Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Kad Leonardo da Vinči 15. gadsimta otrajā pusē uzzīmēja mūsdienu bezpilota gaisa kuģim līdzīgu skici, viņš nevarēja iedomāties, ka pēc četriem gadsimtiem šādas ierīces pamazām iegūs reālas aprises un pielietojumu. Vispirms, kā nereti gadījies cilvēces vēsturē, šo inovāciju aizsāka kari un militārās vajadzības, savukārt 21. gadsimtā, tehnoloģiju attīstības laikmetā, bezpilota lidaparāti piedzīvo uzvaras gājienu arī civilajā pasaulē.
Bezpilota gaisa kuģus (BGK) jeb dronus (aizguvums no angļu valodas ar nozīmi “dūcējs”, “trans”) patlaban izmanto dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī pētniecībā. To ekspluatācija ir finansiāli izdevīga, jo nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izveide. Šādi attālināti vadīti “dūcēji” arī palīdz vērot un iemūžināt ģimenes svinības, sporta sacensības, hobijus, dabas objektus.
Droni daudzveidīgā klāstā nopērkami mazumtirdzniecībā. Ņemot vērā pielietojuma nolūku, kvalitāti un tehnisko aprīkojumu, lidaparātu cena svārstās no pārdesmit eiro vērtām, zemu lidojošām rotaļlietām līdz lielizmēra BGK vairāku tūkstošu eiro vērtībā.
Taču jāņem vērā būtisks aspekts – šīs ierīces ir jāmāk vadīt, lai tās nenoklīstu, nebojātu virszemes objektus, netraucētu aviosatiksmei un neuzkristu virsū kādam garāmgājējam. Diemžēl incidentu skaits, kuros iesaistīti attālināti vadāmie “dūcēji”, palielinās. Vērts atminēties negadījumu iepriekšējā gada novembrī, kad lidostas “Rīga” tuvumā pacelta mehāniskā lidoņa dēļ uz laiku tika apturēta lidmašīnu kustība.
Pārlūkojot internetā BGK tirdzniecības piedāvājumus, nav manāmas informācijas par īpašiem nosacījumiem to ekspluatācijā – lidaparāti (izņemot tos, kuri nav aprīkoti ar video vai foto kamerām un sver mazāk par 250 g) pirms palaišanas gaisā ir jāreģistrē Civilās aviācijas aģentūrā (CAA), un tos drīkst vadīt tikai personas, kuras ir sekmīgi nokārtojušas CAA tiešsaistes pārbaudījumu. Toties ir lasāms uzmundrinošs sauklis: “Par lidotāju nepiedzimst, par to var kļūt jebkurš!”
Telekomunikāciju uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” interneta vietnē, līdzās lidaparātu piedāvājumam ir ievietots aicinājums: “Mācies sev ērtā laikā un kļūsti par drona pilotu!”
Raksturojot normatīvo regulējumu dažādu veidu satiksmē, mēdz teikt – katrs drošības noteikumu punkts ir rūgtas un pat traģiskas pieredzes diktēts. Tas attiecināms arī uz BGK kustības organizēšanu gaisa telpā.
Kopš 2019. gada jau stājušās spēkā divas Eiropas Komisijas regulas, kas tiešā veidā ietekmē kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu lidojumi tagad un turpmāk, un saskaņā ar šiem dokumentiem atbilstošas normas iekļautas arī Latvijas nacionālajos tiesiskajos aktos, likumā “Par aviāciju”, Ministru kabineta noteikumos Nr. 436 “Tālvadības pilotu kvalifikācijas noteikumi” un citos.
LMT aicinājums mācīties, lai kļūtu par BGK pilotu, nav nejaušs. Apzinoties to, ka dronu tālvadības pilotiem ne tikai jāzina un jāievēro valstī spēkā esošie noteikumi, bet arī jāapgūst praktiskās iemaņas, LMT pirms trim gadiem izveidoja īpašu Mācību centru. Tā piedāvātajām neformālās izglītības mācību programmām ir daudz plašāks vēriens, atbalstot dažādu jomu digitalizācijas un tehnoloģiju attīstību, sekmēt sabiedrības izpratnes vairošanu par dronu praktisko pielietojumu. 2021. gadā par nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā LMT Mācību centrs Izglītības un zinātnes ministrijas ceļojošās balvas “Saules laiva” konkursā saņēma platformas “EPALE” Pateicības rakstu.
LMT inovāciju vadītājs Gints Jakovels, kurš atbild par BGK biznesa attīstību uzņēmumā, stāsta: “LMT klientu centros piedāvājam iespēju iegādāties ne tikai telefonus, datu iekārtas, aksesuārus, bet arī dronus. Novērojām, ka aviāciju regulējošās institūcijas neveic plašu informatīvo kampaņu par noteikumiem, kuri attiecināmi uz dronu pilotiem. Līdz ar to vairums mūsu klientu, kuri iegādājas dronus, par tiem nemaz nenojauš. Šie nelielie bezpilota gaisa kuģi vairāk līdzinās rotaļlietām, un reti kurš aizdomājas par bīstamību, ja tos pilotē bez papildu zināšanām un prakses. Sapratām, ka varam palīdzēt, informējot un izglītojot ne tikai mūsu klientus, bet arī sabiedrību kopumā gan par iespējām, kuras sniedz dronu tehnoloģijas, gan par šo iekārtu drošu lietošanu. Tā tapa LMT Dronu centrs, kurā piedāvājam apgūt dažādus apmācību moduļus un veidojam jaunus gaisa satiksmes dalībniekus.”
Mācību centra vadītāja Alīna Hindogina atceras: “Pirms sākām piedāvāt šīs programmas, daudz laika veltījām pašizglītībai, šo jomu iepazīstot gan starptautiskā, gan vietējā mērogā, lai saprastu tvērumu – kas ir jāzina drona pilotam. Tas nav stāsts tikai par to, kā pacelt lidaparātu, vēl jāzina, kur un kā to drīkst darīt, kur atrodami šādi noteikumi. Tādēļ izstrādājām pirmo neformālās izglītības programmu, pēc kuras apgūšanas klients var nokārtot pārbaudījumus CAA un saņemt tālvadības pilota licenci.”
Pamatprogrammu veido teorētiskā un praktiskā daļa. Teorētiskajā daļā ietverts apjomīgs mācību kurss: šo lidaparātu attīstības vēsture, to uzbūve, vadība un kontrole, tehniskie rādītāji, tiesiskā regulējuma iztirzājums (ar kādiem BGK drīkst lidot, cik liela distance jāievēro līdz lidojumā neiesaistītām personām vai vides objektiem, kādi ir pilota un ekspluatanta (īpašnieka) pienākumi), nosacījumi gaisa telpas lietošanai, cilvēka faktora un vides apstākļu ietekme uz lidojumiem, dažādas procedūras (standarta, ārkārtas un avārijas situācijās), kā arī praktiskie uzdevumi. Mācību kursu noslēdz teorētisko zināšanu eksāmens, kas pielīdzināms CAA pārbaudījumam.
Savukārt praktiskajā daļā apmācāmie pieredzējušu instruktoru vadībā apgūst pilotēšanas prasmes, noslēgumā kārtojot pārbaudījumu.
Tālvadības pilotu apmācību materiālus nodrošina arī CAA, taču zināšanas pārbaudījuma nokārtošanai jāiegūst pašmācībā.
“Lai gan mūsdienu pasaulē katram ir iespēja nepieciešamo informāciju patstāvīgi atrast un izlasīt, no pieredzes zinām, ka izprast visas nianses ir ļoti sarežģīti,” norāda G. Jakovels. “Tas mūs pamudināja investēt apmācību programmas izveidē un kļūt par CAA atzītu iestādi, lai palīdzētu dronu pilotiem apgūt nianses, kas slēpjas normatīvajos dokumentos, un to, kā tās interpretējamas.”
Lai sabiedrību plašāk izglītotu šajā jomā, LMT Dronu centrā par izdevīgu cenu ir izveidots īpašs interaktīvais kurss, ar kuru klientiem tiek sniegta iespēja apgūt visas BGK pilotam nepieciešamās pamatzināšanas sev vēlamā laikā, vietā un tempā. Mācībās liels uzsvars likts drošībai un drošai BGK pilotēšanai, lai nenodarītu kaitējumu ne cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm, ne īpašumiem.
“Sadarbībā ar “airBaltic” treniņu centru un aviokompānijas ekspertiem esam izveidojuši kopīgu mācību saturu, kurā “lielās” aviācijas pārstāvji, dronus vērtējot no sava skatpunkta, pauž viedokli – ko šādu ierīču lidojumi nozīmē viņu sektoram. Tādējādi ir tapuši vairāki interesanti video un citi materiāli, kurus izmantojam mācībās,” piebilst A. Hindogina.
FOTO: Freepik
Papildus pamatprogrammai LMT Mācību centrs piedāvā arī vairākas specifiskas interešu izglītības programmas. Tās rada daudzveidīgas iespējas gan dažādu industriju profesionāļiem, gan privātpersonām izmantot dronus komerciālām vajadzībām un vaļaspriekam.
Kā stāsta A. Hindogina, papildprogrammu izstrādi rosinājušas tieši klientu vēlmes. Piemēram, viena no tām – fotogrammetrija – paredzēta tālvadības pilotiem, kuri dronu vēlas izmantot, lai veidotu noteiktu teritoriju kartes, 3D vizualizācijas vai izmērītu objektu tilpumu.
Lauksaimniecībā ar BGK, izmantojot interaktīvo programmu “Automātisko lidojumu plānošana” un šai nozarei specifisku programmatūru, var nodrošināt efektīvu teritoriju apsaimniekošanu, tās regulāri apsekojot, lai savlaicīgi novērstu kaitēkļu un slimību izplatību, paaugstinātu ražas produktivitāti un kvalitāti, vienlaikus kompensējot darbaspēka deficītu. Droni ir čakli palīgi arī pilsētplānošanā, infrastruktūras attīstības un uzturēšanas sektorā, tāpat arī būvniecībā.
LMT Mācību centram ir veiksmīga sadarbība ar AS “Latvijas valsts meži”. Tur tālvadības pilotu apmācības programmu ir apguvuši ap 70 uzņēmuma speciālistu, un visi ir sekmīgi nokārtojuši CAA pārbaudījumus. LVM mehāniskos “lidoņus” ikdienā izmanto lielu meža platību apsekošanai, bebru izveidoto dambju uziešanai, ievācot meža inventarizācijas datus, plānojot mežsaimniecības darbus un citviet. Tiem ir būtiska loma arī uguns un vētru postījumu apsekošanā un novēršanā.
Droni spēj izsekot agresīvus autovadītājus, tāpēc ir uzskatāmi par noderīgiem palīgiem arī Valsts policijā. Tāpat arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) droni reizēm ir neaizstājami. Drošības nozarē profesionāla BGK pilotēšana ļauj operatīvi pieņemt lēmumus un izstrādāt efektīvu rīcības plānu, piemēram, masu pasākumā vai meklējot pazudušas personas, akcentē LMT Mācību centra vadītāja. “Iepriekšējā gada nogalē, īpaši Valsts policijas koledžai, izstrādājām interaktīvu kursu “Valsts bezpilota gaisa kuģi”. Tas ir piemērots arī VUGD un jebkurai iestādei, kura kvalificējas lidojumiem ar valsts BGK. Mācību centra izsniegtais tālvadības pilota kvalifikācijas apliecinājums ir svarīgs tiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams pierādīt darbinieku profesionālo atbilstību konkrētu darba uzdevumu pildīšanai.”
“Šī industrija ir strauji augoša, ar lielu potenciālu nākotnē ne tikai pasaules mērogā, bet arī Latvijā,” uzsver G. Jakovels. “Pašlaik mūsu apmācību programmas ir sagatavotas pilotiem, kuru dronu masa ir līdz 25 kilogramiem (atvērtā kategorija A1, A2, A3, specifiskā kategorija), bet Latvijā ir uzņēmumi, kuri ražo BKG jau tā dēvētajā “sertificētajā kategorijā”, kurus varam uzskatīt par līdzvērtīgiem mazajām lidmašīnām. Pērnajā rudenī Igaunijā apmeklējām vienu šāda veida projekta demonstrāciju – divvietīgs gaisa taksometrs, līdzīgs helikopteram. Pasaulē aptuveni 350 uzņēmumu strādā ar idejām un risinājumiem, kas saistīti ar šāda tipa lidaparātiem.
Taču jāņem vērā, ka spēkā esošais normatīvais regulējums pašlaik pieļauj dronu lidojumus tikai tiešā redzamībā. Savukārt komerciālajam pielietojumam ļoti svarīgi ir ārpusredzamības lidojumi, kas paredz to, ka, dronam dodot attiecīgu komandu, piemēram, virzībai no punkta A uz punktu B, šo lidojumu var veikt bez tiešas pilota vai novērotāja klātbūtnes. Patlaban pasaules un Eiropas līmenī tiek strādāts pie jaunām regulējuma normām, lai iespējami vienkāršā veidā varētu nodrošināt šādus lidojumus.”
LMT ir veicis vairākas tehnoloģiju demonstrācijas. Sadarbībā ar sūtījumu piegādes tirgus līderi “DPD Latvija” un uzņēmumu SIA “SPH Engineering” 2020. gada nogalē ar pilnībā attālināti vadītu bezpilota lidaparātu tika piegādātas Ziemassvētku dāvanas sociālās aprūpes centram “Allaži” un Cēsu pilsētas pansionātam. Krietni sarežģītāks bija viens no pasaulē pirmajiem dronu pārrobežu lidojumiem uz Igauniju, BGK vadībai izmantojot pieslēgumu mobilo sakaru tīklam.
“Ar lidojumu mēģinājām parādīt, ka dronu ar mobilo tīklu var kontrolēt ne tikai vienas valsts robežās. Arī, pārlidojot robežu, ir tehnoloģiski risinājumi, kas ļauj pārslēgties starp mobilo operatoru un turpināt lidojumu citā valstī,“ komentē G. Jakovels. “Piemēram, ja domājam par tādu apjomīgu projektu kā “Rail Baltica”, šo dzelzceļa līniju no gaisa varētu pārraudzīt ar BGK (vai nav bojājumu un tamlīdzīgu problēmu) daudz efektīvāk, nekā to darītu dienesti uz zemes. Iedomājamies – drons paceļas Tallinā, pie stacijas, un lido līdz pat Viļņai, šķērso trīs Baltijas valstis, veiksmīgi pārslēdzoties starp mobilajiem operatoriem.”
Lai īstenotu ārpusredzamības testa lidojumus, organizatoriem no atbildīgajām institūcijām bija jāsaņem speciālas atļaujas, turklāt lidojumu laikā tika slēgta gaisa telpa, kurā šīs darbības norisinājās. G. Jakovels uzskata, ka šajā un nākamajā gadā dronu pielietojums ievērojami pieaugs tieši komercdarbībā. “ES regulējums, kas stāsies spēkā 2023. gadā, radīs plašākas iespējas tieši komerciālajiem lidojumiem, un uzņēmumi, kuri domās tālredzīgi, sāks tam laicīgi gatavoties.”
LMT ar ierosinājumiem, ieteikumiem, kā arī, sniedzot konsultācijas, iesaistījies CAA projektā, kura mērķis ir izveidot inovatīvu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu. Nozīmīga ir arī LMT līdzdalība Eiropas bezpilota lidaparātu ekosistēmas attīstības projektā “COMP4DRONES”, kura mērķis ir gādāt par risinājumiem autonomiem dronu lidojumiem. G. Jakovels: “Ja šobrīd ir nepieciešams pilots ar pulti rokās, kurš vada dronu, tad nākotnē, ko mēs pētām un attīstām šajā projektā, apvienojot dažādas tehnoloģijas, lidaparāts patstāvīgi pieņems lēmumu, kurā brīdī vislabāk veikt lidojumu, kurš ir drošākais maršruts. Tomēr šis ir tikai viens no projektiem, kurā esam iesaistījušies. Pavasarī, darbojoties vēl vienā projektā, plānojam veikt demonstrācijas, atainojot ar droniem saistīto tehnoloģiju attīstību.”
Eiropas Padomes vietnē lasāma Eiropas Komisijas prognoze – līdz 2035. gadam dronu nozarē būs nodarbināti vairāk nekā 100 000 cilvēku, un tās radītā ekonomiskā ietekme pārsniegs 10 miljardus eiro gadā, galvenokārt pakalpojumu sfērā.
Arī LMT Mācību centrā tiek domāts par augstākas klases dronu pilotu sagatavošanu, un perspektīvas ir vērienīgas – sarežģītus lidojumus varēs veikt tikai labi apmācīti un augsti kvalificēti tālvadības piloti.
Informācijas pirmpublikācija pieejama Eiropas pieaugušo izglītības e-platformā “EPALE”.
