Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šobrīd Saeimā tiek apspriests Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikums par iespēju balsot internetā pašvaldību referendumos, kas būtu papildu balsošanas iespēja un notiktu pirms balsošanas dienas. Savukārt Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) un Latvijas Universitātes (LU) mācībspēki uzskata, ka ar likumdošanas iniciatīvu par elektronisku balsošanu aizklātu balsojumu pašvaldību referendumos tiek “bruģēts ceļš” uz pašvaldību un Saeimas interneta vēlēšanām, tā radot riskus brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu un referendumu norisei Latvijā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Valdis Verners Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputātiem 16. septembra sēdē, apspriežot likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums”, iezīmēja priekšlikuma būtību.
Ministrijas ieskatā ir jāparedz, ka pašvaldību referendumi notiek ne tikai klātienē, bet balsotājiem ir iespējams nobalsot arī elektroniski. Likumprojektā, kas Saeimā tiek vētīts kopš 2013. gada, paredzēts, ka parakstu vākšana par pašvaldību referendumu ierosināšanu notiek elektroniski. VARAM ieskatā vajadzētu ne tikai atļaut elektroniski vākt parakstus par pašvaldību referenduma ierosināšanu, bet arī nobalsot elektroniski, neizslēdzot iespēju, ka balsotājs var balsot arī klātienē.
Nobalsošana notiktu, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) balsošanas sistēmu pirmdienā, otrdienā un trešdienā, bet sestdienā tā notiktu klātienē. Pēc elektroniskās balsošanas beigām CVK liegtu piekļuvi balsošanai par referendumā nodoto jautājumu balsošanas sistēmā.
Lai nobalsotu ar balsošanas sistēmu, būtu nepieciešams autorizēties ar drošu elektronisko parakstu. Ministru kabinets (MK) noteiktu drošības un tehniskās prasības, kuras jāievēro, izmantojot balsošanas sistēmu, un institūciju, kurai jāizvērtē balsošanas sistēmas atbilstība MK noteiktajām drošības un tehniskajām prasībām.
CVK pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas klātienē referenduma dienā vēlētāju reģistra sistēmā konstatētu elektroniski nobalsojušo balsotāju skaitu. Pēc tam balsošanas sistēma automātiski pārbaudītu informāciju, kuras personas ir balsojušas elektroniski un kuras – klātienē. Balsotājam būtu iespēja vairākas reizes mainīt savu balsojumu elektroniski, bet ieskaitīts tiktu pēdējais, vēlākais, balsojums. Ja balsotājs būtu nobalsojis gan elektroniski, gan klātienē, tad ieskaitīts tiktu tikai balsojums klātienē.
Pēc elektroniski nobalsojušo skaita konstatēšanas katrs elektroniskais balsojums tiktu atdalīts no balsotāja identitātes un anonimizēts, lai izslēgtu balsotāju identificējošu informāciju. Pēc elektroniskā balsojuma atdalīšanas no balsojuma identitātes tiktu noteikts elektroniskā balsojuma rezultāts. CVK nosūtītu vēlēšanu komisijai balsošanas sistēmas balsu skaitīšanas protokolu. Ja tiktu konstatēta ielaušanās balsošanas sistēmā un ietekmēts balsojums, visas elektroniskās balsis tiktu dzēstas, par ko paziņotu publiski un visi vēlētāji tiktu aicināti doties uz vēlēšanu iecirkņiem sestdien, lai nobalsotu klātienē.
Elektronisko balsošanas sistēmu paredzēts ieviest ar brīdi, kad balsošanas sistēma būs izstrādāta un tiks saņemts informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” un drošības iestāžu atzinums, ka sistēma ir droša. Sistēmu plānots ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim.
Balsošanas sistēma varētu tikt finansēta no Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļiem.
Komisijas sēdē deputātu un ekspertu domas par elektronisko balsojuma sistēmu bija kardināli pretējas. Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa pauda atbalstu elektroniskai balsošanas sistēmai: “Latvijā ir visi nosacījumi, lai ieviestu elektronisko balsošanu. Ir ļoti laba infrastruktūra, uzticams un pieejams internets, drošs IT, kas atzīts starptautiski. Latvijā ir arī cilvēkresursi, intelektuāls kapitāls, kuru vajadzētu izmantot valsts pakalpojumu nodrošināšanā. Ar visām šīm komponentēm priekšlikums par elektronisko balsojumu ir vietā, samērīgs un praktisks, turklāt ir uzlikts skaidrs mērķis, ka risinājumam jābūt drošam un uzticamam.”
I. Ilvesa uzskata, ka tagad ir laba iespēja uzsākt darbu pie šāda risinājuma, jo tas prasa laiku. Kad taptu redzamas projekta aprises, būtu nepieciešama plašāka diskusija un izvērtējums. Valdība tad varētu lemt, kurā brīdī elektroniskā balsojuma sistēma uzskatāma par drošu, atbalstāmu un ieviešamu.
Jāatgādina, ka no 2005. gada Igaunijā ir ieviesta elektroniskā balsošanas sistēma.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs pauda, ka elektroniskā balsošana ir laba ideja, bet pievērsa uzmanību, ka tā ir vēlēšanas sistēmas maiņa. “Elektroniskā balsošanas sistēma vēl nav izstrādāta, kā tā darbosies? Ministrijas prezentācijā izskanēja apgalvojums, ka sistēmā var būt trūkumi, ka prasīs dzēst elektroniskās balsošanas rezultātus. Nav arī zināma, kāda būs vēlētāju attieksme pret jauno sistēmu.”
S. Dolgopolovs ieteica turpināt darbu pie pašreizējā likumprojekta redakcijas, bet pārejas noteikumos MK paredzēt izstrādāt elektronisko balsošanas sistēmu un iesniegt Saeimā priekšlikumus par uzlabojumiem, ieviešot šo sistēmu.
Savukārt VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs iebilda, ka “tā nav balsošanas sistēmas maiņa. Iedzīvotāji vēlas līdzdarboties, un, pašvaldībām kļūstot lielākām, jāveic digitālā transformācija šajā virzienā”.
Tikmēr arī deputāte Janīna Pakule-Kursīte bija piesardzīga: “Drošības jautājums ir nopietni jāizdiskutē. Vai ir veiktas aptaujas, pētījumi, ka iedzīvotāji šādā veidā aktīvāk līdzdarbosies pašvaldību vēlēšanās? Nevaru šādu priekšlikumu atbalstīt.”
Tieši vietējie referendumi ir tā platforma, kur varētu izmēģināt šo balsošanas sistēmu, kas tiktu ieviesta visos vēlēšanu līmeņos.
Savukārt gan deputāte Dace Bluķe, gan Regīna Ločmele norādīja, ka sabiedrība ir nobriedusi elektroniskam balsojumam. “Pieprasījums no sabiedrības balsojumam ar elektronisko parakstu ir acīmredzams, attālinātā balsošana ir vajadzīga, īpaši pandēmijas laikā, kā arī saistībā ar cilvēku mobilitāti, kas pēc pandēmijas atjaunosies,” teica R. Ločmele. “Tieši vietējie referendumi ir tā platforma, kur varētu izmēģināt šo balsošanas sistēmu, kas tiks ieviesta visos vēlēšanu līmeņos.”
Piesardzīgāks bija deputāts Viktors Valainis: “Būtu jāsaprot, kāda ir spēja tehniski ieviest elektronisko balsojumu un par ko tas īsti būs.”
V. Verners gan piebilda, ka “deputāti varētu lemt, par kādiem jautājumiem var balsot elektroniski, par kādiem – tikai klātienē. Piemēram, tā kā domi ievēl klātienē, arī atlaist to varētu, tikai balsojot klātienē. Par pārējiem jautājumiem lemšana varētu notikt neklātienē”.
Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs vērtēja, ka šī “kopumā ir apsveicama iniciatīva, taču šobrīd Tieslietu ministrijas attieksme ir ļoti piesardzīga, jo ir daudz nezināmā. Vēl nav izdomāta neviena programma, kuru nevar uzlauzt, otrs – austrumu kaimiņiem vienmēr resursi būs lielāki nekā Latvijai”.
“Providus” vadītāja Iveta Kažoka par elektronisko balsošanu izteicās optimistiski: “Šis jautājums jau tiek muļļāts kopš 90. gadiem. Ir jāsāk tur, kur ir mazākie riski, kas ir pašvaldību referendumos.”
Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija nolēma sasaukt darba grupu un tad piedāvāt konkrētu priekšlikumu.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa norādīja: ja Saeimas atbildīgā komisija izšķirsies atbalstīt elektronisko balsojumu, tad vēlētāji, kuri izvēlēsies šo balsošanas veidu referendumā, būs jāinformē par to, ka pilnīgs balsošanas aizklātums, šādi balsojot, netiek garantēts. Tomēr, ja izmēģinātu interneta balsošanu kā pilotprojektu, tad, viņasprāt, to varētu darīt vietējos referendumos.
“Kopumā jautājums par balsošanu vēlēšanās internetā ir sarežģīts un dažādi vērtēts, tas ir saistīts ar drošības riskiem un izmaksām,” teica K. Bērziņa. “Vienlaikus konceptuāls lēmums par interneta balsošanas ieviešanu ir politiska izšķiršanās. Pieņemot lēmumu, būtu jāieklausās IT un drošības ekspertu viedoklī. Tāpat balsošana, kas nenotiek klātienē vēlēšanu iecirkņos, ir saistīta ar augstāku vēlētāju ietekmēšanas risku, piemēram, balsu pirkšanu.”
Saeima ar pašvaldību referenduma likumu “bruģē ceļu” uz interneta vēlēšanām Latvijā, preses konferencē 12. oktobrī pauda LATA un LU, norādot uz vairākiem riskiem, ko varētu radīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu ieviešana internetā.
LATA pārstāvis Aigars Jaundālders: “Vēlēšanas ir unikāls process, kurās vienlaikus ir jānodrošina gan patiesums un drošums, gan aizklātums kā brīvu un demokrātisku vēlēšanu pamatprincips. Tomēr interneta balsojumā ar pašreizējo tehnoloģiju attīstības pakāpi var nodrošināt tikai vienu pamatlietu – vai nu drošumu (neviltojamību), vai aizklātumu.”
Tieši to apgalvo arī pasaules vadošie eksperti kriptogrāfijā, teica A. Jaundālders, minot konkrētus pētījumus un to autorus. “Lai gan ir labs mērķis Covid-19 krīzes laikā veicināt vēlētāju iesaistīšanos procesos, interneta vidē drošs un aizklāts vēlēšanu process nav iespējams. Tādas tehnoloģijas šobrīd nav,” apgalvoja eksperts un aicināja neveidot bīstamus eksperimentus interneta vidē, ja ir jānodrošina to aizklātums.
LU Datorikas fakultātes docents Leo Trukšāns apstrīdēja argumentu, ka līdz ar elektroniskām balsošanas iespējām aug vēlētāju aktivitāte: “2011. un 2013. gadā Norvēģija nolēma rīkot vēlēšanas internetā – gan pašvaldību, gan parlamenta. Secinājums bija: apmeklētība nepalielinās, bet riski pieaug. Norvēģi nolēma sistēmu tālāk neattīstīt.”
Savukārt LU profesors Andris Ambainis ar konkrētu ASV piemēru pierādīja, cik viegli ir uzlaužama elektroniskā balsošanas sistēma.
To, ka jebkuru sistēmu var uzlauzt, apliecināja arī LU Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Dr. math. Māris Alberts. “Tā nav tehnoloģiskas drošības problēma, tā ir, pirmkārt, cilvēktiesību problēma Latvijā balsot aizklāti, un, otrkārt, tā ir nacionālās drošības problēma.”
Pēc A. Ambaiņa vārdiem, viens no labākajiem Igaunijas kriptogrāfijas ekspertiem Helgers Lipmā, kurš nesadarbojas ar Igaunijas elektroniskās balsošanas sistēmas uzturētājiem, savā blogā ir teicis: “Es balsoju uz papīra. Kā kriptogrāfam mans pienākums ir neatbalstīt nedrošas sistēmas.”
Savukārt 2014. gadā zinātnieki no Mičiganas Universitātes, kas novērtējuši Igaunijas vēlēšanu sistēmu, rekomendējuši kaimiņvalstij augsto risku dēļ beigt izmantot elektronisko balsošanas sistēmu vēlēšanās.
ASV Nacionālā zinātņu akadēmija 2018. gadā par interneta vēlēšanām secinājusi, ka pašlaik internets vai jebkurš tīkls, kas ir pievienots internetam, nedrīkst tikt izmantots balsošanas rezultātu apkopošanai, stāstīja A. Ambainis. Neviena no zināmajām tehnoloģijām negarantē drošību un pārbaudāmību balsīm, kas tiek nodotas internetā. “Ja Latvijā esam par zinātnē balstītu politiku, tad mums ir jāieklausās ASV zinātniekos,” tā A. Ambainis.
