka resocializācijas politikas pamatnostādnēs ietvertie pasākumi ir savstarpēji saistīti, papildinoši un tie visi ietekmē sekmīgu resocializācijas politikas mērķa sasniegšanu,” secina Linde.

Viņasprāt, ir grūti akcentēt galvenos virzienus, ar kuriem būtu jāstrādā, bet ir jāuzsver punkti, kuriem līdz šim tika pievērsta mazāka uzmanība, piemēram, pasākumi probācijas klientu (bērnu) vecākiem par vecumposmu attīstības īpatnībām, probācijas darbs ar bērniem un vecākiem kā atbalsta personām, probācijas bērnu un jauniešu mājas modeļa koncepta izstrāde un ieviešana, sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumi notiesāto personu sociālās uzņēmējdarbības attīstībai, interaktīvu resocializācijas darba metožu attīstība un aprobācija, tai skaitā nepieciešamā aprīkojuma iegāde, resocializācijas programmu darbības rezultātu izvērtēšana un pilnveidošana atbilstoši dažādu probācijas klientu mērķgrupu (piemēram, bērnu, jauniešu, personu ar mentālās veselības problēmām, radikalizēto personu, notiesāto amatpersonu, atkarīgo, kibernoziedznieku) resocializācijas vajadzībām.

1 Plāna projekts, ar kuru strādā Tieslietu ministrija kopā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts probācijas dienestu, tiks nodots sabiedrības apspriešanai līdz rudens sākumam.

2 Lai īstenotu pamatnostādnēs paredzētos uzdevumus, plānots piesaistīt Eiropas Sociālā fonda Plus finansējumu 2021.–2027. gada plānošanas periodam, kā arī citus ārvalstu finanšu instrumentus un valsts budžeta līdzekļus.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU