NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
24. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
1
3
1
3

Fiskālās disciplīnas padome: Trūkst stingrības izdevumu mazināšanā

Finanšu ministrija, izstrādājot savas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam, ir identificējusi un izvērtējusi vairākus iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties ekonomikas izaugsme Latvijā var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredzēts bāzes scenārijā, norādīts Stabilitātes programmā.

FOTO: Freepik

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.–2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

īsumā
  • Fiskālās disciplīnas padome norāda: Latvijā veidojas būtisks deficīts, bet Lietuvā un Igaunijā – pārpalikums.
  • Padomes aprēķini liecina, ka 2020. gadā negatīvā fiskālā telpa būs 112,2 miljoni eiro.
  • Valdība rīcības plānā ir paredzējusi nodrošināt pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem.
  • Valdības prioritātes – finanšu sektora sakārtošana, taisnīgums un tiesiskums, administratīvi teritoriālā reforma, izglītības un veselības aprūpes sistēmas reforma, OIK likvidēšana, demogrāfijas problēmu risināšana, ārējā un iekšējā drošība.

“Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019. –2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.–2022. gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,” norādījis Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.–2022. gadam. Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai (FM), kā arī publicēts FDP un FM tīmekļvietnē.

Padome konstatējusi, ka valdība veido fiskālā nodrošinājuma rezervi 2020.–2022. gadam atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma minimālajām prasībām. Padome aicina rezervi veidot visiem gadiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumā bez papildu atrunām, ka rezerve varētu tikt izmantota papildu budžeta vajadzību segšanai.

Padome pievērš uzmanību tam, ka Latvijas valsts budžeta bilanci 2019. un 2020. gadā lielā mērā noteiks fakts, ka 2020. gadā beigsies Eiropas Komisijas atļautā atkāpe budžetā sakarā ar strukturālo reformu veikšanu veselības aprūpē. Padome norāda, ka šī atkāpe, kā arī FM pieeja nodokļu reformas izmantošanai fiskālo rādītāju aprēķināšanā rada starpību starp Latvijas un pārējo Baltijas valstu budžeta rādītājiem: Latvijā veidojas būtisks deficīts, bet Lietuvā un Igaunijā – pārpalikums.

Kā norāda Padome, nodokļu reforma ir ieviesusi vismaz divas korekcijas Latvijas fiskālās politikas spektrā. Viena no tām ir nodokļu sloga samazinājums, kas attālina Latviju no mērķa iekasēt nodokļu ieņēmumus trešdaļas apmērā no iekšzemes kopprodukta. Otrkārt, kaut gan reforma paredz, ka daži ieņēmumu samazinājumi varētu būt pārejoši, Padome nevar piekrist, ka FM ir izņēmusi nodokļu reformas ietekmi fiskālo nosacījumu aprēķinos.

“Tā vietā, lai nodokļu reformas rezultātā samazināto ieņēmumu dēļ samazinātu budžeta izdevumus, Stabilitātes programma paredz izdevumu pieaugumu. Tas iedibina bīstamu precedentu, ka līdzīgu vienreizēju efektu var piedēvēt papildu izdevumiem arī izglītībā, pētniecībā un infrastruktūrā. Tāpēc Padome aicina valdību labot šo pieeju,” uzsvēra Andžs Ūbelis, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis.

Padomes aprēķini liecina, ka 2020. gadā negatīvā fiskālā telpa būs 112,2 miljoni eiro.

Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Tā ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.

Kopš 2016. gada februāra FM izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, tiek nodotas Fiskālās disciplīnas padomes izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes tiek apstiprinātas divas reizes gadā: izstrādājot Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojums pieejams šeit.

Valdība apņēmusies ievērot fiskālo disciplīnu

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir apņemšanās īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. Šīs apņemšanās ir ietvertas arī valdības vakar apstiprinātajā rīcības plānā deklarācijas īstenošanai, tostarp izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.–2022. gadam.

Atbilstoši deklarācijā noteiktajam valdība rīcības plānā ir paredzējusi nodrošināt pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī apkopot un analizēt priekšlikumus budžeta procesu un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti.

Šiem pasākumiem ir trīs sagaidāmie rezultāti:

  1. Valsts budžeta politika tiek īstenota ekonomiskāk un efektīvāk, pastāvīgi un sistemātiski pārskatot valsts budžeta izdevumus.
  2. Tiek pilnveidoti budžeta un finanšu vadības procesi valsts un pašvaldību budžetu plānošanas, sagatavošanas un izpildes uzskaitē.
  3. Sabiedrībai interaktīvā un uzskatāmā veidā tiek sniegta informācija par valsts budžetu kā politikas realizācijas instrumentu.


Valdība ārkārtas sēdē 15. aprīlī atbalstīja FM sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2019.–2022. gadam.

FM norāda, ka Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2019., 2020., 2021. un 2022. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Ņemot vērā Latvijas ekonomikas straujo izaugsmi 2018. gadā, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2019. gadam, salīdzinot ar 2018. gada septembrī izstrādāto prognozi, ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem – līdz 3,2%. Savukārt 2020. gadā tiek prognozēta izaugsme 3% apmērā. Saskaņā ar FM aprēķiniem Latvijas tautsaimniecības cikliskā attīstība 2018. gadā sasniegusi maksimumu, tālākajos gados ekonomikas izaugsmes tempi būs zemāki nekā pērn, kad IKP pieaugums sasniedza 4,8%.

Atbilstoši FM novērtējumam 2019. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts būs 0,5% no IKP, un tas ir tādā pašā līmenī, kā tika prognozēts, sagatavojot valsts budžetu 2019. gadam. Savukārt vidējā termiņā saskaņā ar fiskālās disciplīnas noteikumiem vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā nedrīkst pārsniegt 0,4% no IKP, 2021. gadā 0,2% no IKP un 2022. gadā 0,3% no IKP.

Budžeta prognozes pie nemainīgas politikas pašlaik norāda uz augstāku budžeta deficītu 2020. un 2021. gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2022. gadā deficīts ir zemāks. Uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2020. un 2021. gadā veidojas negatīva fiskālā telpa, attiecīgi –0,04% un –0,23% no IKP apmērā, turpretī 2022. gadā – pozitīva fiskālā telpa 0,48% no IKP apmērā.

FM skaidro: tā kā Latvijā budžeta politikas lēmumi tiek pieņemti nevis pavasarī, bet rudenī, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, pašlaik valdībai nav nepieciešams pieņemt specifiskus ar vidēja termiņa budžetu saistītus lēmumus. Šā gada otrajā pusē, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, tiks aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, kā arī atkārtoti veikta budžeta bilances mērķu precizēšana.

Informējot preses konferencē par valdības rīcības plānu, premjers Krišjānis Kariņš īpaši uzsvēra – valstī nepieciešamas investīcijas.  Lai investīcijas ienāktu, ir vajadzīga sakārtota vide. Savukārt nodokļus “raustīt” nevajadzētu – ja tiks veiktas korekcijas, tad tas būs 2021. gadā.

Valdības vadītājs atgādināja prioritātes – finanšu sektora sakārtošana, taisnīgums un tiesiskums, administratīvi teritoriālā reforma, izglītības un veselības aprūpes sistēmas reforma, OIK likvidēšana, kā arī demogrāfijas problēmu risināšana, ar ko domāta ne tikai dzimstība un reemigrācija, bet arī, iespējams, virzība uz viedu migrācijas politiku. Starp galvenajām prioritātēm K. Kariņš nosauca arī visaptverošu – ārējo un iekšējo – drošību.

Atbildot uz jautājumu, kur tiks ņemta nauda, jo iepriekš minēts, ka daudzajām valdības iecerēm būs vajadzīgs papildu viens miljards eiro, premjers norādīja, ka pasākumi tiks īstenoti pakāpeniski, “mēs nestrādājam vienam gadam, vienam termiņam, bet ilgtermiņā”.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU