NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
03. maijā, 2019
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Drošība
6
6

Deglava ielas pārvads. Kam ir pienākums slēgt satiksmi uz tā?

Iekšlietu ministrs neizdeva rīkojumu, bet gan nosūtīja vēstuli Rīgas domes Satiksmes departamentam, aicinot izvērtēt tilta stāvokli, proti, vai tas ir drošs satiksmei.

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Sabiedriskais transports nevar izpildīt visus reisus, reģionālo maršrutu autobusi kavē līdz 40 minūtēm, neierasti sastrēgumi un pat pikniks uz slēgtā Deglava ielas pārvada. Šie ir spilgtākie notikumi kopš tilta slēgšanas auto satiksmei. Būvniecības valsts kontroles birojs saņēmis atzinumu no Rīgas domes Satiksmes departamenta un tuvāko dienu laikā informāciju nodos Valsts policijai. LV portāls skaidro, kādas tiesības policijai ir slēgt satiksmi un kāpēc tilta slēgšanu iniciēja Iekšlietu ministrija, nevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai Ekonomikas ministrija.

īsumā
  • Problēmas būvniecības jomā ministriju līmenī, ievērojot subsidiaritātes principu, būtu jārisina Ekonomikas ministrijai.
  • Šī ir nestandarta situācija, jo tilts ir klasisks infrastruktūras objekts un ar to saistīto problēmjautājumu risināšana skar būvniecības jomu, kas savukārt ir tieša pašvaldību funkcija.
  • Būvniecības valsts kontroles biroja kompetencē ir uzraudzīt būvdarbus, un atbilstoši likumam birojs ir tiesīgs tos apturēt.
  • Iekšlietu ministrija, slēdzot Deglava tiltu, nerīkojās būvniecības procesa, bet gan savas kompetences ietvaros, proti, rīkojās drošības apsvērumu dēļ.
  • Sevišķi neatliekamos gadījumos, pildot dienesta pienākumus, savas kompetences ietvaros satiksmi var ierobežot vai aizliegt policijas darbinieki un citas amatpersonas, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas šādas pilnvaras.
  • Rīgas domes Satiksmes departamenta atzinums, kas saņemts otrdien, 30. aprīlī, pēc plkst.20.00 ir papildināts, bet pāragri spriest, cik kvalitatīvi tas ir izdarīts.

Informācija papildināta 03.05.2019.

Tiekoties Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB), Deglava iela satiksmes pārvada projektētājam SIA “Inženierbūve”, Valsts policijai, kā arī Rīgas domes, Rīgas domes Satiksmes departamenta un SIA “Rīgas satiksme” pārstāvjiem nolemts, ka Augusta Deglava ielas satiksmes pārvaldu, ievērojot nosacījumus, var atvērt sabiedriskajam transportam, taču atļaut visa veida transporta kustību varēs tikai tad, kad tiks nostiprinātas bojātās tilta konstrukcijas.

Lai tas notiktu, būvdarbu veicējam būs jāizstrādā darbu veikšanas projekts, kas jāsaskaņo normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Taču sabiedriskā un operatīvā transporta kustība, ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 km/h un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri, ir pieļaujama jau tagad.

Vairāk informācijas – BVKB mājaslapā

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstījuši, ka iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens izdevis rīkojumu Rīgas domes (RD) Satiksmes departamentam slēgt satiksmi uz Deglava ielas pārvada. Kā skaidro iekšlietu ministra padomnieks komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Kārlis Miksons, iekšlietu ministrs neizdeva rīkojumu, bet gan nosūtīja vēstuli, aicinot izvērtēt tilta stāvokli, proti, vai tas ir drošs satiksmei. RD Satiksmes departaments atbildēja, ka tiltu var ekspluatēt, nosakot masas ierobežojumu – 30 tonnas.

Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro lūdza Rīgas domi nekavējoties sniegt Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) izvērstu pamatojumu Deglava tilta ekspluatācijas pieļaujamībai un apsvērumus transportlīdzekļu masas ierobežošanai. “Pa šo tiltu katru dienu automašīnās un astoņos sabiedriskā transporta maršrutos pārvietojas neskaitāmi Rīgas rajonu iedzīvotāji. Es nevaru un nedrīkstu pievērt acis uz būvinspektoru pamatoti paustajām šaubām par pārvada drošību un darīšu visu iespējamo, lai pārliecinātos par to, ka RD lēmums turpināt ekspluatāciju ir pārdomāts un neapdraud satiksmes dalībniekus,” pauda R. Nemiro.

LV portāls interesējās, kāpēc tieši Iekšlietu ministrija (IeM) izrādīja lielākās bažas un lēma satiksmi uz tilta slēgt, jo problēmas būvniecības jomā ministriju līmenī, ievērojot subsidiaritātes principu, būtu jārisina Ekonomikas ministrijai (EM) vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 5. panta ceturto daļu pārrauga šā likuma ietvaros pašvaldību darbību.

Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Imants Muižnieks skaidro, ka šī ir nestandarta situācija, jo tilts ir klasisks infrastruktūras objekts un ar to saistīto problēmjautājumu risināšana skar būvniecības jomu, kas savukārt ir tieša pašvaldību funkcija. Likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā noteikts, ka viena no pašvaldību autonomām funkcijām ir nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu.

Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence

EM sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Rubesa-Voravko norāda, ka BVKB atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajai kompetencei un pilnvarām ir veicis Deglava tilta būvdarbu uzraudzību. BVKB būvinspektors, konstatējot tilta slikto tehnisko stāvokli un secinot, ka būvdarbi, kas tika veikti, nerisina akūtās problēmas, būvdarbus apturēja.

Būvniecības likuma 21. panta septītā daļas 4. punkts nosaka, ka būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros, ņemot vērā atzinumā konstatēto, būvvalde vai BVKB atbilstoši to kompetencei, ja konstatēta būves bīstamība, var pieņemt lēmumu aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai. Iepriekš minētā panta desmitā daļa nosaka, ka šādi lēmumi izpildāmi nekavējoties. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. Savukārt, ja kāds no lēmumiem netiek pildīts, iestāde var nodrošināt tā izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi un citus Administratīvā procesa likumā (APL) noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus. Papildus APL noteiktajiem gadījumiem, kad ar lēmuma izpildi saistītus izdevumus sedz lēmuma adresāts, izdevumus, kas saistīti ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, sedz būves īpašnieks.

Par ekspluatācijas ierobežošanu vai pārtraukšanu jālemj būvvaldei

BVKB kompetencē ir uzraudzīt būvdarbus, un atbilstoši likumam birojs ir tiesīgs tos apturēt. “Savukārt par tilta ekspluatāciju šajā gadījumā atbildīga ir RD būvvalde,” skaidro E. Rubesa-Voravko. Proti, tikai Rīgas būvvaldei ir tiesības Būvniecības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā lemt par būves ekspluatācijas ierobežošanu vai pārtraukšanu.

Saskaņā ar EM sniegto informāciju, iepazīstoties ar RD lēmumu par tilta ekspluatācijas pieļaujamību, BVKB secināja, ka šis lēmums ir pieņemts uz nepilnīgas informācijas pamata, iespējams, arī kļūdainu pieņēmumu par konstrukciju stāvokli pamata. Tāpēc EM vērsās RD Satiksmes departamentā un lūdza iesniegt BVKB pamatojumus tilta ekspluatācijas pieļaujamībai. Vienlaikus EM saņēma no VARAM un IeM vēstules par Deglava tilta ekspluatācijas pieļaujamību. Zināms, ka BVKB neieguva pietiekamu informāciju, lai viennozīmīgi secinātu, kāda ekspluatācija ir un vai vispār būtu pieļaujama.

Kā skaidro E. Rubesa-Voravko, šajā gadījumā IeM nerīkojās būvniecības procesa, bet gan savas kompetences ietvaros. Savukārt BVKB, kas piesaistījis augsti kvalificētus nozares speciālistus ar zināšanām un pieredzi būvju ekspluatācijas kontrolē, IeM sniedz atbalstu.

Iekšlietu ministrija rūpējas par sabiedrības drošību

K. Miksons norāda, ka iekšlietu ministra atbildība ir rūpes par sabiedrības drošību. Deglava tiltu slēdza tieši drošības apsvērumu dēļ, maksimāli izvairoties no līdzīgām sekām, kādas bija Zolitūdes traģēdijā. Ministra rīcība būtu analoga jebkuras zināmas nedrošas ēkas, veikala, citu tiltu u. tml. gadījumā, jo IeM un policijas pienākums ir rūpēties par cilvēku drošību. Likuma “Par policiju” 1. pantā noteikts, ka policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.

Ministram nav pilnvaru izdot rīkojumu par tilta slēgšanu, stāsta K. Miksons. Iekšlietu ministrs RD Satiksmes departamentam nosūtīja vēstuli ar lūgumu pārbaudīt tilta tehnisko stāvokli, proti, vai tas neapdraud Rīgas iedzīvotāju un pilsētas viesu dzīvību. Vienlaikus viņš norāda, ka Ceļu satiksmes likuma (CSL) 6. panta pirmās daļas 7. punkts paredz ceļa pārvaldītāja pienākumu norādītajos termiņos un kārtībā izpildīt Satiksmes ministrijas (SM) un IeM amatpersonu priekšrakstus, kas izdoti to kompetences ietvaros. Savukārt CSL 8. panta 2. daļā noteikts, ka sevišķi neatliekamos gadījumos, pildot dienesta pienākumus, savas kompetences ietvaros satiksmi var ierobežot vai aizliegt policijas darbinieki un citas amatpersonas, kuras tam pilnvaro likumi un citi normatīvie akti.

IeM pārstāvis atsaucas arī uz Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 42 Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme 3.4. punktu, kas arī paredz, ka lēmumu par satiksmes aizliegumu vai ierobežojumu pieņem sevišķi neatliekamos gadījumos policijas darbinieki un citas amatpersonas, kuras tam pilnvaro likumi un citi normatīvie akti (bez saskaņošanas ar ceļa pārvaldītāju). Kā skaidro K. Miksons, “katrs gadījums ir atsevišķs, bet Deglava pārvada gadījumā lēmumu par satiksmes aizliegumu vai ierobežojumu ir pieņēmusi atbildīgā Valsts policijas (VP) amatpersona līdz brīdim, kamēr tā saņems ekspertu atzinumu par to, ka tilta ekspluatācija ir droša un neapdraud cilvēku dzīvības”.

Slēgts, līdz būs pārliecība par tilta drošumu

Zināms, ka Deglava tilta nesošo konstrukciju bojājumus BVKB konstatēja aprīļa vidū, savukārt pilnvaras slēgt tiltu ir pašvaldības būvvaldei. Rīgas dome paziņoja, ka tilts ir drošs un to neslēgs, līdz ar to pēc IeM iniciatīvas satiksmi uz pārvada apturējusi VP.

VARAM sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Zaļepska skaidro, ka pašlaik Deglava tilts fiziski ir slēgts, savukārt atbilstoši publiski pieejamai informācijai satiksmes kustību uz tā atjaunos tikai tad, kad RD amatpersonas iesniegs BVKB dokumentāciju, lai birojs varētu pārliecināties par tā drošumu. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, tiklīdz kā izskanēja dažādu avotu pretrunīgā informācija par tilta stāvokli, ir pieprasījis tilta tehniskā stāvokļa vērtējumu no BVKB.

Vienlaikus VARAM skaidro, ka, ņemot vērā BVKB konstatēto būves bīstamību un lēmumu aizliegt tās ekspluatāciju, kā arī to, ka RD amatpersonas nav atbilstoši reaģējušas uz biroja lēmumu, iekšlietu ministrs uzdeva VP nodrošināt BVKB lēmuma izpildi. “Par būvniecības politiku atbildīgā institūcija ir EM, savukārt VARAM nav kompetences šajā jomā,” norāda A. Zaļepska.

Tiesības saņemt informāciju un pilnvaru pārņemšanas tiesības

Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē valsts pārvalde ir MK padotā valsts pārvalde, kas iedalās:

  •  tiešā pārvaldē – visas institūcijas, kas juridiski pieder pie sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas “Latvijas Republika”;
  • pastarpinātā pārvaldē – visas institūcijas, kas juridiski pieder pie visām pārējām publisko tiesību juridiskām personām.1

Pašvaldība ir pastarpinātā pārvaldes iestāde.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. pants paredz, ka augstāka iestāde vai amatpersona var pieprasīt un saņemt no zemākas iestādes vai amatpersonas tās rīcībā esošo informāciju, ievērojot likumos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. Savukārt šā likuma 31. pantā skaidrots, ka augstākā iestāde ir ministrija vai cita MK loceklim tieši pakļauta tiešās pārvaldes iestāde.

Minētā likuma 37. pants paredz, ka augstāka iestāde vai amatpersona var pārņemt pakļautībā esošas iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē. “Ja pastarpinātās pārvaldes iestāde pilda savā autonomā kompetencē ietilpstošu pārvaldes funkciju (5. panta otrā daļa), tiešās pārvaldes iestāde vai pārvaldes amatpersona var pārņemt pastarpinātās pārvaldes iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Ja pastarpinātās pārvaldes iestāde pilda tiešās pārvaldes funkciju (5. panta trešā daļa), tad piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi,” noteikts 37.panta trešajā daļā.

Valsts pārvaldes iekārtas likums uz pašvaldību attiecas tiktāl, ciktāl speciālie likumi, piemēram, likums “Par pašvaldībām”, nenosaka citādu regulējumu.2 Lai arī jau pieminētais likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka VARAM pārrauga pašvaldību darbību, arī šī ministrija faktiski var prasīt no pašvaldības tikai paskaidrojumu par kādu lietu, noteiktā kārtībā atstādināt, piemēram, domes priekšsēdētāju vai ar motivētu rīkojumu apturēt nelikumīgus domes izdotus saistošos noteikumus.

“Ja lēmumu par tilta slēgšanu virzītu VARAM, tāpat būtu problēmas, jo pašvaldībām ir diezgan liela autonomija,” skaidro advokāts I. Muižnieks, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, kurā atzīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums “Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma “Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu” 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu” par neatbilstošu likuma “Par pašvaldībām” 49. panta pirmās daļas pirmajam teikumam un spēkā neesošu no rīkojuma izdošanas brīža.

Vienlaikus likuma ”Par pašvaldībām” 5. pants nosaka, ka valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, MK noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot VARAM. I. Muižnieks saskata šajā situācijā politisku pieskaņu, jo nav saprotams, kāpēc tieši IeM aktivizējusies, bet EM un VARAM, kurām to vajadzētu darīt, pauzē.

Tuvāko dienu laikā BVKB policiju informēs par iesniegto atzinumu

Kā skaidro BVKB sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve, birojs otrdien, 30. aprīlī, pēc plkst. 20.00 saņēmis RD Satiksmes departamenta atzinumu un pāris dienu to vērtēs. Kad atzinums pienācīgi būs izvērtēts, BVKB informāciju nodos VP, kas lems, vai satiksmi uz Deglava ielas pārvada var vai nevar atjaunot. E. Balgalve norāda, ka RD Satiksmes departamenta atzinums ir papildināts, bet pāragri spriest, cik kvalitatīvi tas ir izdarīts.

1 Egils Levits. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, Nr. 95 (2670), 26.06.2002.

2 Turpat.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU