Šī nu jau par tradīciju kļuvusī aptauja ir iespēja atskatīties uz aizvadītā gada notikumiem ar humoru, kā arī palūkoties no malas, kā valoda mijiedarbojas ar sabiedrībā aktuālajām norisēm. “Arī šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars bija saistīts ar joprojām mūsu ikdienas gaitas ietekmējošo sērgu. Taču jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kādā veidā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā,” atgādina Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Dr. Uģis Nastevičs.
Gada vārdam vajadzētu būt tādam, kas attiecīgo gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē, – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs ir noticis, bet ir arī tāds vārds, kas latviešu valodā ir stiprs. Piemēram, pērn par 2020. gada vārdu tika izraudzīts “sejauts” – neveiklā virknējuma “mutes un deguna aizsegs” aizstāšanai.
2021. gada vārds un nevārds
Starp gada nevārda finālistiem, kuri bija “iekļaujoša valoda”, “lokalizē (ugunsgrēku)” ierobežošanas vai apdzēšanas vietā, “murālis” sienas gleznojuma, “posts” ieraksta vietā, pirmo vietu pārliecinoši ieguva pēc daudzu iesūtītāju domām nevārda godu pelnījušais “sadarbspējīgs” — digitālā Covid-19 (tostarp pārslimošanas) sertifikāta vietā.
Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “balstpote”, “līdzestība”, “ribjosla”, “staķīši” un “tīkšķis”, taču par uzvarētāju tika apstiprināts “kvadrātkods”, proti, ātrās atbildes kods, ko veido kvadrātveida laukumā izkārtoti mazāki kvadrāti.
2021. gada spārnotais teiciens
Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2021. gada spārnotais teiciens, kuru paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir infektologa Ugas Dumpja izteikums: “Sapinušies sociālajos tīklos.”
Aptaujas žūrijas ieskatā 2021. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuva ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa “Draugi, nav labi!”, Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša “Govij štepseli izraut nav iespējams!”, Gaita Lazdāna jaunajā dziesmā “Mirdzēt vai dzist” aptaujas kandidātu iesūtītāju saklausītie piedziedājuma vārdi “Sadursimies, rokās sadursimies!” un Roberta Priekuļa ieraksts “Tevi noķers pie mājas durvīm un nopotēs kā traku suņuku”, bet uzvarētājs ir Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos – es neko nejūtu!”
2021. gada savārstījums
Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Bitkoina maininga pūlu hešre[i]ts”, “Ceļa ziemas uzturēšanas darbi” un “Testu var neveikt persona, kura ir bijusi pozitīva ar vīrusu Covid-19 mazāk kā 90 dienas iepriekš no inficēšanās brīža vai ir potēta pret šo vīrusu 21 dienu atpakaļ, no otrās puses skaitot”, taču par uzvarētāju tika atzīts Māra Berga pamanītais virsraksts “Honda līdz 2050. gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem”.
Tāds, kas “griež ausīs”
Aptaujas rīkotāju ieskatā gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko negribas dzirdēt un lietot, kas “griež ausīs” ne vien kā lieks un, jāpiebilst, greizs “ievazājums” no svešvalodām, bet ir nevēlams arī lietojumā. Piemēram, “konceptuāli”, “satiksmes mierināšanas risinājumi”, “cisdzimte, cisvīrietis, cissieviete, cisvestīts”, “izdzīvošanas nometne” saliedēšanas nometnes vietā, “ekspektācija” gaidu vietā, “mediji” plašsaziņas līdzekļu vietā, “posts” ieraksta vietā un “podkāsts” raidieraksta vietā, “retrīts” atslodzes vai spriedzes mazināšanas nodarbību vietā, “murālis” sienas gleznojuma vietā, “lokdauns” cietslēdzes vietā, “persona” (ārstniecības personas ārstu, policijas amatpersonas policistu, valsts amatpersonas ierēdņu vietā) un citi.
Tikmēr spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās, – nekad nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku. Biežāk tāds rodams reklāmas vai politikas laukā. Tostarp pamanīti teicieni: bijušās izglītības ministres Ilgas Šuplinskas “Ko skolēni neapgūs šajā mācību gadā, to iemācīsies citu gadu!”, Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa “Esmu radījis Frankenšteina monstru ar skudras kāju, zaķa ļipu, oda smadzenēm, gēla nagiem un dzeņa galvu.”, Valsts prezidenta “Kas nav vakcinēti, tos tagad Covid, kā saka, ņem tagad priekšā pa pilno”. Ar stipriem dzērieniem bagātināta “piedzeres apmaiņa” un “kovids uz riteņiem” par pasažieru apzinības un vēdināšanas līmeni vilcienā. Pamanīta norāde instrukcijā: “Nomainiet nojātās detaļas!”, policistu lūgums: “Cienītā, jūs iznāksiet no krūmiem ārā?”
Dīvainākais vārdu virknējums
Gada savārstījums ir aptaujas nominācija, kas ieviesta nesen, un tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas dzirdēts vai lasīts nopietna satura tekstā 2021. gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ.
Piemēram, ziņās un komentāros atrasti: “gandarījuma turnīrs”, “ceļa ziemas uzturēšanas darbi”, “atsavināti 17 475 eiro, kas, iespējams, iegūti negodprātīgā veidā”, “kuteklīgs variants”, “sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts”, “primātīpašums” par īpašumu Jūrmalā. Pamanīts arī premjera teiktais: “Jo vairāk klases vaļā, jo vairāk bērni kustās. Jo vairāk bērni kustās, jo vairāk vecāki kustās. Jo vairāk kustās, jo lielāka kontaktēšanās iespējas. Jo lielāka kontaktēšanās iespējas, jo saslimstība aug.”
Aptaujas rīkotāji novērojuši, ka lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasa sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos u. c. Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu, piemēram, “grozbumba trijniekiem” (3x3 basketball), “vizulītis” (clickbait), “kakuziņa” (shitpost), “pamatstraume” (mainstream), “cietslēdze” (lockdown), “dziļviltojums” (deep fake), “lēndarbība” par tīmekļa vietnes piekļuves ātrumu, “līdzestība”, “ūdens brīvkrāns”, “ribjosla” akustiskām joslām uz autoceļiem, “ūdensbiksas, ūdensstabi” par dabas parādību, “uzbaidāmā telpa” par emocionāli izaicinošu uzgaidāmo telpu pie zobārsta, “atvadu aprūpe” paliatīvās aprūpes vietā, “kārklietība, kārklība, kārklums” par valodas lietojuma un citām izpausmēm, latviešiem cenšoties izlikties par cittautiešiem, “senčistaba” kā bērnistabas analogs vecākiem, “ieplēvot(s)” par iepakošanu plēvē, “jātne” kā ņemtnes sinonīms, “balstpote” kā papildu pote sākotnēji paredzētajām, “padegunība” par sejauta valkāšanu, pilnībā nenosedzot degunu, un citi.
Uzziņai
Aptaujas žūrijā darbojās: literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, terminologs Aldis Lauzis, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, sociolingviste Vineta Poriņa, rakstnieks Pēteris Pūrītis, literatūrzinātniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egils Zirnis.
2022. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus aicina sūtīt uz adresi: gadavards@inbox.lv, un valodas aktualitātēm visu gadu iespējams sekot līdzi sociālajā tīklā Twitter, ierakstot meklētājā @gadavards.
