NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
23. janvārī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Ārlietas
5
5

Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums – starptautiskie izaicinājumi kļūst aizvien komplicētāki

FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Šodien, 23. janvārī, Saeimā notiek ikgadējās ārpolitikas debates, kurās par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos ziņo ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Demokrātiskās vērtības vairs nav pašsaprotamas

Kā ierasts, Ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2019. gadā ir skaidroti Latvijas ārpolitikas mērķi, uzdevumi un galvenie izaicinājumi.

Latvijas ārpolitikas virsmērķis ir Latvijas neatkarības neatgriezeniskuma nodrošināšana, drošības veicināšana un Satversmē noteikto vērtību stiprināšana. Šis mērķis tiek īstenots, sekmējot aizvien ciešāku integrāciju starptautiskajās institūcijās, tuvinot Latviju Eiropas Savienības un OECD standartiem, stiprinot valsts pozīcijas starptautiskā mērogā, padziļinot un ģeogrāfiski paplašinot divpusējās attiecības, veicinot ekonomisko izaugsmi un starptautiskās ekonomiskās sadarbības projektus, stiprinot globālo un reģionālo attīstību, drošību, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un starptautiskās tiesības, kā arī spēcinot saikni ar Latvijas diasporu un uzlabojot Latvijas atpazīstamību pasaulē.

Viens no Latvijas ārpolitikas uzdevumiem ir spēt īstenot savus mērķus dinamiskā un mainīgā starptautiskā vidē. Ziņojumā pievērsta uzmanība tam, ka līdzšinējā vēsturiski izveidojusies starptautiskā kārtība mainās. Galvenokārt to ietekmē izmaiņas ASV, Ķīnas, Eiropas Savienības un Krievijas attiecībās, kuras ietekmē ne tikai institūcijas un organizācijas, bet arī uz vērtības un normas. “Demokrātiskās vērtības vairs nav pašsaprotamas un prasa arvien lielāku iestāšanos par tām,” teikts ziņojumā.

Ziņojumā pievērsta uzmanība tam, ka starptautiskie izaicinājumi kļūst aizvien komplicētāki: “Tradicionālajiem politikas, drošības un ekonomikas jomas jautājumiem parādās jaunas dimensijas, kuras saistītas ar globalizāciju, jauno tehnoloģiju attīstību un jaunajām informācijas aprites platformām. Tajā pašā laikā, izplūstot robežām starp militāriem un nemilitāriem draudiem, arvien būtiskāku lomu ārpolitikā ieņem jaunās tehnoloģijas, kas ietver gan jaunos medijus un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (5 G ekosistēmas), gan bruņojuma kontroles augsti tehnoloģiskos risinājumus un pieaugošo mākslīgā intelekta nozīmi. Nozīmīgs globālais izaicinājums ir antidemokrātiskās tendences un klimata pārmaiņas, kas ir papildu ietekmes faktors starptautiskās drošības un migrācijas jomā.”

Latvijas tēlu veido arī katrs iedzīvotājs

Ziņojumā plašāk aplūkota Latvijas dalība ANO, Latvijas prioritātes Eiropas Savienībā (arī breksita jautājumā), sadarbība ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, Austrumu partnerības attīstība, transatlantiskās attiecības un starptautiskā drošība, NATO, Latvijas ekonomiskās konkurētspējas stiprināšana un vēstniecību tīkla paplašināšana. Līdztekus tradicionālajiem ārpolitikas jautājumiem ziņojumā izcelta sabiedrības iesaistes un publiskās diplomātijas nozīme. Tā noslēgumā atgādināts, ka valsti veido visa sabiedrība kopā: “Latvijas starptautisko tēlu veido ikviena valsts pārvaldes institūcija, pilsoniskā sabiedrība, diaspora, dažādas organizācijas, uzņēmēji, sportisti, mākslinieki, politiķi un katrs Latvijas iedzīvotājs.”

Vienlaikus uzsvērts, ka Latvijas ārpolitika kopumā sniedz skaidru vēstījumu par mūsu valsts un sabiedrības piederību Rietumu saimei. Tāpat “ārlietu dienests aktīvi skaidro Latvijas vēsturi, atmasko centienus pārrakstīt Latvijas un Eiropas vēsturi un tādējādi sniedz savu ieguldījumu objektīvas vēsturiskās atmiņas veidošanā, kā arī skaidro to precīzā valodā starptautiskajiem partneriem. Valsts tēlu veido katrs individuāli un visa sabiedrība kopumā,” teikts ziņojuma noslēgumā.

Vēstures jautājumus savā runā Saeimā bija svarīgi aktualizēt arī ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. “Šis ir arī laiks, kad vēstures notikumi un atceres dienas ir īpaši nozīmīgas mūsdienu politikā un diplomātijā,” norādīja ārlietu ministrs. “Kamēr Krievija turpinās pārrakstīt vēsturi, svinēt suverēnu valstu okupāciju un attaisnot totalitāru režīmu rīcību, kā arī turpinās agresiju pret Ukrainu un Gruziju, bezprincipu drošības telpa “no Lisabonas līdz Vladivostokai” nav iespējama.”

Ar pilnu E. Rinkēviča runas tekstu var iepazīties šeit.

Saeimas ārpolitikas debates – desmito reizi

Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem ir salīdzinoši jauna tradīcija. Pirmās debates notika 2011. gada 27. janvārī, pēc tam, kad Saeimas kārtības rullis 2010. gadā tika papildināts ar 118.3 pantu, kurš noteic, ka ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16. janvārī iesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos.

Saeimas kārtības ruļļa 118.3 panta pirmā un otrā daļa paredz, ka ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz visiem deputātiem un tā izskatīšana tiek iekļauta Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienai (tas ir 26. janvāris) tuvākajā kārtējā Saeimas sēdē. Savukārt šī panta trešā daļa paredz, ka pēc ārlietu ministra ziņojuma tiek atklātas debates.

Debates ir iespēja vismaz reizi gadā visiem Saeimas deputātiem koncentrēties uz ārpolitikas prioritātēm un ne tikai mēģināt izprast, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir noticis, bet arī aktīvi paust nostāju par valsts īstenoto ārpolitiku. Ārpolitikas debates ir svarīgs atskaites punkts, kam ir ne tikai politiska, bet arī diplomātiska nozīme, jo klātienē debates klausīties tiek aicināti visi Latvijā akreditēto diplomātisko misiju vadītāji.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU