NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
30. janvārī, 2023
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Dienas fakts
TĒMA: Valsts valoda
19
19

Zināmi 2022. gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens un savārstījums

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika.

Arī šogad, jau divdesmito reizi, Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību rīkoja aptauju, lai noskaidrotu iepriekšējā gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu.

Šī nu jau par tradīciju kļuvusī aptauja ir iespēja atskatīties uz aizvadītā gada notikumiem ar humoru, kā arī palūkoties no malas, kā valoda mijiedarbojas ar sabiedrībā aktuālajām norisēm. Ja pērn liela daļa pieteikumu bija saistīti ar pandēmiju un ikdienas norises ietekmējošo Covid-19 sērgu, tad šogad ievērojams īpatsvars pieteikumu saistīti ar drošību un kara ietekmi uz mūsu dzīvi.

2022. gada nevārds

Starp gada nevārda finālistiem atrodami tādi vārdi kā “hospiss” (paliatīvās aprūpes vai hospita vietā), “naratīvs” (stāsta vietā), “nekonkurētspēja” (konkurētnespējas vietā). Piemēram, “nedarbspēja” nav tas pats, kas ir “darbnespēja”, komentējot vārdu veidošanas ačgārnības, uzsvēra aptaujas žūrijas pārstāvji.

Tomēr pirmajā vietā gada nevārdu vidū žūrijas ieskatā ir jāizceļ neatbilstoši lietotie “sankcionēt, sankcionētās personas”. Tā kā “sankcionēt” nozīmē juridiski apstiprināt, piešķirot likuma spēku, un dot piekrišanu vai atļauju, pareizi būtu lietot “sankcijām pakļautās personas”.

2022. gada vārds

Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “atkrieviskot, atkrieviskošana”, “brīvkrāns”, “klupne, klupnīteerror vietā – atšķirībā no cilvēka “kļūdas” mistake tai piemīt mehāniska pieskaņa, un tā ir attiecināma uz mazāku traucējumu nekā glitch vietā informātikā jau lietotā “klupe”.

Tomēr par uzvarētāju tika apstiprināts “okupeklis”, proti, piemineklis kā okupācijas laika palieka.

2022. gada spārnotais teiciens

Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2022. gada spārnotais teiciens, kuru paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir “gājēju pārbrauktuve”. Statistika rāda, ka Eiropas Savienībā Latvija ir viena no vadošajām valstīm satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem. Diemžēl negadījumi ar traģiskām sekām notiek arī uz gājēju pārejām.

2022. gada savārstījums

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Tas nepadarīs tevi izskatīties perfekti” kāda gāzētā dzēriena reklāmā, Rīgas domē pastāvošā, bet vārdu secības ziņā diskutablā “Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja” un “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums”.

Taču par uzvarētāju tika atzīts boksera Maira Brieža aicinājums: “Laiks piecelties un iztaisnot savas saliektās galvas!”

2022. gada spārnotais teiciens

Žūrijas ieskatā 2022. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvis politiķa Ulda Pīlēna izteikums “Nevaru komentēt tāpēc, ka es nevaru komentēt”, vairāku sociālā medija Twitter lietotāju “Aprobežotībai nav robežu” un aizsardzības ministra Arta Pabrika iedrošinājums: “Iedzersim kaļķi, nostiprināsim mugurkaulu un ticēsim savām spējām un savai valstij, nevis domāsim, ka visu mums kāds liek darīt!”

Bet uzvarētājs ir A. Hansona teiktais: “Lai Krievijai būtu nākotne, to vajag izPutināt”.

Aktuālie jaunvārdi

Aptaujas dalībnieki iesūtījuši arī vairākus jaunvārdus. Lūk, daži no tiem: “dūknis” drona vietā, “džampucis” hudija vietā, “pašvadītājs” autopilota vietā, “spēka dusapower nap vietā, kā arī vairāki Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ aktualizējušies jēdzieni, kā, piemēram, “iekrievot(s)”, “lētiņš”, “orki” un “orkistāna”, “rašisms”, “tviterkonvojs” u. c.

UZZIŅAI

Šis gads latviešu valodniecībā nozīmīgs ar vairākām īpašām gadskārtām. “Pateicībā par ieguldījumu pieminam gan 18. janvārī aizvadīto valodnieka Kārļa Mīlenbaha 170., gan 22. februārī gaidāmo valodnieka Jāņa Endzelīna 150. gadskārtu,” atgādina Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Šoreiz gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens bija jāizvēlas bez nesen mūžībā aizgājušā terminologa un ilggadējā aptaujas žūrijas locekļa Alda Lauža klātbūtnes.

Aptaujas žūrijā darbojās: žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Poriņa, komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, literatūrzinātniece, latviešu valodas un literatūras skolotāja Lita Silova, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egīls Zirnis.

2023. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kandidātus lūgums sūtīt uz gadavards@inbox.lv, un visu gadu valodas aktualitātēm iespējams sekot līdzi sociālajā medijā Twitter, ierakstot meklētājā: @gadavards.

Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI