NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
12. martā, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ārlietas
6
6

Krieviju apsūdz kara noziegumos Sīrijā. Kādas būs sekas?

Apsūdzības, kas saistībā ar karadarbību Sīrijā izvirzītas Krievijai, apliecina, ka ANO joprojām ir gatava atbalstīt starptautiskās tiesību normas, kuras Kremlis vēlas aizstāt ar spēka politikas pozīcijām.

FOTO: Asaad Al Asaad, SIPA

ANO īpaši izveidotā komisija civilās katastrofas izmeklēšanai Sīrijā apsūdzējusi Krieviju kara noziegumu pastrādāšanā. Komisijas ziņojums ir nozīmīgs arī Latvijai.

īsumā
  • ANO komisija, vērtējot situāciju Sīrijā no 2019. gada 11. jūlija līdz 2020. gada 10. janvārim, norāda uz diviem gadījumiem, kuros Krievijas lidmašīnas tieši bombardējušas civilos rajonus.
  • Lai arī Starptautiskās krimināltiesas statūti nosaka jurisdikciju par kara noziegumiem, ko pastrādājis dalībvalsts pilsonis vai kas tikuši pastrādāti dalībvalsts teritorijā, ne Sīrija, ne Krievija nav SKT dalībvalsts.
  • ANO komisijas ziņojums apliecina organizācijas gatavību ievērot starptautisko tiesību principus, kā arī kaitēs Krievijas reputācijai.

Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā (Independent International Commission of Inquiry on the Syrian Arab Republic) tika izveidota 2011. gada 22. augustā ar ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju S-17/1. Pagājušajā nedēļā šī komisija publiskoja ziņojumu, kurā izvirzīja apsūdzības Sīrijas prezidenta Bašara Al Asada sabiedrotajai Krievijai. Komisijas uzdevums ir izmeklēt visus iespējamos starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus, kas Sīrijā norisinājušies kopš 2011. gada marta, un noskaidrot ar šiem pārkāpumiem saistītos faktus un apstākļus, informē Ārlietu ministrija (ĀM). 

Bombardēts tirgus un civiliedzīvotāju apmetne 

Komisija, vērtējot situāciju Sīrijā no 2019. gada 11. jūlija līdz 2020. gada 10. janvārim, norāda uz diviem gadījumiem, kuros Krievijas lidmašīnas tieši bombardējušas civilos rajonus. Pirmais no tiem ir 22. jūlijā notikusī gaisa triecienu sērija tirgū blīvi apdzīvotā vietā Mārat al Numānā, 33 kilometrus uz dienvidiem no Idlibas. Komisija apraksta, ka pirmajam triecienam tajā pašā vietā sekoja otrs, kad notikuma vietā jau atradās glābēji. Bojā gāja 43 civiliedzīvotāji, arī četri bērni. Ievainojumus guva 109 cilvēki. Otrs incidents noticis 16. augustā pie Hāsas – lidmašīnas bombardējušas civiliedzīvotāju nometni, kas bija pārvietota atsevišķi no apdzīvotām vietām. Triecienā gāja bojā 20 cilvēki, arī astoņas sievietes un seši bērni. 40 tika personas ievainotas. Tagad, pēc gandrīz deviņiem gadiem, Sīrijas sievietes, bērni un vīrieši joprojām saskaras ar nepieredzētām ciešanām un sāpēm.

Krievija noliedz atbildību par civiliedzīvotāju nogalināšanu Sīrijā, apgalvojot, ka tās gaisa atbalsts prezidenta Bašara al Asada bruņotajiem spēkiem ir vērsts tikai pret “teroristu grupām”.

Tiesa Hāgā pagaidām nedraud

Tādus noziegumus kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi izmeklē 2002. gadā dibinātā Starptautiskā krimināltiesa (SKT) Hāgā. Lai arī tiesas statūti nosaka jurisdikciju par kara noziegumiem, ko pastrādājis dalībvalsts pilsonis vai kas tikuši pastrādāti dalībvalsts teritorijā, ne Sīrija, ne Krievija nav SKT dalībvalsts. 2016. gadā Krievija atteicās no dalības SKT, pamatojot savu lēmumu šādi: Starptautiskā krimināltiesa nav attaisnojusi uz to liktās cerības. Tas notika īsi pēc tam, kad tiesa situāciju Krievijas okupētajā Krimā pielīdzināja starptautiskam bruņotam konfliktam starp divām valstīm un norādīja uz nepieciešamību turpināt izmeklēšanu par Krimā pastrādātajiem noziegumiem.

Tomēr SKT varētu uzsākt izmeklēšanu, ja Sīrija piekristu tiesas jurisdikcijai vai arī ja ANO Drošības padome lemtu par lietas nodošanu SKT. “Lai gan komisijas ziņojumiem nav juridiski saistoša spēka, tajos vienmēr tiek izteiktas rekomendācijas gan Sīrijas valdībai, gan citām iesaistītajām pusēm un starptautiskajai sabiedrībai, kas var tikt izmantotas iespējamā tiesvedībā par starptautisko tiesību pārkāpumiem Sīrijā,” norāda ĀM.

SKT marta sākumā sankcionējusi izmeklēšanu par iespējamajiem kara noziegumiem Afganistānā – varētu tikt izvirzītas apsūdzības pret ASV, Afganistānas un talibu spēkiem.

ANO apliecina gatavību pieturēties pie starptautiskajām tiesībām

No starptautiskās politikas viedokļa ANO komisijas ziņojums ir precedents, kas apliecina nosodījumu, norāda politologs, starptautiskās politikas analītiķis Andis Kudors: “Nosodījums politikā arī ir instruments – runa ir par valsts reputāciju. Reputācija un valsts tēls ir svarīgs katras valsts ārpolitikas mērķis. Un šajā ziņā, pat ja uzreiz neseko kādas tiesiskas sekas, cieš Krievijas reputācija,” skaidro eksperts.

Lai gan nav pamata domāt, ka ANO komisijas konstatētie fakti par Krievijas uzbrukumiem civilajiem objektiem Sīrijā uzreiz būtiski mainīs Rietumvalstu attieksmi pret Maskavu, līdztekus Skripaļu indēšanai Lielbritānijā, uzbrukumam čečenu opozicionāram Berlīnē un dopinga skandāliem sportā tas ir kārtējais akmens Krievijai adresēto apsūdzību dārziņā, kas, pakāpeniski uzkrājoties, kādā brīdī var izraisīt asāku starptautiskās sabiedrības vēršanos pret valsti, skaidro politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Toms Rostoks.

Kaut gan ANO komisijas ziņojums, kurā Krievijas bruņotie spēki apsūdzēti kara noziegumos, nerada tūlītējas tiesiskas sekas, tas ir nozīmīgs signāls valstīm, kuras respektē starptautisko tiesību principus, papildina A. Kudors. Jo sevišķi būtiski tas esot nelielām valstīm ar ierobežotiem ekonomiskajiem, militārajiem un citiem ietekmes resursiem kā Latvija, kura ir ieinteresēta, lai starptautiskajā politikā valdītu tiesiskums, nevis spēka principi. “Kopš 2014. gada no Krievijas politiķu un diplomātu puses bieži dzirdams, ka “sistēma nestrādā”, sēžamies pie galda un vienojamies par jauniem spēles noteikumiem. Tāpēc šis ANO komisijas ziņojums ir ļoti nozīmīgs notikums, jo skaidri norāda, ka Krievija Sīrijā ir veikusi kara noziegumus un tie starptautiski netiek akceptēti,” uzsver eksperts.

Krievijas diplomāti un ārpolitikas konceptuālo dokumentu izstrādātāji pastāvīgi uzsver tieši ANO nozīmi starptautiskajā politikā. Tiesa, šajā ziņā tiek piekopta liekulīga prakse – kad ANO Drošības padome izskata lēmumus, kuru pieņemšana neatbilst Maskavas interesēm, Krievija, kas ir Drošības padomes locekle, tiem uzliek veto, tādējādi graujot starptautisko kārtību, kura ir iedibināta kopš organizācijas izveidošanas pēc Otrā pasaules kara, norāda A. Kudors.   

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU