Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ārējais izskats var būt maldinošs. Ne tikai pārdevējam ir jāpārliecinās, kāds ir patiesais pircēja vecums, bet arī pircējam līdz 25 gadu vecumam, iegādājoties alkoholiskos dzērienus, ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Tomēr pārkāpumu skaits šajā jomā ir pieaudzis. Tāpēc Latvijas Alkohola nozares asociācija kopā ar Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu un Latvijas Tirgotāju asociāciju uzsākusi sociālās atbildības kampaņu tirgotājiem par atbildīgu alkoholisko dzērienu pārdošanu Latvijā.
Saskaņā ar Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) un “Norstat” veiktās sabiedriskās domas pētījumu 2019. gada oktobrī trešā daļa (33%) aptaujāto nepilngadīgo jauniešu atzinuši, ka veikalos ir izdevies iegādāties alkoholiskos dzērienus, neuzrādot dokumentus. Pētījuma dati liecina, ka visbiežāk nepilngadīgie iegādājas alu un sidru. Vienlaikus LANA informē, ka 88% respondentu norāda: kad viņi iegādājas alkoholiskos dzērienus, viņiem lūdz uzrādīt personu apliecinošus dokumentus. Savukārt visbiežāk alkoholiskos dzērienus aptaujātie nepilngadīgie respondenti iegādājušies mazajos piemājas veikalos (64%) un lielveikalos (17%), kā arī specializētajos alkoholisko dzērienu veikalos (9%).
Savas sociālās atbildības kampaņas nosaukumu LANA nav mainījusi, tas, tāpat kā iepriekšējos gados, ir “Vai tu pārdotu alkoholu savam bērnam?”. Tāpat LANA atgādina:
Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta otro daļu alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Savukārt, lai pārliecinātos par personas vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Vienlaikus minētā panta 2.1 daļā noteikts, ka personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties alkoholiskos dzērienus, arī pašām ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu mazumtirgotājam visos gadījumos neatkarīgi no tā, vai mazumtirgotājs to ir pieprasījis.
Pārdevējam ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus personām, par kuru vecumu viņam ir pamatotas šaubas un kuras pēc viņa lūguma nespēj uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Savukārt pircējam, kas vēlas iegādāties alkoholu, ir pienākums apliecināt savu vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu; šis pienākums noteikts Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6. panta 2.3 daļā.
Personu apliecinošu dokumentu likuma 4. pants paredz, ka personu apliecinoši dokumenti ir:
Pēc Valsts policijas (VP) sniegtās informācijas, tirdzniecības vietās veikto pārbaužu laikā sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu (arī par alkoholisko dzērienu tirdzniecību nepilngadīgajām personām) skaits ir šāds:
Vienlaikus VP Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics vērš uzmanību uz to, cik administratīvo pārkāpumu protokolu nepilngadīgajām personām par alkohola lietošanu ik gadu sastāda VP, proti, pieķerto ir 2,5 tūkstoši. “Tie ir tikai VP dati, ja pieliktu klāt vēl pašvaldības policijas sastādītos protokolus, cipars būtu uz pusi lielāks,” skaidro A. Rinkevics, norādot, ka tā ir nepilngadīgo alkohola lietotāju mazākā daļa, jo ne visus policija redz un pieķer. Turklāt VP pārstāvis stāsta, ka jaunieši lieto nevis nelegālās tirdzniecības vietās pirktu alkoholu, bet gan normālu veikalu produkciju.
Protams, rodas jautājums, kur viņi to visu iegūst. “Starp kontroles pasākumu laikā pieķerto tirgotāju skaitu un nepilngadīgo alkohola lietotāju skaitu vērojama milzīga disproporcija,” skaidro A. Rinkevics. Līdz ar to uzmanība jāpievērš ne tikai kontroles pirkumu efektivitātei tirdzniecības vietās, veicinot tirgotāju atbildību, bet arī personām, caur kuru rokām alkohols un cigaretes nonāk pie nepilngadīgajiem: un tās ir pieaugušās personas. Kā stāsta VP pārstāvis, praksē nepilngadīgās personas lūdz nopirkt gan alkoholu, gan cigaretes garāmgājējiem, kuri jau ir sasnieguši pilngadību.
A. Rinkevics atgādina, ka kontroles funkcija attiecas ne tikai uz pārdevējiem, bet arī uz ikvienu sabiedrības locekli, kas var nonākt šādā situācijā: “Gadījumu, kad pilngadīga persona piekrīt nopirkt aizliegto, nav daudz, bet tādi ir.”
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 155. pants par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu pārdošanu nepilngadīgajiem paredz uzlikt naudas sodu: pārdevējam – no 280 līdz 350 eiro, bet juridiskām personām – no 700 līdz 1400 eiro.
Savukārt par iepriekš minēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, uzliek naudas sodu: pārdevējam no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 2900 līdz 7100 eiro.
LANA sadarbībā ar kampaņas partneriem nodrošinās tirgotājiem un to pārstāvjiem informatīvus izdales materiālus, kā arī ilustratīvus video par atbildīgu alkoholisko dzērienu tirdzniecību. Tos būs iespēja atrast arī mājaslapā www.atbildigi.lv.
LANA izpilddirektors Dāvis Vītols norāda – pārdevēji vienu vai divas reizes mēnesī ir jāinstruē, viņiem ir jāatgādina par pienākumu nepārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām.
