NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
20. augustā, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Uzņēmējdarbība
9
9

Pret smakām ar “e-deguniem”

LV portāla infografika

Lai gan pērn Valsts vides dienests (VVD) izskatījis mazāk sūdzību par smakām nekā 2018. gadā, vietām nepatīkamie aromāti joprojām iedzīvotājiem šķiet traucējoši. Visvairāk sūdzību ir ostu – Rīgas un Ventspils – apkārtnē. Tomēr arī tur smakas ir mazinājušās, jo operatori, kas nodarbojas ar naftas produktu vai bīstamu ķīmisku vielu pārkraušanu, ir sākuši uzstādīt tvaika savākšanas jeb rekuperācijas sistēmas, kas būs obligātas no 2022. gada.

īsumā
  • Smaku traucējumu ietekme ir jāvērtē pašvaldības teritoriju plānojumos noteiktajās zonās, kurās pastāvīgi dzīvo un uzturas cilvēki.
  • Smaku mērījumus veic akreditētas laboratorijas, tās mēra smakas, kas ievāktas tieši smakas avotā.
  • Smaku piesārņojums nav tieši kaitīgs veselībai, taču tas atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rada psihosomatiskus veselības traucējumus.
  • Galvenie gaisa piesārņojuma riska avoti Rīgas ostas teritorijā ir beramkravu un lejamkravu pārkraušana un beramkravu uzglabāšana atklātos laukumos.
  • Traucējošu smaku cēlonis visbiežāk ir piesārņojošas darbības atļaujas nosacījumu neievērošana, kuras dēļ rodas smakas. Par šo pārkāpumu arī var piemērot administratīvo sodu.
  • Normatīvie akti šobrīd neparedz tvaiku savākšanu no dzelzceļa vagoncisternu izkraušanas vietas, tāpēc šajā procesā smaku problēma vēl pastāv.

Piesārņojuma izplatības ierobežojumu regulē likums “Par piesārņojumu”. Uz tā pamata izdoti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”, kas nosaka smaku novērtēšanas un ierobežošanas prasības.

MK noteikumos ir arī precizētas teritorijas, kurās ir jāvērtē smaku traucējumu ietekme, – pamatā tās ir pašvaldības teritoriju plānojumos noteiktās zonas, kurās pastāvīgi dzīvo un uzturas cilvēki, skaidro VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Zaļepska. Smakas nevērtē darba vidē un arī rūpnieciskajās teritorijās, kādas tās sazonētas pašvaldības teritorijas plānojumā.

Par ko sūdzas

VVD saņemtās sūdzības par traucējošām smakām ir dažādas:

  • par uzņēmumiem, kas atrodas ostās, kur notiek naftas produktu pārkraušana un uzglabāšana;
  • par lauksaimniecības darbībām (kūtsmēslu izvešana un izkliede uz laukiem), biogāzu iekārtu darbību;
  • par dažādu pārstrādes iekārtu darbībām (zivju miltu ražošana, dzīvnieku audu pārstrāde, zivju pārstrāde un kūpināšana);
  • par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, arī dūņu apsaimniekošanu;
  • par dažādiem ražošanas uzņēmumiem, kuri savā saimnieciskajā darbībā izmanto ķīmiskās vielas, sadedzināšanas iekārtas.

Kā veic smaku mērījumus

Smaku mērījumus veic akreditētas laboratorijas. Tās mēra smakas, kas ievāktas tieši smakas avotā. To nosaka šī parametra testēšanas standarts. VVD smaku kontrolē lieto lauka olfaktometriju, kas indikatīvi nosaka smaku vidē.

Nepārtrauktā smakas piesārņojuma izvērtējumam izmanto elektroķīmiskos, metāla oksīdu un fotojonizācijas detektorus, sauktus arī par “elektroniskajiem deguniem” (e-deguns), kuri veic nepārtrauktus smakas koncentrācijas indikatīvu mērījumus. Uzkrātos datus iespējams salīdzināt ar Latvijā normatīvajos aktos noteikto smakas koncentrācijas mērķlielumu. Šāds detektors ir izvietots “Ozo Golf Club” teritorijā.

Uzņēmumi, kuros nav ieviesti “e-deguni”, paši kontrolē smaku līmeni ārpus uzņēmuma robežām, norāda VVD. Šobrīd Ventspilī ir uzstādīti 9 elektroniskie “smaku deguni”, kuri kalibrēti smaku uztveršanai, Rīgā – viens.

No šī gada jūnija VVD ir izveidots Operatīvās koordinācijas centrs (OKC), kas nodrošina efektīvu avārijas situāciju pārvaldību un vienotu sūdzību reģistrēšanu un to izskatīšanu. OKC ikdienā saņem ziņojumus par iespējamiem vides pārkāpumiem dažādos kanālos – pa diennakts tālruni, e-pastā, lietotnē “Vides SOS” , kā arī sociālajos tīklos.

Ietekmē labsajūtu

Veselības inspekcijas (VI) Vides veselības nodaļas vecākā speciāliste vides veselības jautājumos Daina Sudraba-Livčāne informē, ka VI ir saņēmusi atsevišķus VVD paziņojumus par smakas mērķlieluma pārsniegumu, taču biežāk iedzīvotāji sūdzas par dažādas izcelsmes smakām, kas nav saistītas ar uzņēmumu darbību.

VI paskaidro, ka smaku piesārņojums nav tieši kaitīgs veselībai, taču tas atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rada psihosomatiskus veselības traucējumus. Noteikumos Nr. 724 ar smakas traucējumiem saprot negatīvu smakas iedarbību uz cilvēka labsajūtu. Smaka tiek sajusta, kad viens vai vairāki ķīmiskie gāzveida savienojumi kairina ožas receptorus degunā, izraisot reakciju galvas smadzenēs. Smakas sajūta ir atkarīga no cilvēka individuālā jutīguma.

Savukārt A. Zaļepska norāda, ka “reālajā dzīvē apmēram divas trešdaļas cilvēku smaku sajūt normāli, viena sestā daļa ir pārāk jutīgi, bet vienai sestajai daļai deguns ir nejutīgs. Normatīvi ir orientēti uz divu trešdaļu cilvēku labsajūtas nodrošināšanu. Nav nosakāma robeža, cik liela smaka atstās ietekmi uz cilvēka labsajūtu. Ja cilvēks jūt smaku, tas nenozīmē, ka šī smaka ir kaitīga, tas nozīmē labsajūtas traucējumu”.

Ventspils osta

Dati par sūdzībām, kuras saistītas ar konkrētām teritorijām, VVD operatīvi ir pieejami no šī gada jūnija pēc OKC izveides. Rīgā saņemta 191 (75,9%) sūdzība par smakām, Rīgas ostā – 46 (24,8%). Ventspilī saņemtas 49 (16,32%) sūdzības par smakām, Ventspils ostā – 41 (83,67%) sūdzība.

Ventspilī sūdzību skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies, jo trīs uzņēmumi, kas nodarbojas ar naftas produktu pārkraušanu, ir uzstādījuši tvaiku savākšanas iekārtas, tieši tvaiku savākšanai iekraujot naftas produktus tankkuģos, skaidro VVD. Šādu prasību tankkuģu iekraušanas laikā no 2018. gada 1. jūnija paredz Ventspils brīvostas noteikumi. 2018. gada 6. marta grozījumi likumā “Par piesārņojumu” noteic, ka no 2022. gada kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas būs jāuzstāda visiem uzņēmumiem, kas ostas teritorijā pārkrauj naftas produktus un bīstamas ķīmiskās vielas, kuru tvaika spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli (kPa) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, ja šādu produktu un vielu apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir lielāks par 200 000 tonnu gadā.

Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Ieviņa apstiprina, ka situācija ir uzlabojusies, “tomēr nevaram teikt, ka tā ir perfekta. Uz naftas termināļu robežas ir uzstādīti elektroniskie deguni, kas reģistrē smaku koncentrācijas pārsniegumus, ja tādi ir”.

Rīgas brīvosta

Arī Rīgas brīvostā ir viens uzņēmums, kas nodarbojas ar naftas produktu ražošanu, to pārkraušanu un uzglabāšanu, ir uzstādījis gāzu tvaiku sadedzināšanas iekārtu, kurā tiek izmantots mikroviļņu gāzu oksidēšanas princips. Līdz ar to ir samazinājies sūdzību skaits par smakām, kuras izraisa naftas produktu pārkraušana, saka A. Zaļepska.

To apstiprina arī Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Liene Ozola, norādot, ka Rīgas brīvostas monitoringa staciju mērījumi uzrāda būtisku uzlabojumu tieši pēdējos gados. Tomēr galvenie gaisa piesārņojuma riska avoti Rīgas ostas teritorijā ir beramkravu un lejamkravu pārkraušana un beramkravu uzglabāšana atklātos laukumos.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta norāda: lai samazinātu traucējošu smakošanas gadījumu skaits pilsētā un ostā, vairākos domes saistošajos noteikumos ir noteiktas prasības vides aizsardzībai un gaisa kvalitātes uzlabošanai. 2016. gadā Sarkandaugavā, Mīlgrāvja ielā 10, uzstādīta jauna gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kas ļauj kontrolēt gaisa piesārņojumu Rīgas ostas teritorijā.

Lai apzinātu pašreizējo situāciju un veicinātu sabiedrības informētību, no Rīgas Vides fonda līdzekļiem tiek realizēts projekts “Pētījums par efektīvu smaku piesārņojuma monitoringu industriālas teritorijas tuvumā Rīgā, izmantojot portatīvu sensoru sistēmu”. Šobrīd norit projekta otrā daļa.

Administratīvais sods

Administratīvais sods par traucējošu smaku izplatīšanos nav paredzēts, norāda VVD. Traucējošu smaku cēlonis visbiežāk ir piesārņojošas darbības atļaujas nosacījumu neievērošana, kuras dēļ rodas smakas. Par šo pārkāpumu arī var piemērot administratīvo sodu. Jāpiebilst, ka pirms piesārņojošās darbības veikšanas uzņēmumam jāsaņem noteiktas kategorijas atļauja no VVD.

Šogad VVD nav uzsācis administratīvā pārkāpuma lietvedības saistībā ar atļaujas nosacījumu nepildīšanu.

Nesavāc tvaikus no vagoncisternām

VVD norāda, ka normatīvie akti šobrīd neparedz tvaiku savākšanu no dzelzceļa vagoncisternu izkraušanas vietas, tāpēc šajā procesā smaku problēma vēl pastāv.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka šī gada sākumā, kad Satiksmes ministrija virzīja Ministru kabineta noteikumu projektus “Ventspils brīvostas noteikumi” un “Rīgas brīvostas noteikumi”, VARAM sadarbībā ar VVD ierosināja noteikt arī papildu prasības attiecībā uz smaku un gaisa piesārņojuma samazināšanu termināļa operatoriem, kas veic mazuta, jēlnaftas vai benzola noliešanu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm. Taču VARAM ierosinājumi MK netika akceptēti.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU