NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
03. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Dienas fakts
TĒMA: Kultūra
6
6

Spožākā no visām kinopērlēm – pats Varis Brasla

Režisors Varis Brasla (no labās) un aktieris Markuss Eglītis filmas "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" uzņemšanas laikā.

Publicitātes attēls

Šogad nacionālā kino balva "Lielais Kristaps" par mūža ieguldījumu filmu mākslā piešķirta režisoram Varim Braslam, kuram šis ir arī 80. jubilejas gads. Ceturtdien, 3. oktobrī, nosaukti arī kino balvas nominanti vēl 24 kategorijās. Uzvarētājus šajās kategorijās uzzināsim 12. novembrī, kad kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies balvas pasniegšanas ceremonija.

Mūžs, kas ieguldīts Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā

Režisora Vara Braslas radošajā kontā ir 15 spēlfilmas, 1 dokumentālā filma, asprātīgs latviešu valodas mācību seriāls un daudz Valmieras teātra iestudējumu.

 “Vienmēr delikātais, iejūtīgais, brīnišķīgais kolēģis ir līderis labāko filmu veidošanā, jo veselas četras viņa filmas ir saņēmušas “Lielā Kristapa” galveno balvu. Viņa mūžs vārda tiešākajā nozīmē ir ieguldīts Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā – darbā kino un teātrī, kurā varam atrast daudz spožu pērļu,” tā par režisoru izsakās Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova.

“Lielā Kristapa” balvu labākās spēlfilmas kategorijā V. Brasla ir saņēmis par filmām:

  • “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” (1980);
  • “Emīla nedarbi” (1985);
  • “Par mīlestību pašreiz nerunāsim” (1988);
  • “Ūdensbumba resnajam runcim” (2005).

Jau no bērnu dienām Vara Braslas dzīve bijusi cieši saistīta ar kino un teātra mākslu. Tēvs Žanis Brasla bija aktieris un režisors, māte Valija Brasla 24 gadus nostrādāja par režisora asistenti Rīgas kinostudijā. 1962. gadā V. Brasla beidza Ļeņingradas Teātra, mākslas un mūzikas institūtu un savu diplomdarba izrādi iestudēja Valmieras teātrī, kurā joprojām strādā par režisoru.

Balvai pieteikti 95 kino projekti

Šis gads “Lielajam Kristapam” ir īpašs ar lielo pieteikumu skaitu – kopā balvai tika pieteikti 95 projekti, no kuriem sevišķi liels ir pilnmetrāžas spēlfilmu skaits – 14. Turklāt daudzas filmas jau ir ieguvušas apbalvojumus nozīmīgos A klases kinofestivālos Kannās, Anesī, Karlovivaros, Toronto u. c, kas norāda uz spēcīgu konkurētspēju un lielāku popularitāti starptautiskajā kino arēnā, norāda “Lielā Kristapa” organizatori.

Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un Kultūras ministriju. “Lielais Kristaps” ir nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums, un šogad balva tiks pasniegta jau 31. reizi.

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti 2019

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma

  • “Inga dzird”, Ruckas mākslas fonds, kop. prod. “Exitfilm” (Igaunija)
  • “Karote”, kompānija “Hargla”, kop. prod. “Mechanix Film” (Norvēģija), “Just a Moment” (Lietuva)
  • “Sestā diena”, “Mistrus Media”
  • “Spiegs, kurš mans tēvs”, “Mistrus Media”, kop. prod. “Kick Film” (Vācija), “8 Heads Productions” (Čehija), “Pimik” (Igaunija)
  • “Putina liecinieki”, “Vertov”

Labākā īsmetrāžas filma

  • “Dāvids un Goliāts”, “Skuba Films”, kop. prod. “Latvijas Televīzija”
  • “Rīgas ceriņi”, “Papy 3D Productions” (Francija), kop. prod. “Atom Art” (Latvija)
  • “Skābeklis”, “A Studija Gromče” (”А Студия Громче”) (Krievija, Latvija)
  • “Nakts pitfāls”, Tasse Film

Labākā animācija

Labākā debijas filma

Labākais scenārija autors

  • Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone (“Blakus”)
  • Gatis Šmits, Marta Elīna Martinsone (“1906”)
  • Juris Kursietis, Līga Celma-Kursiete (“Oļegs”)
  • Līga Gaisa, Edmunds Jansons (“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”)

Labākais spēlfilmas režisors

  • Alise Zariņa (“Blakus”)
  • Gatis Šmits (“1906”)
  • Jānis Ābele (“Jelgava ’94”)
  • Juris Kursietis (“Oļegs”)

Labākais spēlfilmas operators

  • Aigars Sērmukšs (“Jelgava ’94”)
  • Bogumils Godfrejovs (Bogumil Godfrejow) (“Oļegs”)
  • Aleksandrs Grebņevs (“Nekas mūs neapturēs”)
  • Jānis Eglītis (“Sonāte”)
  • Jurģis Kmins (“1906”)

Labākā aktrise

  • Anta Aizupe (“Blakus”)
  • Elza Gauja (“Nekas mūs neapturēs”)
  • Inese Pudža (“1906”)
  • Kristīne Nevarauska (“Nekas mūs neapturēs”)

Labākais aktieris

  • Andris Keišs (“Nekas mūs neapturēs”)
  • Āris Matesovičs (“Blakus”)
  • Jēkabs Reinis (“Sarkanais mežs”)
  • Mārtiņš Kalita (“1906”)
  • Valentīns Novopoļskis (Valentin Novopolskij) (“Oļegs”)

Labākā aktrise otrā plāna lomā

  • Guna Zariņa (“Oļegs”)
  • Elīna Vaska (“Sarkanais mežs”)
  • Ieva Puķe (“Jelgava ’94”)
  • Inese Kučinska (“1906”)

Labākais aktieris otrā plāna lomā

  • Dāvids Ogrodņiks (Dawid Ogrodnik) (“Oļegs”)
  • Jānis Vimba (“Sarkanais mežs”)
  • Jurijs Djakonovs (“Sarkanais mežs”)
  • Kaspars Zvīgulis (“1906”)
  • Toms Auniņš (“1906”)

Labākais mākslinieks

  • Aivars Žukovskis (“Jelgava ’94”)
  • Jurģis Krāsons (“Nekas mūs neapturēs”)
  • Laura Dišlere (“Oļegs”)
  • Rūdolfs Baltiņš (“1906”)

Labākais kostīmu mākslinieks

  • Aija Strazdiņa (“Jelgava ’94”)
  • Evija Džonsone (“Sarkanais mežs”)
  • Keita (“1906”)
  • Līga Krāsone (“Nekas mūs neapturēs”)

Labākais grima mākslinieks

  • Ilze Trumpe (“Sarkanais mežs”)
  • Maija Gundare (“Jelgava ’94”)
  • Zane Žilinska (“1906”)

Labākais dokumentālās filmas režisors

  • Brigita Eglīte (“Sestā diena”)
  • Gints Grūbe, Jāks Kilmi (Jaak Kilmi) (“Spiegs, kurš mans tēvs”)
  • Kaspars Goba (“Inga dzird”)
  • Laila Pakalniņa (“Karote”)
  • Vitālijs Manskis  (“Putina liecinieki”)

Labākais dokumentālās filmas operators

  • Aigars Sērmukšs (“Spiegs, kurš mans tēvs”)
  • Gints Bērziņš (“Karote”)
  • Valdis Eglītis (“Sestā diena”)

Labākais animācijas režisors

  • Edmunds Jansons (“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”)
  • Gints Zilbalodis (“Projām”)
  • Lizete Upīte (“Rīgas ceriņi”)
  • Roze Stiebra (“Saule brauca debesīs”)

Labākais animācijas mākslinieks

  • Elīna Brasliņa (“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”)
  • Gints Zilbalodis (“Projām”)
  • Ilze Vītoliņa (“Saule brauca debesīs”)
  • Lizete Upīte (“Rīgas ceriņi”)

Labākais komponists

  • Gatis Ziema, Andris Gauja (“Nekas mūs neapturēs”)
  • Juris Kaukulis (“Saule brauca debesīs”)
  • Kršištofs A. Jančaks (Krzysztof A. Janczak), Edgars Šubrovskis (“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”)
  • Rihards Zaļupe (“1906”)
  • Tesa (“Jelgava ’94”)

Labākais skaņu režisors

  • Anrijs Krenbergs, Sauļus Urbanavičus (“Karote”)
  • Artis Dukaļskis (“Sestā diena”)
  • Ernests Ansons, Verners Biters (“1906”)
  • Ernests Ansons (“Jelgava ’94”)
  • Jevgenijs Kobzevs  (“Nekas mūs neapturēs”)

Labākais montāžas režisors

  • Armands Začs (“Spiegs, kurš mans tēvs”)
  • Dainis Kļava (“2018”)
  • Gatis Šmits (“1906”)
  • Jūlija Vintena (Julie Vinten) (“Blakus”)
  • Mārtiņš Kontants, Inese Kļava (“Sestā diena”)

Labākā TV filma vai seriāls

  • “Nora” (“Latvijas Televīzija”)
  • “Sarkanais mežs” (“Red Dot Media”)
  • “75 jautājumi Uldim Dumpim” (“Latvijas Televīzija”)

Studentu filmu konkurss

  • “Apgaismība”, Kristiāna Šuksta, Latvijas Kultūras akadēmija
  • “Augstākā prioritāte”, Jānis Miglinieks, Latvijas Kultūras akadēmija
  • “Diskrēts”, Žulijens Nuhums A. Kulibali, Latvijas Kultūras akadēmija
  • “Dramatiskas beigas”, Kerija Arne, Latvijas Mākslas akadēmija
  • “Dzimtenīte”, Dāvis Dreimanis, Latvijas Kultūras akadēmija
  • “Ģimenes stāvoklis: neprecēts”, Una Cekule, Latvijas Kultūras akadēmija
  • “Lelles”, Ieva Norvele, Latvijas Kultūras akadēmija
  • “Palikt pa vidu. Lubāna klānos”, Gunta Gaidamaviča, Latvijas Kultūras akadēmija
  • “Zorjana Horobraja”, Elita Kļaviņa, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālā filmu skola
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU