Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gadā Latvijā dzīvoja 358 534 bērni vecumā līdz 17 gadiem.
Freepik
1. jūnijs lielā daļā pasaules tiek atzīmēts kā Starptautiskā bērnu tiesību aizsardzības diena. Šis gads ir īpašs ar to, ka apritējuši 30 gadi, kopš Latvija pievienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību konvencijai.
ANO Bērnu tiesību konvencija ir visplašāk ratificētais cilvēktiesību līgums vēsturē. Tai ir pievienojušās 196 valstis. Kopš 1992. gada 14. maija Konvencija ir saistoša arī Latvijai.
Konvencija pasludināja vadošo bērnu tiesību aizsardzības principu – bērnu interešu prioritātes principu,* kurš jāievēro, izskatot jebkuru ar bērnu saistītu jautājumu, skaidro Labklājības ministrija.
Konvencijas 3. pants nosaka – visās darbībās attiecībā uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm.
Ar Bērnu tiesību konvencijas pieņemšanu bērnu tiesības pirmo reizi ieguva arī starptautisko tiesību spēku, atzīstot, ka bērni ir cilvēki un indivīdi ar savām tiesībām, turpina Labklājības ministrija.
Konvencija nosaka, ka bērnība ir nošķirta no pieaugušā vecuma un ilgst līdz 18 gadiem (ja vien saskaņā ar tiesību aktiem pilngadība neiestājas agrāk). Tas ir īpašs, aizsargāts laiks, kurā bērniem jāļauj augt, mācīties, spēlēties, attīstīties un cienīgi dzīvot. Konvencijā ir atzīts, ka bērniem, lai viņi varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties kā personības, jāaug ģimenē, laimes, mīlestības un sapratnes gaisotnē.
Dalībvalstis apņemas nodrošināt ikvienam bērnam tādu aizsardzību un gādību, kāda nepieciešama viņa labklājībai, ņemot vērā viņa vecāku, aizbildņu vai citu par bērnu tiesiski atbildīgu personu tiesības un pienākumus, un šajā nolūkā veic visus attiecīgos likumdošanas un administratīvos pasākumus.
Konvencijā noteikti arī vairāki citi bērnu tiesību aizsardzības principi – diskriminācijas aizlieguma princips, bērna tiesības paust savu viedokli un tikt uzklausītam, kā arī bērna tiesības uz dzīvību un attīstību.
“Bērni ir sabiedrības īpaši lolojamā un sargājamā daļa. Mums visiem jārūpējas gan par saviem, gan citiem bērniem, atceroties uzstādījumu, ka “svešu bērnu nav”,” uzsver labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmā daļa nosaka – katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt ne tikai savu, bet arī citu bērnu drošību.
Cilvēkiem nevajadzētu palikt vienaldzīgiem un atcerēties, ka likums paredz pienākumu ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai:
Tātad katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt ne vien savu, bet arī citu bērnu drošību. Tas ir viens no Bērnu tiesību aizsardzības likuma stūrakmeņiem.
Ministrija vērš uzmanību, ka pandēmijas laiks ierobežoja gan komunikācijas, gan dažādu prasmju apguves iespējas, tādēļ, iestājoties vasarai, pastiprināta uzmanība jāpievērš drošībai vietās, kur pulcējas bērni, it īpaši ūdenstilpju tuvumā. “Esam klātesoši saviem bērniem, nenovēršam uzmanību un atceramies, ka bērnu līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt nepieskatītu. Tāpat atceramies, ka princips “svešu bērnu nav” ir ļoti svarīgs drošības aspektā. Pamanīšana, pavērošana un jautājums – “Vai viss ir labi? Kur ir pieaugušais, ar kuru esi kopā?” – īpaši neapgrūtina, bet atsevišķos gadījumos var būt izšķirošs lielas nelaimes novēršanā.”
Bērniem, kuri ir nonākuši grūtībās, ir iespējams bez maksas sazināties ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 psihologiem un saņemt konsultāciju. Ja šķiet ērtāk savu problēmu izklāstīt rakstiski, sazināties ar speciālistiem var arī elektroniski. Plašāk – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapas sadaļā “Uzticības tālrunis 116111”.
|