Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Pēdējos gados dažādos būvniecības procesos zaļo zonu, kokus respektē arvien vairāk, vides veidošanas sadaļa vairs nav formāla būvprojekta piedeva, atzīst gan celtnieki un arhitekti, gan arboristi un pašvaldības. Ja šī tendence turpināsies, var prognozēt vides kvalitātes uzlabošanos. Tomēr – par to, vai būvniecības laikā koki tiek aizsargāti pietiekami, viedokļi dalās.
“Atšķirībā no mazajām pašvaldībām galvaspilsētā koku aizsardzība celtniecības objektos tiek uztverta nopietnāk – to kontrolē būvvalde, administratīvā komisija, pašvaldības policija, ir noteikti sodu apmēri, izdoti Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Vajadzīgs arborista atzinums, tostarp tehniskie risinājumi koku saglabāšanai, ja ir paredzēta būvniecība koku vainaga projekcijas zonā (ja kokam būve ir tuvāk par pieciem metriem) vai pazemes būve,” stāsta koku kopšanas uzņēmuma “Hortus 5A” valdes priekšsēdētāja, Eiropas Arboristu padomes (European Arboricultural council) sertificēta arboriste Anita Albrante. Pēc viņas teiktā, Rīgā pamazām sāk ieviest praksi, ka būvlaukumā strādā arī arborists, kurš uzmana kokus un zina, kā ar tiem rīkoties.
Tomēr arboriste arī atzīst: lai gan uz papīra viss ir sakārtots, dzīvē nereti viss notiek pēc būvnieka sirdsapziņas.
To, ka Rīgas pašvaldība vismaz normatīvajā līmenī rūpējas par zaļās zonas saglabāšanu būvniecības laikā, apstiprina arī Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons. Galvaspilsētā zaļās zonas saglabāšanu regulē divi normatīvie akti: Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (RTIAN) un saistošie noteikumi Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”.
Piemēram, RTIAN 220. punkts noteic, ka, apbūvējot zemesgabalu, maksimāli jāsaglabā zemesgabala dabīgais reljefs, augsnes virskārta (sega) un koki. Aizliegts veikt būvniecību saglabājama koka vainaga projekcijas zonā, ja būvprojektā paredzētie risinājumi nenodrošina koka saglabāšanu un augšanu.
Savukārt saskaņā ar RTIAN 232. punktu, veicot būvniecības, kravu transportēšanas vai citus ar teritorijas izmantošanu saistītus darbus, aizliegts bojāt koku sakņu sistēmu un stumbru.
Būvējot pazemes būvi vai būvi ar vienu vai vairākiem pazemes stāviem, jāievēro RTIAN 203.1. apakšpunkta prasības: saskaņā ar tām pirms projektēšanas jāsaņem dendrologa vai arborista atzinums, kurā izvērtēta pazemes būves vai pazemes stāvu potenciālā ietekme uz vidi un saglabājamajiem kokiem konkrētajā objektā un apkārtējās teritorijās.
Savukārt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 227.1. apakšpunkts noteic, ka, veicot būvdarbus, jāiežogo būvniecības teritorijā esošo koku stumbri ar vairogiem, kas nav zemāki par 2,5 m, savukārt saskaņā ar noteikumu 227.2. apakšpunktu, ja īslaicīgos būvdarbos tiek atraktas koku saknes, tad atsegtās koka saknes apklājamas, lai pasargātu tās no izžūšanas.
Tāpat 108. punktā noteikts, ka, būvējot vai ierīkojot pazemes transportlīdzekļu novietni, jāsaņem dendrologa vai arborista (kokkopja) atzinums par plānotās būves ietekmi uz apkārtējiem apstādījumiem un izbūves laikā jānodrošina nepieciešamā hidroloģiskā režīma saglabāšana apkārtējām būvēm un saglabājamajiem kokiem.
Papildus biedrības “Latvijas Arhitektu savienība” (LAS) prezidents Juris Poga precizē, ka būvniecības procesu nosaka likumi (Būvniecības likums, Aizsargjoslu likums), Ministru kabineta noteikumi un vietējo pašvaldību regulējumi. Būvprojekts tiek izstrādāts saskaņā ar šo tiesību aktu nosacījumiem un saskaņots atbilstošajās institūcijās.
“Projektētājam būvprojektā jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu koka turpmāko dzīvotspēju. Būvniekam šie nodrošinājumi jārealizē,” tā J. Poga.
LAS prezidents skaidro, ka parasti gan projekta izstrādē, gan būvniecībā tiek piesaistīti atbilstoši speciālisti ne tikai kā konsultanti, bet arī kā izpildītāji. Piemēram, būvprojekta teritorijas apstādījumu sadaļu izstrādā ainavu arhitekti, dendrologi, ja ir darīšana ar kokiem, tad arī arboristi. Vēl pirms projektēšanas tiek veikta situācijas izpēte, t. i., biotopu izpēte, koku inventarizācija u. c. Vispārējos koku saudzēšanas nosacījumus būvniecības laikā apraksta būvprojekta darbu organizācijas projekta sadaļa.
Valsts un pašvaldību iepirkumos galvenais kritērijs ir zemākā cena, līdz ar to netiek pieļauta iespēja ne pieaicināt attiecīgus speciālistus, ne veikt pilnvērtīgus pasākumus.
J. Poga gan atzīst, ka valsts un pašvaldību iepirkumos galvenais kritērijs ir zemākā cena, līdz ar to netiek pieļauta iespēja ne pieaicināt attiecīgus speciālistus, ne veikt pilnvērtīgus pasākumus. Ir arī gadījumi, kad šīs sadaļas apzināti netiek iekļautas būvprojektā ekonomisku apsvērumu dēļ.
Biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” vadītājs Gints Miķelsons norāda, ka Latvijas lielākie 30 būvnieki, kuriem ir ieviestas iekšējās kvalitātes vadības sistēmas, tāda kā vides vadības sistēma ISO14001, neatkarīgi no būvprojekta katrā savā būvlaukumā ievēro savus standartus. Šajā gadījumā ir lielāka varbūtība, ka visi koki, kuri ir definēti kā aizsargājami, tiek aizsargāti, vai arī, ja projekts tiek sertificēts pēc starptautiskās sistēmas BREEAM, LEED, ir lielāka iespēja, ka būvdarbu ietekme uz vidi būs minimāla.
To, ka lielie būvuzņēmumi var atļauties arborista pakalpojumus, bet mazie – ne vienmēr, atzīst arī A. Albrante. Taču, viņasprāt, galvenais, kā trūkst, ir izpratne.
Kā labu piemēru attieksmei pret kokiem “Hortus 5A” valdes priekšsēdētāja min valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (LVC), kas ceļu rekonstrukcijas projektēšanas darbiem liek piesaistīt arboristu.
To apstiprina arī LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova: “Pirms desmit gadiem tā nebija, bet tagad LVC būvdarbu līgumos ir obligāta prasība saudzējamo koku kopšanai un aizsardzībai piesaistīt kompetentu arboristu. Tagad vairāk domājam par kokiem, tiek piesaistīti speciālisti. Arī no sabiedrības puses šis jautājums, proti, koku saglabāšana, tiek vairāk aktualizēts.”
Uzņēmuma “Hortus 5A” vadītāja uzsver, ka vismazāk koku aizsardzība būvniecības laikā uztrauc mazās pašvaldības. “Paradokss – šajā sfērā mazajās pašvaldībās nebūs pārkāpumu, jo viss ir atļauts. Ne katrā pašvaldībā ir izdoti saistošie noteikumi, citviet tie ir uzrakstīti uz vienas lapas. Piemēram, Limbažos pirms dažiem gadiem bija problēmas ar koku galotņošanu. Tur nav nekādu noteikumu, kas pateiktu, ko ar kokiem drīkst un ko nedrīkst darīt,” tā A. Albrante.
Savukārt Limbažu novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiga Briede argumentē, ka attieksmi pret kokiem ceļa, ielas, trotuāra būves, ēku celšanas laikā regulē Limbažu novada domes saistošie noteikumi Nr. 4 “Par koku ciršanu ārpus meža Limbažu novada administratīvajā teritorijā”. Arī Limbažu novada teritorijas plānojuma (2012.–2024. gadam) Apbūves noteikumi regulē vairākus jautājumus par būvdarbu veikšanu un apstādījumiem.
Valmieras pilsētas pašvaldībā nav izstrādāti saistošie noteikumi, kas regulē attieksmi pret kokiem būvdarbu laikā, taču prasības koku aizsardzībai tiek paredzētas būvprojektos, saka Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa. Valmieras pilsētas pašvaldības publisko objektu būvniecības vai pārbūves projektos paredzēto dabas aizsardzības prasību ievērošanu uzrauga sertificēti būvuzraugi. Koku aizsardzība tiek ievērota, nodrošinot koku stumbru sargāšanu.
Valmierā ir bijuši gadījumi, kad pēc ielu izbūves vai remonta darbiem tikusi konstatēta nesaudzīga rīcība pret kokiem būvdarbu laikā. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un Valmieras pilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem Nr. 182 “Par koku ciršanu ārpus meža Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā” par darbu izpildes laikā radītajiem koku bojājumiem pašvaldība ir aprēķinājusi dabai nodarīto zaudējumu atlīdzību par koku, kas pilnībā vai daļēji zaudējis augtspēju.
Arboriste min vēl vienu problēmu šajā jomā: būvnieku nesaudzīgu apiešanos ar koku sakņu sistēmu: “Koks nav tikai tas, ko redzam, tam ir arī saknes. Ja būvnieks norok kokam saknes, tas nomirs pēc četriem gadiem. Tas nīkuļos. Pierādīt to, kurš ir vainīgais, ir ļoti grūti.”
Koks nav tikai tas, ko redzam, tam ir arī saknes. Ja būvnieks norok kokam saknes, tas nomirs pēc četriem gadiem. Tas nīkuļos. Pierādīt to, kurš ir vainīgais, ir ļoti grūti.
Rīgas pašvaldība norāda, ka šobrīd normatīvie akti nenosaka tiesības būvvaldei aprēķināt zaudējumu atlīdzību par koku bojāšanu. Zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu var aprēķināt tikai tad, ja koks pēc būvniecības vai “vainaga kopšanas” ir pilnībā zaudējis augtspēju. Savukārt, ja bojātajam kokam ir kaut vai viens zaļojošs zars, zaudējumu atlīdzību aprēķināt nedrīkst.
Ja tiek konstatēts, ka, veicot būvdarbus, koks tiek nolauzts vai izgāžas, Rīgas pilsētas būvvalde būvniekam lūdz sniegt skaidrojumu par konkrēto faktu, un, ja šāds notikums ir bijis tīšs, ne dabas apstākļu ietekmē, tiek aprēķināta zaudējumu atlīdzība.
Savukārt Limbažu novada pašvaldība, atbildot uz jautājumu, vai ir nācies secināt, ka būvdarbi reizēm ir veikti, neievērojot saudzējošu attieksmi pret kokiem, norāda, ka par šādiem gadījumiem nav informācijas.
Lai gan būvnieku un projektētāju attieksme pret zaļo zonu, kokiem pēdējos gados ir mainījusies uz labo pusi, vēl ir daudz darāmā, uzskata A. Albrante.
“Tagad jebkurā kaut cik cienīgā objektā ir redzams labiekārtojums un apstādījumi, par to tiek domāts,” spriež J. Poga. “Cits jautājums, vai pietiekami. Ja tendence turpināsies, var prognozēt vides kvalitātes uzlabošanos, jo vides veidošanas sadaļa vairs nav formāla būvprojekta piedeva.”
Rīgas pilsētas būvvaldes ieskatā situācija pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies, jo, projektējot jaunu būvniecības ieceri (privātmāju vai ēku kompleksu), ēku izvietojums, tostarp piebraucamie ceļi vai auto stāvlaukumi, tiek plānoti tā, lai pēc iespējas tiktu saglabāti koki.
“Sabiedrībā kopumā ir mainījusies attieksme pret kokiem, zaļo zonu, arvien vairāk pilsētvidē sākts domāt par apstādījumiem,” saka A. Briede. “Arī būvniecībā izvērtē iespējas maksimāli saglabāt kokus, Limbažu novadā notikušas konsultācijas ar speciālistiem par iespējamo koku pārstādīšanu. Protams, vienmēr ir kāds izņēmums, bet kopumā Limbaži ir zaļa pilsēta un regulāri tiek veikta jaunu koku stādīšana, zaļo zonu veidošana un saglabāšana.”
