Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Vairāk nekā puse skolu beidzēju Latvijā kļūst par mazkvalificētu darbaspēku, jo saņem nepietiekamas sekmes, nepabeidz izglītību, vai arī tā neatbilst darba tirgus apstākļiem. Atbildīgās institūcijas vairākās jomās gatavojas “pievilkt skrūves”. Jau nākamgad skolēnus sagaida stingrākas prasības eksāmenos.
Dabaszinātņu prasmju kvalitātes līmenis Latvijas skolēniem atbilst OECD valstu vidējam līmenim, bet matemātikā to pat pārsniedz, savukārt lasītprasmē sniegums ir nedaudz zemāks par OECD valstu vidējo rādītāju, liecina Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas “OECD PISA 2018” dati.
Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātnēs (487 punkti) atbilst OECD valstu vidējam līmenim (489 punkti). Latvija kopā ar Portugāli (492 punkti), Norvēģiju (490 punkti) un Austriju (490 punkti) veido valstu grupu, kuras skolēnu sasniegumi statistisko kļūdu robežās atbilst OECD valstu vidējam rezultātam.
Šis ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums, kurā reizi trijos gados vērtē 15 gadus vecu skolēnu kompetences matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs. Minētais vecums izvēlēts, ņemot vērā, ka vairumā OECD valstu skolēni tuvojas obligātās izglītības noslēgumam.
Neraugoties uz salīdzinoši labajiem starptautiskajiem Latvijas skolēnu prasmju rādītājiem, tikai aptuveni 40 procentu turpmāk kādā jomā iegūst profesionālo kvalifikāciju. Pārējie nav pabeiguši vidējo vai vidējo profesionālo izglītību, nav turpinājuši mācīties vai nav pabeiguši augstskolu, secina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. “Izglītības sistēma turpina ignorēt, ka gandrīz 60 procenti skolu absolventu kļūst par nekvalificētu darbaspēku,” uz problēmu norāda komisijas vadītājs, no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasot soļus situācijas uzlabošanai.
Valdība atbalstījusi IZM ieceri jau no nākamā mācību gada sākt paaugstināt prasības gan pamatskolu, gan vidusskolu absolventiem. Šobrīd centralizētie eksāmeni ir nokārtoti pat tad, ja no maksimālā iespējamā vērtējuma iegūti vien pieci procenti. Taču turpmāk šo slieksni ik gadu paredzēts celt par pieciem procentiem. Nākamajā mācību gadā būs jāiegūst 10%, 2023./2024. mācību gadā – 15%, savukārt 2024./2025. mācību gadā – 20%.
“Izmaiņas ir nepieciešamas, jo tās ļaus sasniegt gan augstākus rezultātus mācībās, gan veicinās jauniešu motivāciju un individuālo atbildību par rezultātu. Eksāmenu sliekšņa paaugstināšana palīdzēs nodrošināt pamatprasmju un pamatzināšanu apguvi pietiekamā līmenī,” uzskata izglītības ministre Anita Muižniece.
Jaunā norma, ko paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”, stāsies spēkā līdz ar kompetencēs balstīta izglītības standarta un valsts pārbaudes darba (vispārīgā, optimālā vai augstākā mācību satura apguves līmenī) ieviešanu.
Lai mazinātu skolēnu skaitu, kuri valsts pārbaudes darbos iegūst zemu vērtējumu, tiks organizēts metodiskais atbalsts pedagogiem, izstrādāti vērtēšanas kritēriji un detalizētas valsts pārbaudes darbu programmas, kurās būs publicētas valsts pārbaudes darbos pārbaudāmās zināšanas un prasmes.
IZM jau šobrīd nodrošina vismaz divu atbalsta programmu pieejamību izglītības iestādēs – individuālo konsultāciju nodrošinājumu projektā “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (projektu īsteno Izglītības kvalitātes valsts dienests) un mācīšanās grupu organizēšanu mācību priekšmetu apguvei pēc stundām 5.–12. klašu skolēniem projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (projektu īsteno Valsts izglītības satura centrs). Abas programmas tiks īstenotas līdz 2022./2023. mācību gada beigām, ļaujot skolām īstenot atbalsta pasākumus, ņemot vērā apzinātās izglītojamo vajadzības.
Pēc dabaszinātņu studentu skaita Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES) – no visiem studentiem 2018. gadā tikai 2,7 procenti izvēlējās studēt dabaszinātnes. Lietuvā šis rādītājs ir 4, bet Igaunijā – 6,1. Vidējais rādītājs ES ir 8,1. Lielbritānijā tas sasniedz pat 15,2 procentus. Tieši šīs jomas speciālisti darba tirgū pastāvīgi ir vispieprasītākie, taču to pietrūkst.
Aprīļa sākumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti diskutēja par obligāto valsts pārbaudes darbu fizikā, ķīmijā, bioloģijā vai dabaszinātnēs ieviešanu. Pašlaik eksāmenu fizikā, ķīmijā vai dabaszinātnēs skolēns var kārtot pēc savas izvēles. 2020./2021. mācību gadā eksāmenu fizikā kārtoja tikai 796, bet ķīmijā – 632 vidusskolu absolventi. Obligāto valsts pārbaudes darbu ieviešanas mērķis ir palielināt dabaszinātņu un tehnoloģiju jeb STEM jomā mācīties spējīgu studentu skaitu, kas noteikts Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.
“Esam tuvu situācijai, kad vadzis lūzīs. Valsts tautsaimniecība ieiet jaunā pievienotās vērtības radīšanas sektorā, kurā bez prasmēm un zināšanām STEM jomās neko nesasniegsim,” norāda A. Ašeradens. Augstskolas, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, ir radījušas vairāk nekā 3,5 tūkstošus budžeta vietu minētajās studiju jomās, taču fizikas eksāmenu pēc vidusskolas beigšanas vismaz 60% līmenī nokārtoja tikai 252 jaunieši. “Saskaņā ar pēdējiem IZM datiem interese par dabaszinību jomu jauniešu vidū ir pieaugusi, ceturtdaļa ir gatavi studēt STEM priekšmetos, tomēr labākajā gadījumā tikai puse no viņiem ir spējīgi tos pabeigt,” atzīst A. Ašeradens. Jaunieši vairās kārtot eksāmenus dabaszinātņu priekšmetos, jo nav pārliecināti, ka spēs tos sekmīgi nokārtot.
Fizikas eksāmenu pēc vidusskolas beigšanas vismaz 60% līmenī nokārtoja tikai 252 jaunieši.
Izglītības jomas pārstāvji pret obligātu eksāmenu ieviešanu visos vai kādā no dabaszinību priekšmetiem izturas rezervēti. “Obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem,” uzskata A. Muižniece. “Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trijos gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus,” skaidro ministre. Viņa norāda, ka motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc jādod iespēja sevi apliecināt jaunajam, pilnveidotajam izglītības saturam, jo, tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varēs runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.
Obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus.
Jaunajā saturā, kā norāda ministre, šobrīd tiek nostiprināts dabaszinātņu mācību jomas nozīmīgums ikviena skolēna izglītībā. Jaunais standarts šo jautājumu aktualizē jau pamatskolā, paredzot, ka līdztekus ierastajiem 9. klases eksāmeniem latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā visi skolēni kārtos starpdisciplināru eksāmenu par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomas saturu. Tāpat pozitīvu ietekmi uz sekmīgumu radīs arī eksāmenu sliekšņa paaugstināšana – tas veicinās gan skolēnu motivāciju, gan uzlabos mācību satura apguves līmeni, uzskata ministre.
IZM jau tuvākajā laikā plāno sarunas ar sociālajiem partneriem – Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kā arī dabaszinātņu mācību priekšmetu skolotāju asociācijām –, lai kopīgi meklētu risinājumus, kā sekmēt skolēnu interesi par STEM priekšmetiem.
Patlaban, iespējams, lielākais šķērslis idejas par obligātu eksāmenu dabaszinībās ir atbilstošu mācību resursu – attiecīgi aprīkotu kabinetu un pedagogu – trūkums, ko atzīst gan nozares ministre, gan Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Izglītības ministre A. Muižniece aktualizējusi jautājumu par mācību gada pagarināšanu, kuru, gatavojoties ieviest jauno mācību saturu, rosināja arī tālaika nozares ministrs Kārlis Šadurskis. Latvijā brīvlaiku kopējais ilgums, kā informē IZM, ir 17 nedēļas – tas ir trešais garākais brīvlaiku kopējais ilgums no 37 OECD valstīm. Brīvlaika ilgums OECD valstīs vidēji ir 14 nedēļas. Igaunijā kopējais brīvlaiku ilgums ir mazāks par nepilnu nedēļu, turpretī Lietuvā tās ir 15 nedēļas.
“Skolas gada slodzes izlīdzināšana ar īsāku vasaras brīvlaiku un papildu brīvdienām, piemēram, martā, manuprāt, tikai veicinātu izglītības kvalitāti, ļautu dažādot mācību un audzināšanas procesu un optimizēt izglītojamo un pedagogu noslodzi,” uzskata A. Muižniece. Daudzu valstu piemēri liecinot, ka mācību gada pagarināšana nodrošina labākus akadēmiskos rezultātus. Ne tikai paaugstinās mācīšanās kvalitāte, un ir labāki akadēmiskie sasniegumi, bet skolēniem ir arī vairāk laika mācībām, materiālu atkārtošanai, padziļinātai satura apguvei, kā arī ir vairāk iespēju mācību pieredzē. Tas stiprinot skolēnu un pedagogu attiecības.
Ministre piedāvā pagarināt mācību gadu par divām nedēļām, vienlaikus ieviešot piekto brīvlaiku, piemēram, martā. Šādas brīvdienas šobrīd ir paredzētas tikai 1. klasei. Mācību gada pagarināšanu varētu atbalstīt vismaz daļa sākumskolas un pamatskolas vecuma bērnu vecāku, ja tas samazinātu viņu rūpes par bērnu jēgpilnu nodarbināšanu vasarā. Pagarinot mācību gadu, būtu nepieciešams pārskatīt mācību saturu un tā plānojumu, mainīt pedagogu slodzes uzskaiti un aprēķinu, kā arī noteikt citus valsts pārbaudes darbu norises laikus, attiecīgi mainot normatīvo regulējumu. Priekšlikuma īstenošanai vēl nepieciešamas diskusijas gan ar vecāku, gan pedagogu nevalstiskajām organizācijām.
