NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
19. februārī, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Nodokļi
4
4

Čeku loterija pirmajā pusgadā bijusi motivējoša

LV portāla infografika. Avots: VID

Kopš pērn jūlijā Latvijā sākās čeku loterija, iedzīvotāji reģistrējuši 9,2 miljonus čeku, kvīšu un biļešu. Pirmajos mēnešos uzcītība bijusi lielāka, tagad vidēji mēnesī Valsts ieņēmumu dienests saņem 75 tūkstošus čeku. Savā ziņā azartiski bijuši arī tie, pret kuriem vērsts šis nodokļu maksāšanas uzraudzības pasākums, jo, kā jau ir atklājies aizdomīgo čeku pārbaudē, vairāki komersanti izmantojuši gan nereģistrētus kases aparātus, gan manipulējuši ar reālo ieņēmumu deklarēšanu.

īsumā
  • No loterijā pirmajā pusgadā reģistrētajiem čekiem 84,6% saņemti, norēķinoties par pirkumiem un pakalpojumiem mazumtirdzniecības uzņēmumos.
  • 4% čeku izsniegti par ēdināšanas pakalpojumiem, 2,3% – par pirkumiem vairumtirdzniecībā, 1,9% – pārtikas produktu ražošanas uzņēmumos.
  • Čeku loterijas informācija bijusi pamats nodokļu maksātāju pārbaudēm. Tā izdevies atklāt uzņēmumus, kuri nav deklarējuši ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem un pārdotajām precēm vai ir deklarējuši tos mazākā apmērā, nekā uzrādīts loterijai iesniegto čeku summās.
  • Čeku informācija liecina, ka visvairāk neatbilstību ir mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Cilvēki ir guvuši laimestus, un loterija palīdz arī nodokļu iekasēšanā, raksturojot loterijas ieguvumus, teic VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Preču un pakalpojumu tirgotājiem jāapzinās, ka viņu izsniegtais čeks var tikt pieteikts loterijā un tādējādi arī pārbaudīts. Ja VID sistēma čeku “neatpazīst”, rodas skaidrība par to, kuriem komersantiem jāpievērš uzmanība. Ne visus uzņēmumus, kuri ir identificēti kā riskanti, mēs jau esam pārbaudījuši, bet, ievērojot savas jaunās darba metodes, mēs šo ziņu pievienojam pie katra uzņēmuma failiem, lai saprastu, kuri tad ir tie, pie kuriem mums noteikti jāaiziet.

Loterijas datus analizē

Loterijas dati tiek monitorēti un analizēti dažādos griezumos.

Pirmajā pusgadā ir iesniegti čeki par 18 tūkstošiem nodokļu maksātāju (pavisam ir 20 000 nodokļu maksātāju ar kases aparātiem). Apmēram par pusi no komersantiem, kuru izsniegtos čekus iedzīvotāji iesūtījuši loterijai, iesniegts tikai viens čeks. “Ir liela varbūtība, ka par katru nodokļu maksātāju loterijas gaitā vismaz viens čeks ienāks,” prognozē VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.

Lielākā aktivitāte bijusi pirmajos divos loterijas mēnešos – izlozēs piedalījušies ap 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tagad dalībnieku skaits ir vienādojies līdz apmēram 75 tūkstošiem mēnesī. Trešā daļa no visiem dalībniekiem laimi izmēģinājuši tikai vienā mēnesī. Savukārt apmēram piektā daļa loterijā piedalās regulāri – katru mēnesi. Saziņā ar šiem cilvēkiem VID noskaidrojis, ka viņu motivācija ir ne tikai cerība iegūt kādu balvu, bet arī iespēja ziņot par darījumiem, lai sekmētu ēnu ekonomikas apkarošanu.

Desmitā daļa loterijas pirmā pusgada dalībnieku tajā piedalījušies tikai ar vienu čeku, un starp laimētājiem ir arī šādi dalībnieki. Loterijas statistika rāda, ka lielākā daļa laimējušo dalībnieku iesnieguši no sešiem līdz 10 čekiem.

Miljoniem čeku no lielveikalu kasēm

Visvairāk čeku (pusotrs miljons) pirmajā pusgadā bijis no “Maxima” veikaliem, vairāk nekā 1,2 miljoni – par pirkumiem “Rimi”.

No pakalpojumu sniedzējiem visvairāk loterijai reģistrēti “Latvijas pasta” čeki, kā arī divos ēdināšanas uzņēmumos – “Lido” un “McDonald's” pārvaldītāja “Premier Restaurants Latvia” – izdotie čeki.

Nozaru dati rāda, ka čeku visvairāk bijis no mazumtirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī vairumtirdzniecības un pārtikas produktu ražošanas. Citu nozaru īpatsvars ir neliels.

“Jau sākotnēji tika lēsts, ka ar čeku loteriju varētu tikt sakārtota ēdināšanas nozare, un šī prognoze ir attaisnojusies,” vērtē N. Fiļipoviča.

Kas atklāts, analizējot loterijas datus

Analīzei tiek izmantota iesūtīto čeku informācija un cilvēku sniegtā informācija, ja viņiem čeku loterijas vietnē neizdodas ievadīt čeka datus. N. Fiļipoviča uzsver, ka tiek analizēti jebkuri dati, kas raksturo saimniecisko darbību.

Līdz šim atklātie pārkāpumi ir sarindoti trīs tipiskās grupās.

  1. Uzņēmumi uzrādījuši darījumu apjomu, kas ir mazāks nekā čeku loterijai iesniegto dokumentu summa. Respektīvi, iedzīvotāja saņemtajā un loterijai iesniegtajā čekā redzamā daļa ir mazāka, nekā uzņēmums uzrāda nodokļu deklarācijās.
  2. Nodokļu maksātāji nav deklarējuši darījumus, savukārt čeki loterijai par tiem iesniegti regulāri.
  3. Čeki izsniegti pēc nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanas. 

Apmeklējot nodokļu maksātājus saimnieciskās darbības vietā, VID konstatējis neatbilstības kases aparātu lietošanā, ir bijuši gadījumi, kad kases aparāti VID nav reģistrēti vai lietoti no uzskaites noņemti kases aparāti vai arī tehniskajām prasībām neatbilstoši kases aparāti, kuru datos var iejaukties. Piemēram, pārbaudē atklāts, ka mazumtirdzniecības uzņēmums, bērnu preču tirgotājs, kuram ir veikals un arī interneta veikals, brīvdienās izmantojis nereģistrētu kases aparātu, kura izsniegtajos čekos norādīts cita VID reģistrēta kases aparāta šasijas numurs, ko uzņēmums izmantojis darba dienās.

Cits gadījums – pēc čeku informācijas atklāts, ka uzņēmums, kuram 2017. gadā apturēta saimnieciskā darbība, joprojām izsniedz čekus. Tā saimnieciskās darbības vietā konstatēts, ka uzņēmums nedarbojas, bet darbojas bijušais īpašnieks, turpina lietot kases aparātu, neuzskatot par vajadzīgu reģistrēt saimniecisko darbību.

Čeku loterija ir izgaismojusi arī aplokšņu algu riskus: kādā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā VID pārbaudes laikā atradās un darba pienākumus veica personas, par kurām nebija sniegtas ziņas VID. Pēc VID pārbaudes uzņēmums reģistrējis 25 darba ņēmējus.

Rezultāts – nodokļu nauda budžetam

Visvairāk neatbilstību konstatēts mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā.

Pēc VID aicinājuma gan preventīvo pasākumu, gan tematisko pārbaužu laikā 126 nodokļu maksātāji ir iesnieguši precizētās deklarācijas un papildus deklarējuši nodokļus 372,2 tūkstošu eiro apmērā, no tiem: pievienotās vērtības nodokli – 352,3 tūkstošus eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 15 tūkstošus eiro un iedzīvotāju ienākuma nodokli – 4,9 tūkstošus eiro.

Pēc šiem pasākumiem valsts budžeta ieņēmumi palielināti par 391,6 tūkstošiem eiro. salīdzināšanai – balvu fondam pirmajā pusgadā izdoti 138,8 tūkstoši eiro.

Atbildot uz LV portāla jautāto, vai VID ir padomā pārskatīt loterijas noteikumus (vai ir lietderīgi iesaistīt tajā miljoniem čeku no lielveikaliem, par kuru nodokļu maksāšanu nevarētu būt šaubu), I. Jaunzeme pastāstīja, ka šim pasākumam jau sākumā tika paredzēts izvērtējums: “Loterijai jūlijā apritēs gads, mēs sagatavosim ziņojumu par saviem secinājumiem, vērtēsim, kā turpmāk to attīstīt. Svarīgi, ka cilvēki ir vēlējušies piedalīties, un gandrīz 10 miljoni čeku to apliecina. Ir jāpaiet laikam, lai redzētu, kāda būs tālākā virzība. Svarīgi, lai cilvēki loterijā piedalās ar dažādiem čekiem, un tā tas ir jau pašreiz.”

VID ģenerāldirektore uzsver, ka čeku loterija ir viens no instrumentiem, kas veicina labprātīgu nodokļu nomaksu: “Jo mēs samaksājam savu naudu, saņemam par to savu čeku un esam droši par to, ka samaksātais PVN nonāk ieņēmumos valsts budžetā. Un no tā mēs varam finansēt gan skolas, gan ceļus, gan arī citas vajadzības.”

Nodokļu un laimes spēle turpinās

Čeku loterijā var piedalīties, reģistrējot tīmekļa vietnē www.cekuloterija.lv čeku, kvīti vai biļeti vismaz 5 eiro vērtībā. Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.ceukloterija.lv.

Čeku loterijas dalībnieki ikmēneša izlozē var laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro vērtībā, trīs naudas balvas 5000 eiro vērtībā un 50 naudas balvas 100 eiro vērtībā. Gada izlozē var laimēt vienu naudas balvu 20 000 eiro vērtībā, četras naudas balvas 10 000 eiro vērtībā un piecas naudas balvas 2000 eiro vērtībā. Tāpat katru mēnesi ir iespējams piedalīties Padziļinātas sadarbības programmas dalībnieku sarūpēto papildu balvu izlozē.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU